3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %

Šā gada trešajā ceturksnī, iedzīvotājiem turpinot atgriezties darba tirgū pēc Covid-19 pandēmijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 21,1 tūkstoti jeb 2,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits krities par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%. Tas noteicis nodarbināto skaita pieaugumu par 22,6 tūkstošiem jeb par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenim un iedzīvotājiem aktīvāk meklējot darbu, arī bezdarba samazinājums trešajā ceturksnī kļuvis lēnāks. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%, kamēr gada pirmajā pusē bezdarba līmenis bija krities aptuveni par vienu procentpunktu.
Tajā pašā laikā Krievijas uzsāktā kara, ekonomikas sabremzēšanās un straujā energoresursu cenu kāpuma ietekme vēl līdz oktobrim darba tirgū praktiski nav izpaudusies, un reģistrētā bezdarba dati ir parādījuši stabilu bezdarba samazināšanos visa 2022.gada laikā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir noslīdējis no 6,9% janvāra beigās līdz 5,7% oktobra beigās. Novembra pirmajās nedēļās reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sācis nedaudz pieaug, taču arī šis palielinājums pagaidām nepārsniedz katru gadu vērojamo sezonālo bezdarba pieaugumu rudens un ziemas mēnešos. Taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme kļūs arvien manāmāka, par ko kā pirmie jau sākuši signalizēt brīvie darba vietu dati, kur NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāku mēnešu lēzenas lejupslīdes oktobrī jau piedzīvojis samērā būtisku kritumu.
Līdz ar to arī ceturtajā ceturksnī kopā gaidāms bezdarba līmeņa pieaugums, kas turpināsies arī nākamā gada pirmajā pusē, taču kopumā tas joprojām prognozējams visai mērens, izaugsmei bremzējoties galvenokārt nozarēs ar nelielu nodarbināto skaitu, un nesasniedzot arī Covid-19 krīzes laikā uzrādīto līmeni. Gadā kopumā bezdarba līmenis varētu būt tuvu Finanšu ministrijas augusta sākumā prognozētajam 7,1%, kas joprojām būtu par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, un tuvu šādam līmenim saglabāties arī vidēji 2023.gada laikā, gada vidū ekonomikas izaugsmei pakāpeniski sākot atjaunoties.
Vēl par tēmu:
SM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālāk