FM: Jūlijā fiksēta zemākā gada inflācija kopš 2021. gada beigām

Šā gada jūlijā gada inflācija turpināja samazināties. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka gada inflācija samazinājusies līdz 6,4%. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada novembra. Patēriņa cenas attīstās paredzami un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē šogad turpinās mazināties arī turpmāk, taču samazinājuma temps kļūs lēnāks. Atbilstoši prognozēm, šā gada augustā gada inflācija būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē inflācija sasniegs 3% līmeni.
Lai arī gada inflācija būtiski samazinājās kopš šā gada sākumā, kad janvārī patēriņa cenu kāpums gada izteiksmē veidoja 21,5%, tomēr joprojām pašreizējais cenu piegums tiek uzskatīts par augstu, kas bremzē privāto patēriņu un jaunu investīciju projektu realizēšanu. Līdzīga situācija vērojama arī pārējās eirozonas valstīs, kur inflācija gan tiešā, gan netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību. Cīņā ar augsto inflāciju Eiropas Centrālā banka īsteno stingru monetāru politiku, šā gada jūlijā devīto reizi kopš pērnā gada jūlija palielinot procentu likmes. Eirozonas valstīs izsniegto kredītu apjoms attiecībā pret ekonomikas izmēru ir būtiski augstāks nekā Latvijā, līdz ar to citās eirozonas valstīs negatīvā ietekme uz ekonomiku ir lielāka. Tomēr zemāka ekonomiskā aktivitāte eirozonā, kas ir galvenais eksporta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem, netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību.
Jāatzīmē, ka inflācija Latvijā bremzējas straujāk nekā eirozonā vidēji. Atbilstoši ātrajam novērtējumam, vidējā inflācija eirozonā šā gadā jūlijā bija 5,3%. Sagaidāms, ka gada nogalē inflācija arī Latvijā pietuvosies eirozonas vidējiem rādītājam.
Inflāciju ietekmējošie faktori paliek nemainīgi jau kopš pērnā gada, tās ir augstās cenas par komunāliem pakalpojumiem un pārtiku. Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzinājums par 11,2%, tādējādi izskaidrojot vairāk nekā divas piektdaļas (45%) no jūlija inflācijas. Arī pārtikas cenām ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju, jo tā veido ceturto daļu no mājsaimniecības patēriņa groza. Pārtikas cenu pieaugums gada griezumā, tapāt kā vidējā inflācija, bremzējas. Tomēr pārtikas inflācija ir būtiski augstāka par vidējo inflāciju un jūlijā tā bija gandrīz divas reizes augstāka, radot būtisku spiedienu uz mājsaimniecību izdevumiem, it īpaši ar zemiem ienākumiem.
Šā gadā jūlijā elektroenerģijas un siltumenerģijas cena bija attiecīgi par 13,0% un 17,8% augstākas nekā pirms gada. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka augstās energoresursu cenas pagājušajā gadā rādīja spiedienu arī uz pārējo preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Ūdensapgādes pakalpojumi šā gadā jūlijā sadārdzinājās par 14,5%, veselības pakalpojumi bija par 10,6% dārgāki, bet ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi attiecīgi par 11,5% un 17,2%.
Tikmēr patēriņa cenas salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,7%, kas bija gaidāms, jo 1. jūlijā stājās spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, palielinot elektroenerģijas gala cenu par 17,6%, un rezultātā arī ar mājokli saistītos izdevumus par 3,6%. Pieaugot naftas cenai, par 2,2% palielinājās arī ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas. Tajā pašā laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %, savukārt apģērbu un apavu cenas samazinājās par 4,5 %.
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk