• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
17/09/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Pēc labības audzētāju un iepircēju aplēsēm, šogad graudu cena salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājusies par apmēram 40 procentiem, atsevišķos gadījumos pat par 60 procentiem.

Uzsākot jaunās ražas pieņemšanu, Rīgas dzirnavnieks prognozēja, ka šogad uzņēmums par graudiem varētu maksāt par 20 līdz 40% augstāku cenu nekā 2011. gadā, solot precīzāku informāciju sniegt septembra sākumā. Tomēr līdz pagājušās nedēļas beigām Rīgas dzirnavnieks vēl nebija gatavs to atklāt.

Cer uz kompensāciju

Tomēr, tā kā graudu cenu kāpums šogad iet roku rokā ar degvielas un citu resursu sadārdzinājumu, pārtikas ražotāji bažījas, ka ilgstoši nespēs kompensēt pašizmaksas sadārdzināšanos un tas agri vai vēlu novedīs pie cenu kāpuma citiem produktiem. Augstās graudu cenas visvairāk ietekmēs tos produktus, kuros to īpatsvars ir vislielākais, piemēram, miltus un lopkopības produkciju – olas, cūkgaļu un putnu gaļu.

Tieši šī iemesla dēļ Latvijas cūku audzētāju asociācija ir lūgusi Zemkopības ministrijai rast iespēju kompensēt ražošanas zaudējumus. Pēc cūku audzētāju aplēsēm, augstās graudu cenas rada aptuveni 120 latu zaudējumus uz katru sivēnmāti. Ja ministrija nevarēšot kompensēt zaudējumus, tas nozīmēšot nozares iznīcību.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē, kurā šis jautājums tika apspriests, Zemkopības ministrijas speciālisti ātru risinājumu nesolīja. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucau pieļāva, ka kompensācijas iespējamā piešķiršana varētu tikt skatīta gada nogalē, tomēr iznākums būšot atkarīgs no budžeta iespējām. Turklāt kompensāciju vēlas saņemt ne tikai cūku audzētāji, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie – gan putnkopji, gan piena lopkopji, gan liellopu audzētāji.

Savukārt cūku audzētāji brīdina, ka, nespējot segt graudu cenu kāpuma izraisītos zaudējumus, cūku audzētāji būs spiesti samazināt ganāmpulkus vai pat vispār pārtraukt šo biznesu. No tā īslaicīgu labumu varētu gūt pircējs, jo, strauji izkaujot ganāmpulkus, tirgū vienlaikus nonāks liels daudzums cūkgaļas, kas savukārt būs signāls iepircējiem samazināt cenas. Līdzīga situācija bija arī pirms trim gadiem, kad, graudu cenām kāpjot, cūkgaļas cena veikalos samazinājās. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2010. gadā graudu vidējā cena, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga par 38%, savukārt cūkgaļas mazumtirdzniecības vidējā cena samazinājās par 6 procentiem.

Piena iegūšana par 30% dārgāka

Kooperatīva Trikāta KS komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone Neatkarīgajai atklāja, ka graudu cenu kāpumam arī piena lopkopībā ietekme ir milzīga. «Piena lopkopēji rēķina, ka pērn lopbarības graudus varēja nopirkt lētāk par 100 latiem tonnā, šogad par tiem jāmaksā jau 160 lati tonnā. Līdz ar graudu cenu kāpušas arī citas lopbarības, piemēram, rapšu raušu cenas,» sacīja I. Tomsone. Piena lopkopji lēš, ka izmaksas augušas aptuveni par 30%, nerēķinot degvielas cenu. Tai pašā laikā ienākumi sarūkot.

«Tendences gan ir pozitīvas, jo rudenī piena iepirkumu cena varētu kāpt. Taču, vai tas kompensēs izdevumu pieaugumu, nav zināms. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē cūku audzētāji lūdza zaudējumu kompensāciju. Taču zaudējumus cieš ne tikai šī nozare, tāpēc atbalsts, ja tāds tiek piešķirts, ir jāsaņem visām nozarēm, kas cietušas zaudējumus graudu cenu kāpuma dēļ. Turklāt zinot, ka lielākie cūkkopības kompleksi pieder dāņiem, jājautā, kam mēs gribam maksāt,» retoriski jautāja I. Tomsone.

Cāļi un olas būs dārgākas

Graudu cenu kāpumu izjūt arī putnu kopēji. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnu graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu izaudzē paši. Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Augstās graudu cenas nenoliedzami ietekmē arī olu ražošanas pašizmaksu. Viņš gan atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Arī putnu gaļas ieguvēji bažījas par pašizmaksas pieaugumu, ziņo LETA. A/s Putnu fabrika «Ķekava» valdes loceklis Andris Vilcmeiers norādī

ja – raugoties uz prognozēm attiecībā uz graudu cenas kāpumu pasaulē, skaidrs, ka tas veicinās dažādu produktu sadārdzināšanos. Visticamāk, pieaugums gaidāms arī gaļas cenām. Viņš atzīmēja, ka Putnu fabrikas «Ķekava» saimnieciskās darbības izmaksu ievērojamu daļu – 45% – veido tieši barība, kas tiek dota putniem. Graudi ir tās pamatelements. Tāpēc, sadārdzinoties graudu cenām, jārēķinās, ka var sadārdzināties arī vistas gaļa.

***

VIEDOKLIS

Ingūna Gulbe, assoc. prof., Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:

– Pretēji Latvijai, pasaules valstu lielākajā daļā šogad graudi ir padevušies slikti un to trūkst. Tai pašā laikā pieprasījums pēc tiem nav mazinājies ne pārtikas, ne arī biodegvielas sektorā. Tas ir izraisījis graudu cenu kāpumu pasaulē. Mūsu labības audzētāji var priecāties, jo Latvijā šogad ir reta kombinācija – augsta cena un laba raža.

Taču graudu cenu kāpums, jo īpaši ja tas notiek vairākus gadus pēc kārtas, neizbēgami sadārdzina arī to produktu ražošanu, kuru sastāvā ir graudi. Vislielākais graudu īpatsvars ir miltos – aptuveni 80%, un tāpēc šis produkts viskrasāk reaģē uz graudu cenu maiņu. Mazāka ietekme graudu cenu izmaiņām ir maizes cepšanā.

Vienlaikus graudu cenu kāpumu izjūt arī lopkopības nozares, piemēram, cūkkopība. Loģiski būtu, ja pieaugtu arī cūkgaļas cena. Taču šobrīd cūkgaļas cena ir daudz zemāka, nekā tai vajadzētu būt, pat neskatoties uz to, ka līdz ar graudu cenu kāpusi arī citas lopbarības cena. Pēdējo gadu laikā cūku barība sadārdzinājusies pat divas reizes. Iemesls zemajai cūkgaļas cenai varētu būt tas, ka nerentablos saimniekošanas apstākļos cūku audzētāji samazina ganāmpulkus. Taču jārēķinās, ka šādā gadījumā cenas kritums nav uz ilgu laiku. Nākotnē cūkgaļas cenai atkal ir jākāpj. No otras puses, šo procesu var ierobežot pirktspēja, kura Latvijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs nav augstākā.

***

UZZIŅAI

Dobeles dzirnavnieka graudu iepirkuma cenas 15. septembrī*, bez PVN, Ls/t

Kvieši Elite 182,73

Kvieši I 175,70

Kvieši II 158,13

Kvieši III 154,62

Kvieši pārtikai I vai II grupa 151,10

Kvieši lopbarībai 151,10

Mieži pārtikas (vasarāji) 141,97

Mieži lopbarībai 141,97

Rudzi pārtikai 123,00

Rudzi lopbarībai 116,00

Auzas pārtikai 102,00

Auzas lopbarībai 95,00

Tritikāle 116,00

Rapsis 339,10

* cenas ir orientējošas un var mainīties dienas laikā

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

352 skatījumi




Video

Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu

24/02/2026

RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...

Lasīt tālāk
Video

Palielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem

24/02/2026

Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°

23/02/2026

Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...

Lasīt tālāk
Video

Zemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju

20/02/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies

20/02/2026

Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija

19/02/2026

[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā

18/02/2026

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada

18/02/2026

2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana

16/02/2026

Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals

16/02/2026

Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...

Lasīt tālāk