• Tweet

Turpinot esošo pieeju, zemes reforma noslēgsies pēc 20 gadiem vai vēl ilgāka laika, un tās administrēšana izmaksās dārgāk nekā īstenošana – provizoriski ap 3,46 miljoniem eiro, savukārt zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem nepieciešami ap 2,8 miljoniem eiro, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par zemes reformas pabeigšanu visā valsts teritorijā, izņemot Tukumu un Rīgu, rada iespaidu, ka tā ir teju pabeigta. Tomēr tā nav, jo turpinās zemes kadastrālā uzmērīšana, lēmumu pieņemšana par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana un īpašuma tiesību sakārtošana.

“Lai arī valsts ir apņēmusies veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem tiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940 .gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijā, un viņus pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti, zemes kadastrālā uzmērīšana notiek ārkārtīgi gausi. Piemēram, 2021. gadā aizvien tiek uzmērīti zemesgabali, kas rindā iekļauti jau pirms 2008. gada. Nereti cilvēki savas dzīves laikā rindu nesagaida un īpašuma tiesību atjaunošana attiecas uz mantinieku mantiniekiem vairākās paaudzēs. Tādēļ cilvēki lielākoties veic zemes uzmērīšanu par saviem līdzekļiem, nesagaidot valsts atbalstu,” netaisnīgo situāciju skaidro Valsts kontroles padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme.

Par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmo zemes vienību sarakstā 2021.gada 1.jūnijā bija iekļautas 3884 vienības. Līdz 2022.gadam Valsts zemes dienests (VZD) zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem plānoja finansējumu 70 tūkst. eiro gadā, kas ļāva uzmērīt vidēji 80 zemes vienības gadā. No 2022.gada plānots novirzīt 140 tūkst. eiro gadā, kas ļaus uzmērīt 160–170 zemes vienības. Turpinot plānotajā tempā, prognozējams, ka šis process ilgs vēl vismaz 20 gadus. Vienlaikus revīzijā konstatēts, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmās zemes saraksts satur neprecīzus datus, jo no tā nav izslēgtas zemes vienības, kuru uzmērīšanai līdzekļi no valsts budžeta nepienākas.

Konkrētu atbildīgo – nav. Kvalitatīvu datu par reālo situāciju – nav. Termiņu – arī nav

Neviena institūcija (ārējā normatīvajā aktā) nav noteikta kā atbildīgā par zemes reformas pabeigšanas plānošanu un koordināciju. Nav arī vērtēts, vai un cik lielā mērā reformas mērķi ir sasniegti un kādi tiesiski risinājumi varētu sekmēt drīzāku tās pabeigšanu. Tāpat jāmin, ka zemes reformas pabeigšanai un tās ietvaros veicamajām darbībām nav noteikti termiņi, kas kopumā nesekmē tās pabeigšanu un īpašuma tiesību sakārtošanu pārredzamā nākotnē.

Revīzijā konstatēts, ka Tieslietu ministrijas (TM) un VZD rīcībā nav informācijas par to, cik cilvēkiem zemes īpašuma tiesības vēl ir atjaunojamas. Tāpat reformas rezultātā izveidojies ievērojams to zemes vienību skaits, kas piekritīgas valstij un pašvaldībām un kas nav pirmreizēji kadastrāli uzmērītas.

Lai arī neviena institūcija mērķtiecīgi nekoordinē zemes reformas pabeigšanu, VZD un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “POSSESSOR”” turpina tiem uzticēto funkciju īstenošanu: VZD organizē zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt POSSESSOR slēdz zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus. Taču šo funkciju administrēšanas izmaksas ir lielas, salīdzinot ar gadā atrisināto jautājumu skaitu.

“Jo ilgāk netiks nodrošināts pietiekams finansējums zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem un jo ilgāk norēķinos par zemes izpirkumu (pirkumu) varēs izmantot privatizācijas sertifikātus, jo dārgāk valsts budžetam tas izmaksās. Ja šobrīd zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem ir nepieciešami 2,8 milj. eiro, tad, turpinot zemes reformas administrēšanu līdzšinējā veidā, turpmākajos 20 gados administrēšanai vien vajadzēs 3,46 milj. eiro,” situāciju skaidro K. Jaunzeme.

Lai sekmētu zemes reformas noslēgumu pārskatāmā laika periodā un lai ekonomiski izlietotu valsts budžeta līdzekļus, revidenti rosina ārējā normatīvajā aktā skaidri noteikt atbildīgo par reformas pabeigšanas plānošanu un koordināciju, izvērtēt iespējas noteikt reformas noslēguma termiņus, paātrināt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, procesa administrēšanai veltot samērīgus valsts budžeta līdzekļus un nodrošinot sabiedrībai ticamus un izsekojamus datus saistībā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem rindu.

Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai aicinātu īstenot likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldību pārraudzības kompetenci attiecībā uz tām pašvaldībām, kuru zemes komisijas nav nodevušas dokumentus un arhīva lietas Valsts zemes dienestam. Tāpat jāmin, ka Valsts kontrole jau vairākkārt rosinājusi Ekonomikas ministriju izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu aprites beigu termiņu, piemēram, pēc 2016. gadā publiskotās revīzijas par “Privatizācijas aģentūras” rīcību, pēc kuras Valsts kontrole secināja – pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu. Pretējā gadījumā turpinās rasties papildu izdevumi valsts budžetam.

Pirms 30 gadiem (1990.gada 21.novembrī Latvijas Republikas Augstākajai padomei pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”) tika sākta zemes reforma. Zemes reformas mērķis bija atdot bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem zemes īpašumus, kas tiem Latvijas teritorijā piederēja 1940.gada 21.jūlijā un tika nacionalizēti, kā arī nodrošināt iespēju pārējiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt zemi īpašumā, tā pārkārtojot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības uz tirgus ekonomiku. Par iespēju pabeigt zemes reformu sprieda jau 1996. gadā, taču divdesmit piecus gadus vēlāk zemes reforma aizvien nav noslēgusies.