Biznesa konferencē “Personāla vadība 2022” eksperti uzsver darbinieku motivācijas un savstarpējās komunikācijas ar vadību nozīmi

Ceturtdien, 28. aprīlī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Personāla vadība 2022”, kuras laikā eksperti diskutēja par to, kā veicināt darbinieku motivāciju un produktivitāti, skatoties uz to gan attālinātā darba kontekstā, gan no darbinieku labsajūtas viedokļa.
Konferenci atklāja SIA “MetaCoach” valdes locekle, trenere Laila Snidzāne, kas plašāk runāja par emocijām darba vietā un kā tās var mums palīdzēt vai tieši otrādi – traucēt ikdienas darbos, komunikācijā ar klientiem un kolēģiem. Viņa atzina, ka pēdējo divu gadu notikumi parāda, ka emocijas tik tiešām pastiprināti ietekmē darbiniekus: “Tas bija smags laiks, kad bija jāpielāgojas ne tikai apkārtējiem notikumiem, bet arī tām izmaiņām, kas notiek mūsos pašos.”
Pēc viņas teiktā, attīstot emocionālo inteliģenci pieaug ieguvums no komandas iesaistes, uzlabojas darbinieku sniegums, pieaug to produktivitāte un attīstās personīgā efektivitāte. Tas palīdz mazināt arī kadru mainību, profesionālo stresu un uzlabot lēmumu pieņemšanu.
“Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki iet prom no darbavietas, ir viņu vadītāji. Vadītājs var būt pat ļoti labs, bet viņam var trūkt zināšanas, kas viņa darbiniekiem ir nepieciešams tieši emocionālajā plāksnē. Emocionālā piesaiste pagarina darba laiku vienā uzņēmumā. [..] Darbiniekiem ir svarīgi, lai vadītājs būtu empātisks. Lielāka daļa uzskata, ka empātiska vadība rada darbinieku lojalitāti pret saviem vadītājiem,” norādīja Snidzāne.
Savukārt Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente Irēna Liepiņa runāja par mūsdienās ļoti aktuālu tēmu – attālinātais darbs, kas, kā atzina eksperte, ir uz palikšanu, kas nozīmē, ka mainīsies arī darba tiesiskais regulējums.
“Ja runājam par tiesisko pusi, tad šajā situācijā ir svarīga darba devēja un darbinieka vienošanās – līgumam jābūt rakstveidā, jābūt neitrālam un objektīvam,” sacīja Liepiņa, norādot, ka attālināto darbu regulē vairāki tiesiskie regulējumi, tai skaitā Darba likums, Darba aizsardzības likums, Satversme, Vadlīnijas u.tml.
Viņa uzsvēra, ka attālinātā darba plusi ir laika ietaupījums, uzlabota darbinieku produktivitāte un brīvība, bet mīnusi ir izolācija, samazināts darba un privātas dzīves līdzsvars. “Svarīga ir arī attieksme – ka tas tomēr ir darbs,” piebilda Liepiņa, atzīstot, ka attālinātais darbs tomēr nav domāts visām profesijām.
Līderības attīstības un novērtēšanas centra vadītāja (SIA Fontes Executive Search) Inesa Pranče savukārt pauda, ka strādājot attālināti, mums jāveltī motivācijai īpaša uzmanība un jāsaprot, kā var motivēt darbiniekus, nesatiekot viņus ikdienā.
“Saprotot darbinieku motivāciju, mēs varēsim pilnā mērā realizēt katra darbinieka potenciālu un vadīt katra enerģiju konstruktīvā veidā,” uzsvēra Pranče.
Lai to noskaidrotu viņa uzņēmējiem iesaka veikt motivācijas aptaujas, kas palīdz izvērtēt situācijas darbā, paaugstināt vai pazemināt motivāciju, mērīt motivācijas dimensijas, palielināt motivāciju un enerģijas līmeni.
Viņa paplašināti ieskatījās četrās motivācijas jomās, norādot, ka darbiniekus var motivēt gan aktivitāte un dinamika, gan sinerģija, kā arī iekšējie faktori vai ārējie faktori.
Konferencē uzstājās arī komunikācijas vadības eksperte, uzņēmuma “Ieva Zaumane Systemic Change” dibinātāja, praktizējoša vadības konsultante Ieva Zaumane, kas ieskatījās tajā, kā uzņēmumam sasniegt izvirzītos mērķus un radīt apstākļus, kuros darbinieki ir spējīgi produktīvi strādāt.
“Mēs jau trešo gadu strādājam nenoteiktības un šūpošanās laikā, bet uzņēmumiem ir jāiet uz priekšu un jāsasniedz mērķi,” atzina Zaumane, norādot, ka šobrīd darba vidi raksturo tādi faktori kā dezorientācija, bailes, šoka reakcija un pārmaiņas kolēģu sastāvā.
Pēc viņas teiktā, stratēģiskā līmenī mums jāapzinās, kur mēs esam – krīzē vai pārmaiņās. “Šobrīd svarīgi ir paanalizēt katram savas iekšējās komunikācijas praksi. [..] Svarīgākie aspekti iekšējā komunikācijā šobrīd ir uzdot konkrētus jautājumus darbiniekiem, kas viņiem palīdzētu nomierināties un pieņemt jauno situāciju. Tad, kad mēs saprotam, kādas ir darbinieka komunikācijas vajadzības un kas viņiem ļautu iet uz priekšu, tad mēs varam definēt vislabāko vēstījumu par praktisku un emocionālu atbalstu darbiniekiem. Vēl viena lieta emocionāli satrauktos brīžos ir komunikācijas fokuss uz to, ko mēs varam ietekmēt un instrukcijas, ko darīt,” sacīja Zaumane.
Viņa norādīja arī uz to, ka šobrīd satraukumu nereti rada arī tas, ka uzņēmumos, kas iepriekš nekad nav bijuši internacionāli, sāk strādāt arī ukraiņi. “Šajā brīdī svarīgi ir sagatavot komandu jauno darbinieku ienākšanai un mērķtiecīgi integrēt vienu ar otru,” pauda eksperte.
Konferenci noslēdza DHL Express Latvia personāla direktore Ineta Kalinkeviča, kas uzsvēra, ka mūsdienās ļoti nozīmīgu lomu spēlē motivēts darbinieks, tāds, kas gribēs iesaistīties, darboties līdzi un uzņemties atbildību, tādu, kas attīstīsies kopā ar uzņēmumu un kura viedoklis tiek uzklausīts.
“Tagad vairāk kā jebkad agrāk ir svarīgi zināt darbinieku mērķus un motivāciju, kāpēc šie iemesli motivē un kā tas tiek pielietots darbā, komunikācijā ar kolēģiem,” uzsvēra Kalinkeviča, piebilstot, ka svarīgi ir ļaut arī darbiniekiem izpausties ne tikai pildot darba pienākumus.
“Darbinieks ir galvenā vērtība un vadītājiem ir svarīgi ik pa reizei iekāpt darbinieku kurpēs, domāt par to, kā viņi jūtas un pats galvenais – komunicēt ar viņiem,” piebilda DHL Express Latvia personāla direktore.
Vēl par tēmu:
IUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk