20/07/2012, Kategorija: Sabiedrība, Veselība

Mazkustīgums nogalina tāpat kā smēķēšana, ar šādu secinājumu nākuši klajā zinātnieki plašā dažādu pētījumu rezultātu apkopojumā medicīnas žurnālā The Lancet.

Zinātnieki aplēsuši, ka gadā aptuveni 5,3 miljonu pasaules iedzīvotāju nāves cēlonis ir saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu. Dati par pasaules valstu iedzīvotājiem ļoti atšķiras – no dažiem procentiem mazkustīgu cilvēku līdz pat 70 procentiem iedzīvotāju, kuri ikdienā nepietiekami kustas. Latvijā mazkustīgo ļaužu īpatsvars ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, liecina apkopotā informācija.

Pētījuma līdzautore, Hārvarda Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesore Mina Lī norāda, ka mazkustīgums veicina hronisku slimību veidošanos – sirds slimību, diabēta, atsevišķu audzēju un citu nopietnu slimību, un fakts, cik mazkustības radīto veselības problēmu dēļ pāragri nomirst cilvēki, ļauj šo risku pielīdzināt smēķēšanai. The Lancet publicētajā pētījumā teikts, ka katrs trešais pasaules iedzīvotājs nav pietiekami fiziski aktīvs, kā sekas tam ir 5,3 miljonu cilvēku nāve ik gadu. «Ar šo es nevēlos teikt: labi, neuztraucieties par smēķēšanu, esiet vienkārši fiziski aktīvi. Tas, ko mēs gribam pateikt, ka šie visi riska faktori – gan mazkustīgums, gan smēķēšana – ir būtiski un ir jālūkojas arī uz mazkustīgumu kā līdzvērtīgu problēmu smēķēšanas nodarītajam ļaunumam cilvēku veselībai,» ziņu kanālam BBC saka profesore.

Pie zinātniskās publikācijas strādājuši 33 zinātnieki no dažādām pasaules valstīm, apkopojot statistikas un pētījumu datus, un secinājuši, ka visā pasaulē 31 procentam iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem jeb 1,5 miljardiem cilvēku fizisko aktivitāšu līmenis ir zemāks par rekomendēto. Pusaudžu vidū fizisko aktivitāšu līmenis ir vēl zemāks – četri no pieciem (80 procentu) pusaudžiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem nav pietiekami fiziski aktīvi. Pētnieku ieskatā mazkustīgums ir tik liela veselības problēma, ka tā būtu jāpasludina par pandēmiju. Viņi arī iesaka valstu valdībām darīt visu, lai aktīvs dzīvesveids būtu pieejams visiem un drošs.

Visaktīvākie pasaules iedzīvotāji dzīvo Bangladešā, kur tikai nepilnus piecus procentus iedzīvotāju var nodēvēt par mazkustīgiem, taču visneaktīvākie ir Maltas iedzīvotāji, kur mazkustīgs dzīvesveids ir 71,9% iedzīvotāju. Latvijā mazkustīgs dzīvesveids ir 32% iedzīvotāju (28% vīriešu un 37% sieviešu). Igaunijā mazkustīgs dzīvesveids ir 17,2% iedzīvotāju, bet Lietuvā nepietiekams fizisko aktivitāšu līmenis ir 22,6% iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika Neatkarīgajai norāda, ka šajā pētījumā kā atskaites punkts mazkustīgumam ņemts tas, vai cilvēki nedēļā 150 minūšu nodarbojas ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Latvijā līdz šim pētījumos izmantota cita metodoloģija – cik daudz cilvēku katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm 30 minūšu. «Ja salīdzina mūsu datus, tad Latvijā mazkustīgu cilvēku skaits ir daudz lielāks, nekā parāda šis pētījums, jo, pēc mūsu datiem, pietiekami fiziski aktīvi ir tikai 12 procenti cilvēku Latvijā,» norāda pētniece. Ja par pamatu ņem fizisko aktivitāti divas līdz septiņas reizes nedēļā pa 30 minūtēm, tad fiziski aktīvi ir 40% Latvijas iedzīvotāju. «Ja jūs jautājat – kāpēc, tad mūsu pētījums par brīvā laika pavadīšanu dod atbildi: 41,5 procenti skatās TV, lasa vai ko citu dara sēžot vai guļot,» saka B. Velika. Pieaugot vecumam, pieaug gan mazkustīgums, gan liekā svara un aptaukošanās izplatība. Tomēr, salīdzinot ar citu valstu pusaudžiem, mums situācija ir labāka, lai gan arī bērnu fiziskās aktivitātes ar katru gadu samazinās. Ja Latvijā 13 gadu vecumā liekais svars vai aptaukošanās ir 14% zēnu un 9% meiteņu, tad ASV tas sasniedz 30%. Krasa atšķirība starp Baltijas valstīm mazkustīguma ziņā gan līdz šim neesot novērota.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

519 skatījumi




Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā

25/08/2026

Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk