17/09/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Pēc labības audzētāju un iepircēju aplēsēm, šogad graudu cena salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājusies par apmēram 40 procentiem, atsevišķos gadījumos pat par 60 procentiem.

Uzsākot jaunās ražas pieņemšanu, Rīgas dzirnavnieks prognozēja, ka šogad uzņēmums par graudiem varētu maksāt par 20 līdz 40% augstāku cenu nekā 2011. gadā, solot precīzāku informāciju sniegt septembra sākumā. Tomēr līdz pagājušās nedēļas beigām Rīgas dzirnavnieks vēl nebija gatavs to atklāt.

Cer uz kompensāciju

Tomēr, tā kā graudu cenu kāpums šogad iet roku rokā ar degvielas un citu resursu sadārdzinājumu, pārtikas ražotāji bažījas, ka ilgstoši nespēs kompensēt pašizmaksas sadārdzināšanos un tas agri vai vēlu novedīs pie cenu kāpuma citiem produktiem. Augstās graudu cenas visvairāk ietekmēs tos produktus, kuros to īpatsvars ir vislielākais, piemēram, miltus un lopkopības produkciju – olas, cūkgaļu un putnu gaļu.

Tieši šī iemesla dēļ Latvijas cūku audzētāju asociācija ir lūgusi Zemkopības ministrijai rast iespēju kompensēt ražošanas zaudējumus. Pēc cūku audzētāju aplēsēm, augstās graudu cenas rada aptuveni 120 latu zaudējumus uz katru sivēnmāti. Ja ministrija nevarēšot kompensēt zaudējumus, tas nozīmēšot nozares iznīcību.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē, kurā šis jautājums tika apspriests, Zemkopības ministrijas speciālisti ātru risinājumu nesolīja. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucau pieļāva, ka kompensācijas iespējamā piešķiršana varētu tikt skatīta gada nogalē, tomēr iznākums būšot atkarīgs no budžeta iespējām. Turklāt kompensāciju vēlas saņemt ne tikai cūku audzētāji, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie – gan putnkopji, gan piena lopkopji, gan liellopu audzētāji.

Savukārt cūku audzētāji brīdina, ka, nespējot segt graudu cenu kāpuma izraisītos zaudējumus, cūku audzētāji būs spiesti samazināt ganāmpulkus vai pat vispār pārtraukt šo biznesu. No tā īslaicīgu labumu varētu gūt pircējs, jo, strauji izkaujot ganāmpulkus, tirgū vienlaikus nonāks liels daudzums cūkgaļas, kas savukārt būs signāls iepircējiem samazināt cenas. Līdzīga situācija bija arī pirms trim gadiem, kad, graudu cenām kāpjot, cūkgaļas cena veikalos samazinājās. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2010. gadā graudu vidējā cena, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga par 38%, savukārt cūkgaļas mazumtirdzniecības vidējā cena samazinājās par 6 procentiem.

Piena iegūšana par 30% dārgāka

Kooperatīva Trikāta KS komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone Neatkarīgajai atklāja, ka graudu cenu kāpumam arī piena lopkopībā ietekme ir milzīga. «Piena lopkopēji rēķina, ka pērn lopbarības graudus varēja nopirkt lētāk par 100 latiem tonnā, šogad par tiem jāmaksā jau 160 lati tonnā. Līdz ar graudu cenu kāpušas arī citas lopbarības, piemēram, rapšu raušu cenas,» sacīja I. Tomsone. Piena lopkopji lēš, ka izmaksas augušas aptuveni par 30%, nerēķinot degvielas cenu. Tai pašā laikā ienākumi sarūkot.

«Tendences gan ir pozitīvas, jo rudenī piena iepirkumu cena varētu kāpt. Taču, vai tas kompensēs izdevumu pieaugumu, nav zināms. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē cūku audzētāji lūdza zaudējumu kompensāciju. Taču zaudējumus cieš ne tikai šī nozare, tāpēc atbalsts, ja tāds tiek piešķirts, ir jāsaņem visām nozarēm, kas cietušas zaudējumus graudu cenu kāpuma dēļ. Turklāt zinot, ka lielākie cūkkopības kompleksi pieder dāņiem, jājautā, kam mēs gribam maksāt,» retoriski jautāja I. Tomsone.

Cāļi un olas būs dārgākas

Graudu cenu kāpumu izjūt arī putnu kopēji. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnu graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu izaudzē paši. Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Augstās graudu cenas nenoliedzami ietekmē arī olu ražošanas pašizmaksu. Viņš gan atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Arī putnu gaļas ieguvēji bažījas par pašizmaksas pieaugumu, ziņo LETA. A/s Putnu fabrika «Ķekava» valdes loceklis Andris Vilcmeiers norādī

ja – raugoties uz prognozēm attiecībā uz graudu cenas kāpumu pasaulē, skaidrs, ka tas veicinās dažādu produktu sadārdzināšanos. Visticamāk, pieaugums gaidāms arī gaļas cenām. Viņš atzīmēja, ka Putnu fabrikas «Ķekava» saimnieciskās darbības izmaksu ievērojamu daļu – 45% – veido tieši barība, kas tiek dota putniem. Graudi ir tās pamatelements. Tāpēc, sadārdzinoties graudu cenām, jārēķinās, ka var sadārdzināties arī vistas gaļa.

***

VIEDOKLIS

Ingūna Gulbe, assoc. prof., Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:

– Pretēji Latvijai, pasaules valstu lielākajā daļā šogad graudi ir padevušies slikti un to trūkst. Tai pašā laikā pieprasījums pēc tiem nav mazinājies ne pārtikas, ne arī biodegvielas sektorā. Tas ir izraisījis graudu cenu kāpumu pasaulē. Mūsu labības audzētāji var priecāties, jo Latvijā šogad ir reta kombinācija – augsta cena un laba raža.

Taču graudu cenu kāpums, jo īpaši ja tas notiek vairākus gadus pēc kārtas, neizbēgami sadārdzina arī to produktu ražošanu, kuru sastāvā ir graudi. Vislielākais graudu īpatsvars ir miltos – aptuveni 80%, un tāpēc šis produkts viskrasāk reaģē uz graudu cenu maiņu. Mazāka ietekme graudu cenu izmaiņām ir maizes cepšanā.

Vienlaikus graudu cenu kāpumu izjūt arī lopkopības nozares, piemēram, cūkkopība. Loģiski būtu, ja pieaugtu arī cūkgaļas cena. Taču šobrīd cūkgaļas cena ir daudz zemāka, nekā tai vajadzētu būt, pat neskatoties uz to, ka līdz ar graudu cenu kāpusi arī citas lopbarības cena. Pēdējo gadu laikā cūku barība sadārdzinājusies pat divas reizes. Iemesls zemajai cūkgaļas cenai varētu būt tas, ka nerentablos saimniekošanas apstākļos cūku audzētāji samazina ganāmpulkus. Taču jārēķinās, ka šādā gadījumā cenas kritums nav uz ilgu laiku. Nākotnē cūkgaļas cenai atkal ir jākāpj. No otras puses, šo procesu var ierobežot pirktspēja, kura Latvijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs nav augstākā.

***

UZZIŅAI

Dobeles dzirnavnieka graudu iepirkuma cenas 15. septembrī*, bez PVN, Ls/t

Kvieši Elite 182,73

Kvieši I 175,70

Kvieši II 158,13

Kvieši III 154,62

Kvieši pārtikai I vai II grupa 151,10

Kvieši lopbarībai 151,10

Mieži pārtikas (vasarāji) 141,97

Mieži lopbarībai 141,97

Rudzi pārtikai 123,00

Rudzi lopbarībai 116,00

Auzas pārtikai 102,00

Auzas lopbarībai 95,00

Tritikāle 116,00

Rapsis 339,10

* cenas ir orientējošas un var mainīties dienas laikā

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

364 skatījumi




Video

Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim

25/05/2026

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu

21/05/2026

Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Muzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu

20/05/2026

Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...

Lasīt tālāk
Video

Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas

20/05/2026

Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...

Lasīt tālāk
Video

Gados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā

19/05/2026

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums

09/04/2026

2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...

Lasīt tālāk
Video

“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums

09/04/2026

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk
Video

Būvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā

08/04/2026

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...

Lasīt tālāk