3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9 %

Šā gada trešajā ceturksnī, iedzīvotājiem turpinot atgriezties darba tirgū pēc Covid-19 pandēmijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 21,1 tūkstoti jeb 2,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits krities par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9%. Tas noteicis nodarbināto skaita pieaugumu par 22,6 tūkstošiem jeb par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenim un iedzīvotājiem aktīvāk meklējot darbu, arī bezdarba samazinājums trešajā ceturksnī kļuvis lēnāks. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%, kamēr gada pirmajā pusē bezdarba līmenis bija krities aptuveni par vienu procentpunktu.
Tajā pašā laikā Krievijas uzsāktā kara, ekonomikas sabremzēšanās un straujā energoresursu cenu kāpuma ietekme vēl līdz oktobrim darba tirgū praktiski nav izpaudusies, un reģistrētā bezdarba dati ir parādījuši stabilu bezdarba samazināšanos visa 2022.gada laikā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir noslīdējis no 6,9% janvāra beigās līdz 5,7% oktobra beigās. Novembra pirmajās nedēļās reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sācis nedaudz pieaug, taču arī šis palielinājums pagaidām nepārsniedz katru gadu vērojamo sezonālo bezdarba pieaugumu rudens un ziemas mēnešos. Taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme kļūs arvien manāmāka, par ko kā pirmie jau sākuši signalizēt brīvie darba vietu dati, kur NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāku mēnešu lēzenas lejupslīdes oktobrī jau piedzīvojis samērā būtisku kritumu.
Līdz ar to arī ceturtajā ceturksnī kopā gaidāms bezdarba līmeņa pieaugums, kas turpināsies arī nākamā gada pirmajā pusē, taču kopumā tas joprojām prognozējams visai mērens, izaugsmei bremzējoties galvenokārt nozarēs ar nelielu nodarbināto skaitu, un nesasniedzot arī Covid-19 krīzes laikā uzrādīto līmeni. Gadā kopumā bezdarba līmenis varētu būt tuvu Finanšu ministrijas augusta sākumā prognozētajam 7,1%, kas joprojām būtu par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, un tuvu šādam līmenim saglabāties arī vidēji 2023.gada laikā, gada vidū ekonomikas izaugsmei pakāpeniski sākot atjaunoties.
Vēl par tēmu:
Īstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālāk