“Rododendrs” – par to, ko nevēlas ieraudzīt ne mediji, ne valdība

“Vai protesta akcija “Rododendrs” kaut ko mainīs?” – šādu jautājumu vakar, 13. decembrī, uzdeva neviens vien cilvēks, neatkarīgi no tā, vai viņš atbalsta esošo varu vai neatbalsta to. Skaidrs, ka daudzi tā saucamajā “Rododendrā” bija gaidījuši asākas provokācijas, demonstratīvāku attieksmi un pasaules līmeņu protestu elementus, bet tā vietā skanēja klavieres, dziesmas, valdīja savstarpēja sirsnība un labestība, un sabiedriskie mediji varēja melīgi ziņot, ka tūkstošu vietā sanākuši vien pāris simti, bet valdības vadītāji izlikties, ka “Rododendrs” nemaz nenotika. Bet cik ilgi vēl valdības pārstāvji izliksies neredzam cilvēku neapmierinātību? Vai tiešām jāatkārtojas 13. janvāra grautiņiem, lai cilvēki tiktu pamanīti?
Lai arī akcijā tik tiešām skanēja dziesmas, cilvēki dejoja un smējās, bija redzams, ka liela daļa neatnāca izklaidēties – daudziem acīs bija izmisums un jautājums – kā dzīvot tālāk? Daļa atzina, ka šobrīd ir bez darba Covid-19 “obligātās” vakcinācijas dēļ, kamēr otru daļu māca bailes par bērnu nākotni. Tāpat atnākušie pauda neizpratni par to, kā cilvēks mūsdienās var būt pilnvērtīgs tikai ar muļķīgu QR kodu? Kā tiem, kas sēž internetā un raksta sašutumu pilnus komentārus par atnākušajiem, var likties, ka tās ir normāli? Jo tā notiek visā pasaulē? Un tas visu šo situāciju uzreiz padara normālu?
Šoreiz nebūs runas par Covid-19 pandēmiju vai Alda Gobzema politiskajiem mērķiem, bet tieši par tautu – par tiem, kas ir noguruši no valdības visatļautības. Un tas, ka problēmas ir daudz un lielākoties nemaz nesaistās ar Covid-19 ierobežojumiem, izgaismojās Gobzema vizītēs Latvijas reģionos – cilvēki runāja gan par nabadzību, gan bezdarbu, nespēju izdzīvot ar tik mazu pensiju, par valdības pārmērīgajiem tēriņiem un aizņemšanos, policijas nostāšanos pret tautu, un valdības pārstāvju atsvešināšanos no sava darba devēja – tautas. Vai Kariņš un Levits kādreiz ir paskatījušies kā cilvēki dzīvo tajā pašā Latgalē? Vai arī vienkāršā tauta viņus neinteresē? Tikai smalkas pieņemšanas un skatuves?
Ne jau labas dzīves dēļ cilvēki atnāca uz “Rododendru” – kāpēc valdība atsakās ieraudzīt šo izmisušo sabiedrības daļu? Vai Valsts prezidentam Egilam Levitam nav ko teikt savai tautai? Jo arī tie tūkstoši, kas tur bija sapulcējušies, ir daļa no Latvijas tautas! Vai tad Levits, stājoties amatā, nesolīja, ka būs visas tautas prezidents? Ka būs gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents? Tad kāpēc tagad viņš slēpjas no šīs tautas daļas?
“Skaidrs, ka arī šim protestam apakšā ir neapmierinātībā un rūgtums par kaut ko. Ja mēs skatāmies aptauju datus, tad arī tie rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir vairāk vai mazāk neapmierināti,” – vēl nesen atzina SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Bet valdības pārstāvji izliekas to neredzam, to ignorējam. Vakar Pils laukumā bija redzams, ka cilvēki izmisīgi meklēja atbildi uz to, ko darīt tālāk? Daudzi vērsās pie pasākuma organizatora Alda Gobzema, kurš gan atzina, ka “var iedod tikai virzienu, bet nevar izdarīt šīs lietas cilvēku vietā.”
Kāds var teikt, ka “Rododendrs” bija Gobzema priekšvēlēšanu kampaņa, bet patiesībā šī akcija spilgti izgaismoja to tautas daļu, kuru esošā vara tik ļoti atsakās ieraudzīt un kura dzīvo maldīgā ilūzijā, ka valstī viss ir kārtībā. Šo ilūziju palīdz uzturēt arī sabiedriskie mediji, kas atklāti melo par atnākušo cilvēku skaitu, priekšplānā izceļot iereibušos protestantus, dejojušus tīņus u.tml., aiz kadra atstājot tos, kuriem ir ko teikt un ne tikai par Covid-19 politiku, bet par Latviju, kas, pretēji Kariņa un Levita paziņojumiem, grimst nabadzībā.
Varbūt Kariņam un Levitam vērts pašiem uztaisīt savu “Rododendru” un aizbraukt pie tautas, paskatīties, kā tā dzīvo?
Mēs nevaram apgalvot, ka “Rododendrs” kaut ko mainīs un ka tas pavasarī uzziedēs, bet skaidrs, ka, jo ilgāk valdība ignorēs tautu, jo skaudrāk izbaudīs savas vienaldzības augļus jau gaidāmajās Saeimas vēlēšanās!
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk