“Rododendrs” – par to, ko nevēlas ieraudzīt ne mediji, ne valdība
“Vai protesta akcija “Rododendrs” kaut ko mainīs?” – šādu jautājumu vakar, 13. decembrī, uzdeva neviens vien cilvēks, neatkarīgi no tā, vai viņš atbalsta esošo varu vai neatbalsta to. Skaidrs, ka daudzi tā saucamajā “Rododendrā” bija gaidījuši asākas provokācijas, demonstratīvāku attieksmi un pasaules līmeņu protestu elementus, bet tā vietā skanēja klavieres, dziesmas, valdīja savstarpēja sirsnība un labestība, un sabiedriskie mediji varēja melīgi ziņot, ka tūkstošu vietā sanākuši vien pāris simti, bet valdības vadītāji izlikties, ka “Rododendrs” nemaz nenotika. Bet cik ilgi vēl valdības pārstāvji izliksies neredzam cilvēku neapmierinātību? Vai tiešām jāatkārtojas 13. janvāra grautiņiem, lai cilvēki tiktu pamanīti?
Lai arī akcijā tik tiešām skanēja dziesmas, cilvēki dejoja un smējās, bija redzams, ka liela daļa neatnāca izklaidēties – daudziem acīs bija izmisums un jautājums – kā dzīvot tālāk? Daļa atzina, ka šobrīd ir bez darba Covid-19 “obligātās” vakcinācijas dēļ, kamēr otru daļu māca bailes par bērnu nākotni. Tāpat atnākušie pauda neizpratni par to, kā cilvēks mūsdienās var būt pilnvērtīgs tikai ar muļķīgu QR kodu? Kā tiem, kas sēž internetā un raksta sašutumu pilnus komentārus par atnākušajiem, var likties, ka tās ir normāli? Jo tā notiek visā pasaulē? Un tas visu šo situāciju uzreiz padara normālu?
Šoreiz nebūs runas par Covid-19 pandēmiju vai Alda Gobzema politiskajiem mērķiem, bet tieši par tautu – par tiem, kas ir noguruši no valdības visatļautības. Un tas, ka problēmas ir daudz un lielākoties nemaz nesaistās ar Covid-19 ierobežojumiem, izgaismojās Gobzema vizītēs Latvijas reģionos – cilvēki runāja gan par nabadzību, gan bezdarbu, nespēju izdzīvot ar tik mazu pensiju, par valdības pārmērīgajiem tēriņiem un aizņemšanos, policijas nostāšanos pret tautu, un valdības pārstāvju atsvešināšanos no sava darba devēja – tautas. Vai Kariņš un Levits kādreiz ir paskatījušies kā cilvēki dzīvo tajā pašā Latgalē? Vai arī vienkāršā tauta viņus neinteresē? Tikai smalkas pieņemšanas un skatuves?
Ne jau labas dzīves dēļ cilvēki atnāca uz “Rododendru” – kāpēc valdība atsakās ieraudzīt šo izmisušo sabiedrības daļu? Vai Valsts prezidentam Egilam Levitam nav ko teikt savai tautai? Jo arī tie tūkstoši, kas tur bija sapulcējušies, ir daļa no Latvijas tautas! Vai tad Levits, stājoties amatā, nesolīja, ka būs visas tautas prezidents? Ka būs gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents? Tad kāpēc tagad viņš slēpjas no šīs tautas daļas?
“Skaidrs, ka arī šim protestam apakšā ir neapmierinātībā un rūgtums par kaut ko. Ja mēs skatāmies aptauju datus, tad arī tie rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir vairāk vai mazāk neapmierināti,” – vēl nesen atzina SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Bet valdības pārstāvji izliekas to neredzam, to ignorējam. Vakar Pils laukumā bija redzams, ka cilvēki izmisīgi meklēja atbildi uz to, ko darīt tālāk? Daudzi vērsās pie pasākuma organizatora Alda Gobzema, kurš gan atzina, ka “var iedod tikai virzienu, bet nevar izdarīt šīs lietas cilvēku vietā.”
Kāds var teikt, ka “Rododendrs” bija Gobzema priekšvēlēšanu kampaņa, bet patiesībā šī akcija spilgti izgaismoja to tautas daļu, kuru esošā vara tik ļoti atsakās ieraudzīt un kura dzīvo maldīgā ilūzijā, ka valstī viss ir kārtībā. Šo ilūziju palīdz uzturēt arī sabiedriskie mediji, kas atklāti melo par atnākušo cilvēku skaitu, priekšplānā izceļot iereibušos protestantus, dejojušus tīņus u.tml., aiz kadra atstājot tos, kuriem ir ko teikt un ne tikai par Covid-19 politiku, bet par Latviju, kas, pretēji Kariņa un Levita paziņojumiem, grimst nabadzībā.
Varbūt Kariņam un Levitam vērts pašiem uztaisīt savu “Rododendru” un aizbraukt pie tautas, paskatīties, kā tā dzīvo?
Mēs nevaram apgalvot, ka “Rododendrs” kaut ko mainīs un ka tas pavasarī uzziedēs, bet skaidrs, ka, jo ilgāk valdība ignorēs tautu, jo skaudrāk izbaudīs savas vienaldzības augļus jau gaidāmajās Saeimas vēlēšanās!
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk