• Tweet

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada marta – makroekonomiskās prognozes, kas izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, prognozējot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā gadā pieaugs par 0,5%, bet inflācija būs 10%.

• Inflācijas prognoze ir pazemināta visam prognožu periodam – 2023. gadam līdz 10.0 % (2022. gada decembra prognoze bija 10.9 %), 2024. gadam – līdz 2.7 % (4.4 %), bet 2025. gadam – līdz 2.6 % (3.0 %).
• Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2023. gadam palielināta uz 0.5 % (decembrī tika prognozēts 0.3 % kritums), un tas savukārt samazina IKP pieaugumu turpmākajos gados – 2024. gadā tas gaidāms 3.7 % (decembra prognoze – 4.4 % pieaugums) un 2025. gadā 3.3 % (3.5 %).
• Pasaules vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, turpināja paaugstināt procentu likmes.

Inflācija eiro zonā turpināja atrasties būtiski virs centrālās bankas mērķa līmeņa (2 % vidējā termiņā). Lai gan pašlaik tā sasniegusi augstāko punktu un samazinās, gaidāms, ka tā būs virs mērķa līmeņa pārlieku ilgi. Tāpēc centrālā banka turpinās rīkoties sava mandāta ietvaros, kamēr tā atgriezīsies pie mērķa līmeņa.

Lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķa līmenī vidējā termiņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome paaugstina procentu likmes. Martā tika lemts pacelt procentu likmes vēl par 50 bāzes punktiem.

ECB Padome uzmanīgi seko līdzi informācijai par spriedzi finanšu sektorā un ir gatava izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti.

Eiro zonas banku sektors ir noturīgs, un tā kapitāla un likviditātes stāvoklis ir spēcīgs. Jebkurā gadījumā ECB Padomes un Eirosistēmas (ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku) rīcībā ir pietiekams klāsts instrumentu, lai sniegtu likviditātes atbalstu finanšu sistēmai un nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju.

Zemākas energoresursu un pārtikas cenas un pieņēmumi par šo cenu attīstību ļauj pazemināt inflācijas prognozi.

Inflācija Latvijā joprojām ir augsta – februārī mūsu valstī tā bija visaugstākā eiro zonas valstu vidū.

Globālo resursu cenu samazināšanās ietekmē arī inflācija Latvijā 2023. gada laikā pakāpeniski pierims, un gada nogalē tā varētu būt zem 3 %.

Gada vidējā inflācija 2023. gadā vēl būs augsta (10.0 %), bet 2024.–2025. gadā varētu būt jau zem 3 %.
Zemākas enerģijas cenas, samazinot preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas, pozitīvi ietekmē arī pamatinflāciju, tomēr tā saglabāsies samērā augsta.

Lai gan algu pieauguma ietekme uz pamatinflāciju līdz šim ir novērtēta kā neliela, tomēr darbaspēka trūkuma apstākļos ir prognozējams noturīgs algu pieaugums un tādējādi spiediens uz pamatinflāciju.

Latvijas tautsaimniecībā 2022. gadā bija vērojama sekla recesija, tomēr gada nogale pārsteidza ar noturīgu patēriņa kāpumu – pērnā gada nogales IKP snieguma ietekmē 2023. gada IKP prognoze ir 0.5 % pieaugums iepriekš lēstā krituma vietā.

Algu pieaugums bija mērens, un šogad to pastiprinās minimālās algas palielināšana. Tomēr augstā inflācija joprojām mazinās iedzīvotāju pirktspēju.

Iedzīvotājiem svarīgs atspaids augstās inflācijas apstākļos bija valdības atbalsts, it īpaši enerģijas izmaksu segšanai. Arī pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi daļai iedzīvotāju ļauj uzturēt nemainīgus patēriņa paradumus.
Uzņēmumiem izjūtot pieprasījuma vājināšanos un izmaksu kāpumu, nedaudz mazinājās pieprasījums pēc darbaspēka – saruka brīvo darbvietu skaits.

Tomēr prognozētais recesijas īslaicīgums un, aktivitātei atjaunojoties, paredzamais darbaspēka trūkums uzņēmumiem liek paturēt darbiniekus, un bezdarba līmeņa pārmaiņas nav būtiskas.

Vienlaikus investīciju pieauguma izredzes nav uzlabojušās, ņemot vērā gauso Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, kā arī augstajai nenoteiktībai un pieaugušajām procentu likmēm vājinot gauso kreditēšanu.

Aktivizējoties ES fondu līdzekļu apguvei un normalizējoties resursu cenām, 2024.–2025. gadā gaidāma tautsaimniecības izaugsme virs 3 % (attiecīgi 3.7 % un 3.3 %).

Būtiskākie Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kavējošie riski ir ilgstoši zemais investīciju līmenis un konkurētspējas pasliktināšanās. Latvijas eksporta tirgus daļa pasaulē pēc straujā pieauguma iepriekšējos gados labvēlīgas eksporta struktūras dēļ saglabājas noturīga. Tomēr akumulējušos resursu izmaksu ietekmē eksports varētu atpalikt no ārējā pieprasījuma. Ilgtermiņā konkurētspējīgas tautsaimniecības priekšnosacījums ir investīcijas.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pēc šim gadam paredzētā – 4.0 % no IKP – turpmāk varētu mazināties, tomēr aktuāli ir tautsaimniecības transformācijas veicināšanu saistīti ieguldījumi. Svarīgi aspekti ir pilnvērtīga ES fondu apgūšana, kā arī uzlabota valsts pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.