Krauze: Krišjāņa Kariņa vadībā aizņemas un šķērdē naudu uz nebēdu

Krišjāņa Kariņa valdības darbošanās izskatās kā valsts nozagšana organizētā grupā, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, 13. Saeimas deputāts Armands Krauze.
Pēc viņa teiktā, šobrīd valdības soļi liecina, ka ir liela nepieciešamība izlietot tās vakcīnas, kas ir iepirktas, jo pretējā gadījumā tām beigsies derīguma termiņi un tās būs jāizmet: “Jau labu laiku ir redzams, ka vakcinācijas sertifikātu režīmam Latvijā ir zudusi jēga un nepieciešamība, to varēja atcelt jau vakar, taču sertifikāti netiek atcelti. Jo jāturpina piespiest cilvēkus vakcinēties.”
“Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka vakcinācijas sertifikāti ir nekavējoties jāatceļ. Tāpat jābeidz pieprasīt bērniem lietot maskas skolās. Un vēl – ļoti būtiski ir atsākt Saeimas normālu darbu bez attālinātas strādāšanas. Manuprāt, lēmums neatgriezties stādāt klātienē ir politisks. Valdošā koalīcija baidās, ka klātienē koalīcijai nebūs vairākuma un opozīcija spēs citā kvalitātē argumentēt pret valdības muļļāšanos visos jautājumos. Un tad Krišjānis Kariņš nevarēs nodrošināt, lai viņa valdības lēmumi tiek akceptēti Saeimā,” sacīja Krauze.
Savukārt runājot par to, ka savu darbību ir pabeigusi parlamentārās izmeklēšanas komisija “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”, Krauze norādīja, ka nevienu vārdu komisija nav nosaukusi.
“Notika politisks tirgus – “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” ļoti veiksmīgi notirgojās un beigās nenosauca vainīgo vārdus. Bezjēdzību kovida sakarā ir ļoti daudz. Ir, piemēram, operatīvā vadības grupa, kurā pulcējas ierēdņi – kādi 70 cilvēki. Kāda var būt operatīva vadība no šādas grupas? Kādus lēmumus tā var pieņemt krīzes laikā? Tas ir Krišjāņa Kariņa veidojums – tā viņš ir iedomājies tikt galā ar krīzi. Manuprāt, runājot par kļūdainu kovidkrīzes vadību, komisijas galaziņojumā bija jānosauc gan bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), gan pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), gan premjers Krišjānis Kariņš (JV). No ZZS puses noteikti sekos kāda rīcība – mēs prasīsim parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam Rihardam Kozlovskim atmaksāt naudu, kas iztērēta šīs komisijas vajadzībām. Manuprāt, vajadzētu grozīt gan Satversmi, gan Saeimas kārtības rulli, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijām piešķirtu jēgu. Tādā veidā, kā tās darbojas pašlaik, tām nav jēgas,” uzskata politiķis.
Pēc viņa domām, acīmredzot koalīcija aizsargā savus cilvēkus arī dažādās valsts institūcijās.
“Ar neloģiskiem, haotiskiem lēmumiem ir aizvērta ciet ekonomika. Tikmēr Lietuva un Igaunija tik dumji nerīkojas. Krišjāņa Kariņa valdība ir aizņēmusies sešus miljardus eiro. Ārējais parāds ir pieaudzis līdz 17 miljardiem. Tikmēr Igaunijā ārējais parāds ir tikai seši miljardi. Labi, Igaunija ir mazāka valsts, tomēr tā nav gājusi tādu aizņemšanās ceļu kā Latvija. Latvijas valdība ir aizņēmusies naudu uz nākotnes bērnu rēķina, pirkusi visādus nederīgus mēslus un apstādinājusi ekonomiku. Pašlaik vērojam to, ko saucam par energoresursu krīzi, bet tā jau nav tik daudz energoresursu krīze – tā ir inflācija. Nav ko sapņot, ka cenas atgriezīsies agrākajā līmenī – ja runājam par 500 eiro kā minimālo algu, tad ļoti drīz 500 eiro vairs nebūs nekas. Tās valstis, kas būs aizņēmušās mazāk naudas, varēs krīzi pārdzīvot vieglāk, taču ne Latvija, kas Krišjāņa Kariņa vadībā aizņemas un šķērdē naudu uz nebēdu,” uzsvēra Krauze.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk