• Tweet

Pirmdien, Ministru kabinets pēc nepamatoti ilgas vilcināšanās lems par to, vai un kur Latvijā jāceļ sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis. Apvienība “Attīstībai/ Par!” (AP!) uzsver, ka, beidzot pieņemot šo lēmumu, valdībai vienlaikus jāapliecina investoriem Latvijas kā reģionāla enerģētiskās drošības partnera prognozējamība. Ir jāsamazina būvniecības birokrātiskās procedūras termināla attīstītājiem, kā arī terminālim jānosaka nacionālo interešu objekta statuss. Tas ir Latvijas nacionālās drošības interesēs.

AP! Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce: “Krievija mūsu reģionā vienmēr ir politiski manipulējusi ar dabasgāzes piegādēm un cenām. Šobrīd jau tas ir acīmredzami, ka pagājušajā gadā, gatavojoties iebrukumam Ukrainā, Krievija apzināti sāka samazināt dabasgāzes piegādes Eiropai, tādejādi strauji paceļot cenas un palielinot apgādes riskus.

Jau pagājušā gada rudens bija pēdējais brīdis jaunai valsts enerģētikas stratēģijai, bet Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis enerģijas tirgus Eiropā līdz nepazīšanai. Tomēr vismaz 10 gadus, bet ticami, ka pat visus 15, Latvijai vēl būs nepieciešama dabasgāze.

Tāpēc Latvijā ir nepieciešams LNG terminālis. Turklāt tāds, kura pakalpojuma pašizmaksa būtu zemāka nekā Klaipēdai un Paldiskiem. Latvijai ir unikāla iespēja šādu terminālu iegūt, tāpēc, ka mūsu teritorijā atrodas Inčukalna pazemes dabaskrātuve.”

Ņemot vērā Krievijas īstenoto karu Ukrainā, dabasgāzes patēriņš Latvijā turpinās sarukt. Pašvaldības intensīvi plāno gāzes centralizētās apkures katlu nomaiņu. Augstā gāzes cena liek no tās atteikties rūpniecībā, arī mājsaimniecības aizvien plašāk pārveido apkuri uz citu kurināmo vai bezkurināmā siltuma tehnoloģiju.

Tomēr vismaz dekādi Latvijai vēl būs nepieciešama dabasgāze. Latvijas elektrosistēmas pamats ir ar gāzi kurināmās Rīgas termoelektrocentrāles. Pēc Latvijas elektrotīkla pilnīgas atslēgšanas no Krievijas bez Rīgas TEC jaudas īstermiņā nebūs iespējams garantēt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti. Turklāt zināmā apmērā saglabāsies gāzes patēriņš rūpniecībā un apkurē.

Tātad Latvijas valdībai ir jāgādā, lai dabasgāžu piegādes būtu iespējamas, turklāt par iespējami zemu cenu. Pašlaik Baltijas reģionā pieejamie alternatīvie gāzes piegādes ceļi ir ļoti ierobežoti. Klaipēdas LNG termināla jauda nav pietiekama visām Baltijas vajadzībām. Turklāt gan Klaipēda, gan jaunceļamais Paldisku termināls ir ar salīdzinoši dārgu pašizmaksu, kas palielinās jau tā augsto gāzes cenu mūsu reģionā.

Koalīcija jau šā gada 11.aprīlī vienojās par LNG termināļa Latvijai nepieciešamību, Ekonomikas ministrija izsludināja pretendentu pieteikšanos, kas noslēdzās maijā. Valdība konstatēja, ka ir divi pretendenti un vietas, no kurām izvēlēties. Taču tad iestājās pauze un līdz pat šim brīdim lēmums, vai kāds no šiem pretendentiem var sākt celt termināli, nav pieņemts.

Pēc publiski pieejamām ziņām, abi pretendenti ir solījuši termināli uzbūvēt 12 līdz 15 mēnešu laikā. Tātad – ja valdība būtu pieņēmusi lēmumu jūnijā, nākamgad 3.ceturksnī terminālis sāktu strādāt un gāzes piegādes nākamai apkures sezonai būtu daudz drošākas un ticami, ka lētākas. Valdība ir novilcinājusi lemšanu, terminālis, visticamāk, taps tikai 2024.gada sākumā.