MK noslēdz eiro ieviešanas izdevumu sadalījuma ministrijām izskatīšanu
Otrdien, 11. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) eiro ieviešanas izdevumu segšanai. To ir izstrādājusi Finanšu ministrija, aktualizējot eiro ieviešanas izdevumu apjomu no Eiro projekta darba grupām, kā arī pamatojoties uz Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā saņemto informāciju.
Šā gada 16. augustā MK tika izskatīti un apstiprināti eiro ieviešanas izdevumi, izņemot valsts informācijas sistēmu bloku. MK uzdeva Finanšu ministrijai vienoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un ar pārējām iesaistītajām ministrijām par informācijas sistēmu pielāgošanas jautājumu.
MK izskatītais rīkojuma projekts ietver visu ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai nepieciešamo finansējumu, tas ir 3,5 miljonus latu.
No 72 valsts informācijas sistēmām 52 sistēmas paredzēts pielāgot eiro, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. Indikatīvi 2013.-2014. gadā nepieciešamais finansējuma apjoms informācijas sistēmu pielāgošanai veido 3,3 miljonus latu. ERAF līdzekļus apgūs septiņas ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, VARAM, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.
Atlikušo 20 valsts informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ir paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem, izlietojot šim mērķim 184,8 tūkstošus latu. Tas attieksies uz Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju, kuru vienotie projekti veido mazāk par ERAF noteikto 105 tūkstošu latu kritēriju, kā arī uz tām Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas resora iestāžu sistēmām, kuru apjoms nepārsniedz 10 tūkstošus latu.
Pārējie izmaksu bloki, kas tika skatīti šā gada 16. augusta MK sēdē, ir saistīti ar šādām aktivitātēm: skaidrās naudas apmaiņas pasākumu nodrošināšana Latvijas Pasta atsevišķās pakalpojumu sniegšanas vietās 1,5 miljonu latu apmērā; papildus drošības pasākumu nodrošināšana 961,4 tūkstošu latu apmērā; nefinanšu uzņēmumu un patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju informēšana un Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumu papildus izmaksu segšana 270,4 tūkstošu latu apmērā; vispārējās sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumu nodrošināšana 1,4 miljonu latu apmērā.
Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, Finanšu ministrija ir atradusi risinājumus, kas paredz, ka lielāko daļu ministriju izmaksu specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai eiro valūtai 3,3 miljonu latu apmērā tiks segtas no ERAF līdzekļiem, bet 50% no komunikācijas pasākumiem paredzētājām izmaksām (1,4 miljoniem latu) segtu Eiropas Komisija saskaņā ar plānoto Granta līgumu par eiro ieviešanas komunikācijas pasākumiem.
Kopējie eiro ieviešanas valsts izdevumi ir 8,7 miljoni latu.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu realizēšanu, valdība ir apstiprinājusi Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu. Plašāka informācija par eiro ieviešanu Latvijā ir pieejama mājaslapā www.eiro.lv.
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk