• Tweet

Kokskaidu granulu cena gada laikā ir dubultojusies pamatā šķeldas sadārdzināšanās un pat iztrūkuma Eiropas tirgū dēļ. Lielākajā daļā Latvijas pilsētu apkuri nodrošina tieši ar šķeldu. Neziņa par to, cik šķelda maksās rudenī un, vai vispār būs pieejama, radījusi paniku Eiropā. Taču Latvijā atbildīgā Ekonomikas ministrija pagaidām neredz iemeslu uztraukties un sagādāt rezerves, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Uzņēmums “Staļi” darbu sāka kā koka logu un durvju izgatavotājs. Ražošanā pāri palikušo tas pārstrādā šķeldā un tālāk – granulās. Šis blakus bizness tagad izaudzis, uzņēmums pērk šķeldu vēl no astoņiem piegādātājiem, un saražo ap 40 000 tonnu granulu gadā.

Kopējais granulu patēriņš Latvijā ir ap 200 000. Teorētiski bažu par nodrošināšanu nav, jo kopumā valstī saražo desmit reizes vairāk – divus miljonus tonnu. Bet praktiski Eiropas tirgu satricinājis karš Ukrainā un tam sekojušās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. No šīm valstīm iepriekš Eiropā importēja ap četriem miljoniem tonnu granulu, kas tagad ar kaut ko ir jāaizvieto. Vēl ap diviem miljoniem tonnu var prasīt gāzes apkures nomaiņa uz granulu sistēmām.

Pavasaris skaidu granulu ražotājiem parasti ir klusā sezona, kad apkures sezona tikko noslēgusies, bet gatavošanas nākamajai vēl nav sākusies. Šogad pārtraukuma nav bijis. Iepriekšējās sezonas granulas jau izpirktas, jaunā cena ir divkārt lielāka. Bet atrast granulas arī par dubultcenu ir grūti.

“Patlaban mēs izjūtam ļoti lielu pieprasījumu no Centrāleiropas, no Itālijas, no Polijas, no dažādām citām valstīm. Katru dienu tie ir vismaz 100 pieprasījumi, kas prasa – dodiet mums granulas,” skaidro SIA “Staļi” izpilddirektors Artūrs Bukšs.

Uzņēmums eksportē ap 80% produkcijas. Neraugoties uz milzu pieprasījumu, granulu ražotāji nestrādā ar pilnu jaudu. Neizdodas dabūt ražošanai vajadzīgo šķeldu.

““Ir bijušas dienas, kad mēs esam pārtraukuši ražošanu, jo gluži vienkārši celulozes šķelda nav bijusi pietiekama tajā dienā. Ir dažādas alternatīvas vietas, kā, piemēram, ostas. Un tas ir vienkāršs veids, un viņiem neko nevar pārmest, jo viņš aizved kuģi. Saka: dārgie draugi, man maksā divi eiro vairāk, ļoti vienkārši, atvainojiet, mēs šodien jums neaizvedām,” norādīja Bukšs.

Par šķeldu savā starpā konkurē daudzi Latvijā un ārzemēs: granulu un kokskaidu plātņu ražotāji, celulozes fabrikas, katlu mājas. Latvijā centrālajā apkurē izdevīgās cenas līdz šim dominēja no Baltkrievijas importētā šķelda, tagad tā vairs nav pieejama. Par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija deficīta draudus neredz, sadārdzinājumu – gan. Šķelda gada laikā kļuvusi divtik dārga, un ministrija prognozē, ka tādā līmenī tā paliks arī nākamajā apkures sezonā.

“Runājot par Baltkrievijas šķeldu, mēs šogad viņu neimportējam, bet ziemā taču nepalikām bez šķeldas, tās pietika. Teikt, ka mums tā Baltkrievijas šķelda bija panaceja un visu glāba, tā teikt nav korekti,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Palikuši bez lētā baltkrievu resursa un, redzot cenas pieaugumu Eiropā, šķeldas piegādātāji pagājušās apkures sezonas laikā līgumus lauza. Pēc tam pārslēdza no jauna – jau par augstākām cenām.

“Piegādātāji lauza līgumus, samaksāja soda naudu par to laušanu. Bet mēs jau nebijām ieguvēji no tās soda naudas, mums ir vajadzīga šķelda. Mēs viņu sākām iepirkt pa mēnešiem, dalījām pa nedēļām,” saka AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmums pirms pāris nedēļām pievienojies Lietuvas šķeldas biržai un kurināmo pērk arī tur. Uz Rīgas mērogiem tie gan pagaidām ir nelieli apjomi un reālā situācija būs skaidra pēc Jāņiem. Tad noslēgsies “Rīgas siltuma” izsludinātais šķeldas iepirkums.

“Sapratām, ka mums šo šķeldas iepirkumu vajag diversificēt, sadalīt tos riskus uz viarākiem virzieniem. Mēs aktīvi sākām meklēt, kur var nopirkt vēl kaut ko. Mēs esam nopirkuši mizas un to, kas viņiem paliek pāri kokzāģētavā, ko tagad jau piegādā. Tad mēs esam startējuši “Latvijas valsts mežos” konkursā uz nākamo gadu, esam vinnējuši vienu daļu mums nepieciešamā apjoma,” pauda AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Pusi visas mežu teritorijas Latvijā apsaimnieko valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” (LVM). Mazvērtīgo koksni tas pārdod divos veidos. Nepastrādātā veidā tā nonāk pie Latvijas ražotājiem. Bet sašķeldotā veidā – arī ārzemēs.

Šķeldai LVM izmanto ciršanas pārpalikumus un no audzēm izretinātos kokus. Iepriekš tos iepircis Stokholmas siltumapgādes uzņēmums, bet “Rīgas siltums” nosolījis pirmo reizi. Tagad tiem savā starpā jākonkurē par valsts mežos iegūto šķeldu.

“Tas ir tas resurss, ko mēs varētu vēl papildus sameklēt, skatoties uz to ģeopolitisko situāciju, kāda ir iestājusies pēc 24. februāra. Patlaban, pieaugot pieprasījumam pēc šī resursa, mēs vara arī ekonomiski pamatot, iet pakaļ arī dziļāk mežā, kas varbūt agrāk sastādītu mīnuss zīmi, tad tagad tā jau ir stabila plus zīme,” AS “Latvijas Valsts meži” valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Kokrūpniecības nozarē izskan aicinājumi valstij veidot šķeldas uzkrājumus, jo situācija tirgū ir nestabila un cena var augt vēl vairāk. Kokrūpniecības federācijas vadītājs uzskata, ka vienīgais reālais veids, kā to darīt, būtu ārkārtas situācijas izsludināšana, kam viņš pagaidām pamatu neredz. Savukārt Ekonomikas ministrijai svarīgākais, ka šķelda un granulas vispār būs. Tiem iedzīvotājiem, kas dārgo apkuri atļauties nevarēs, visticamāk, maksās pabalstus.

“Ja vien mēs neizsludinām ārkārtīgi lielu krīzi un valsts neveido pati savus uzkrājumus, kā tas, piemēram, notiek gāzei, degvielai, mums nav iespējams norobežot un aizliegt izvest produktu, piemēram, uz Lietuvu vai uz Zviedriju,” pauda Latvijas Kokrūpniecības fereācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

“Iedomājieties Rīgu un pasakiet vietu kur. “Spilves” lidostu mēs varētu izmantot, bet tam liela jēga nav. Beigu beigās, veidojot šos uzkrājumus, mēs iztērēsim vairāk nekā teorētiski ietaupīsim. Patlaban ne šķeldas, ne granulas pieejamības ziņā nav tāda situācija, ka mums kaut kas būtu pēkšņi jāregulē un kaut kas jāierobežo. Ja ir bažas pašvaldībām vai arī konkrētās pašvaldībās nepieciešams iepirkt šķeldu, es neredzu iemeslu, kāpēc viņi to nevarētu darīt, ja viņi tādas bažas redz,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos.

Granulu ražotājs “Staļi” domā, ka jāmudina šķeldas piegādātājus lielāku produkcijas daļu paturēt Latvijā, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides vai tamlīdzīgus stimulus. Ja tas neietekmēs granulu cenu, tad vismaz to pieejamību vietējā tirgū.

“Mēs patlaban jau nespējam nodrošināt to pieprasījumu, kas nepieciešams Eiropā. Būtu naivi domāt, ka vienas dienas laikā visi iepirks, visiem pietiks un viss atrisināsies. Plānojot jūlija ražošanu, mēs redzam, ka man nepietiks celulozes šķeldas, mēs gluži vienkārši būsim spiesti pārtraukt ražošanu. Mēs būsim spiesti meklēt risinajumu, ko darīt ar darbiniekiem, kuriem maksājam oficiālas algas,” norāda SIA “Staļi” izpilddirektors Artūrs Bukšs.