Latvijas Banka izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu monētu

Trešdien, 25. maijā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Vilhelms Purvītis”.
Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viens no ievērojamākiem Latvijas 19. gs. beigu–20. gs. pirmās puses gleznotājiem un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem.
Vilhelmu Purvīti var uzskatīt arī par latviešu mākslas diplomātu: viņa vārds jau dzīves laikā sniedzās pār Latvijas robežām – darbi tika kolekcionēti un saņēma godalgas ārzemju izstādēs, un viņš pats aktīvi rīkoja Latvijas mākslas izstādes Eiropas pilsētās.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 25. maija plkst. 12.00. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
Kolekcijas monēta iznāk īpašā laikā – šogad ar virkni pasākumu Latvijā atzīmē mākslinieka 150 gadu jubileju. Par godu šim notikumam no 28. maija arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “PURVĪTIS”.
Monētas “Vilhelms Purvītis” grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke. Mākslinieces radītā monēta interpretē Vilhelma Purvīša gleznā “Ziema” esošos elementus – ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis – un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu.
Jauno monētu no 25. maija plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē www.e-monētas.lv. Monētas cena – 65.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Vienlaikus šajā dienā tiks izlaists arī apgrozības monētu komplekts “Finanšu pratība” Brilliant Uncirculated kvalitātē, kurā iekļautas 2022. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro un papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta “Finanšu pratība”, kura suvenīrkartītēs un tīstokļos tika emitēta aprīļa mēnesī. Apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 4 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
VILHELMS PURVĪTIS
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 31.47 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; aversā krāsu uzdruka
Grafiskais dizains: Frančeska Kirke
Kalta 2022. g. Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
MONĒTAS PRIEKŠPUSE (AVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku.
MONĒTAS AIZMUGURE (REVERSS)
Vilhelma Purvīša gleznas “Ziema” plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm, augšdaļā pa kreisi puslokā vietoti uzraksti 5 EURO un VILHELMS PURVĪTIS.
MONĒTAS JOSTA
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir viena no galvenajām personībām Latvijas 20. gs. pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo pavasara ainavu gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē un citos Eiropas mākslas centros. Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra pārmaiņās, gūstot panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā viņa tēli un noskaņas saglabājušies mūsu ainaviskās vides izjūtā. Gleznotāja radīto dabas koptēlu un klasiski komponēto Latvijas ainavu gadalaiku mijā mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis ievērojams arī kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs Latvijā, pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un starptautisku izstāžu rīkotājs.
Vēl par tēmu:
Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālāk