Baltijas valstu un Polijas spīkeri: Ukrainas uzvara ir vienīgais ceļš uz miera atjaunošanu Eiropā
Tirānija un terors ir jāizbeidz. Mieram un brīvībai ir jāuzvar. Ukrainas uzvara ir vienīgais ceļš uz miera atjaunošanu Eiropā. Mēs stāvam kopā ar Ukrainu, piektdien, 24. februārī, apritot gadam kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, kopīgā paziņojumā pauž Baltijas valstu un Polijas parlamenta priekšsēdētāji.
Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Jiri Ratasa (Jüri Ratas), Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētājas Viktorijas Čmilītes-Nilsenas (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un Polijas Republikas Seima apakšpalātas priekšsēdētājas Elžbetas Vitekas (Elżbieta Witek) parakstītajā paziņojumā atkārtoti apliecināts nelokāms atbalsts un apņēmība nodrošināt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. “Mūsu valstis ir apņēmušās arī turpmāk sniegt politisku, ekonomisku, militāru un humānu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” uzsvērts kopīgajā paziņojumā.
Krievijas izvērstais agresijas karš pret Ukrainu ir radījis milzīgas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem un skāris miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tas ir iedragājis drošību un stabilitāti Eiropā un visā pasaulē un ir uzskatāms par nopietnu uzbrukumu noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, teikts paziņojumā.
Baltijas valstu un Polijas parlamentu priekšsēdētāji apliecina pilnīgu solidaritāti ar Ukrainas tautu un apbrīno tās drosmi un apņēmību aizstāvēt Ukrainas brīvību un suverenitāti. “Mēs godinām visus tos, kas ir upurējuši savu dzīvību par Ukrainas neatkarību, un izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenēm, kuras zaudējušas savus tuviniekus Krievijas īstenotajā agresijas karā pret Ukrainu,” teikts paziņojumā.
Paziņojumā uzsvērts, ka mēs kopīgi ar citiem partneriem turpināsim atbalstīt Ukrainas un tās infrastruktūras atveseļošanu un atjaunošanu. “Mūs ar Ukrainu vieno kopīgas vērtības – demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Ukraiņi maksā visaugstāko cenu par mūsu kopīgo vērtību un Eiropas drošības aizsardzību. Ukrainas vieta ir eiroatlantiskajā brīvo un demokrātisko valstu saimē. Mēs esam apņēmušies arī turpmāk atbalstīt Ukrainas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti,” pauž parlamentu priekšsēdētāji.
Paziņojumā stingri nosodīta Krievijas izvērstā agresija pret Ukrainu. “Mēs stingri noraidām un nekad neatzīsim Ukrainas teritoriju – Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas – aneksiju,” uzsver Baltijas valstu un Polijas parlamenta priekšsēdētāji.
Tāpat paziņojumā atkārtota prasība nekavējoties pārtraukt Krievijas karadarbību pret Ukrainu, visus tīšos un neselektīvos uzbrukumus, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, un pilnībā, nekavējoties un bez nosacījumiem izvest visus Krievijas spēkus un militāro aprīkojumu no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās. Paziņojumā pausts aicinājums Baltkrievijas un Irānas iestādēm pārtraukt atbalsta sniegšanu Krievijai karā pret Ukrainu, kā arī citām valstīm izbeigt jebkādas darbības, kas veicina Krievijas agresiju.
Parlamentu priekšsēdētāji uzsver, ka, turpmāk vēl vairāk pastiprinot un paplašinot pret Krieviju noteiktos ierobežojumus, vēl vairāk pastiprinot Krievijas starptautisko izolāciju visos iespējamos formātos un jomās un tādējādi palielinot Krievijas agresijas izmaksas, mūsu valstis turpinās palielināt kolektīvo spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu šo karu un izvestu savus spēkus no Ukrainas. Vienlaikus pausts nosodījums centieniem atkal ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās.
Paziņojumā atzīmēts, ka Krievija, visi vainīgie un līdzvainīgie ir jāsauc pie atbildības par agresijas noziegumu, par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kā arī pausts aicinājums steidzami izveidot īpašu starptautisku tribunālu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk