Mazkustīgumu vēlas pasludināt par pandēmiju
Mazkustīgums nogalina tāpat kā smēķēšana, ar šādu secinājumu nākuši klajā zinātnieki plašā dažādu pētījumu rezultātu apkopojumā medicīnas žurnālā The Lancet.
Zinātnieki aplēsuši, ka gadā aptuveni 5,3 miljonu pasaules iedzīvotāju nāves cēlonis ir saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu. Dati par pasaules valstu iedzīvotājiem ļoti atšķiras – no dažiem procentiem mazkustīgu cilvēku līdz pat 70 procentiem iedzīvotāju, kuri ikdienā nepietiekami kustas. Latvijā mazkustīgo ļaužu īpatsvars ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, liecina apkopotā informācija.
Pētījuma līdzautore, Hārvarda Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesore Mina Lī norāda, ka mazkustīgums veicina hronisku slimību veidošanos – sirds slimību, diabēta, atsevišķu audzēju un citu nopietnu slimību, un fakts, cik mazkustības radīto veselības problēmu dēļ pāragri nomirst cilvēki, ļauj šo risku pielīdzināt smēķēšanai. The Lancet publicētajā pētījumā teikts, ka katrs trešais pasaules iedzīvotājs nav pietiekami fiziski aktīvs, kā sekas tam ir 5,3 miljonu cilvēku nāve ik gadu. «Ar šo es nevēlos teikt: labi, neuztraucieties par smēķēšanu, esiet vienkārši fiziski aktīvi. Tas, ko mēs gribam pateikt, ka šie visi riska faktori – gan mazkustīgums, gan smēķēšana – ir būtiski un ir jālūkojas arī uz mazkustīgumu kā līdzvērtīgu problēmu smēķēšanas nodarītajam ļaunumam cilvēku veselībai,» ziņu kanālam BBC saka profesore.
Pie zinātniskās publikācijas strādājuši 33 zinātnieki no dažādām pasaules valstīm, apkopojot statistikas un pētījumu datus, un secinājuši, ka visā pasaulē 31 procentam iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem jeb 1,5 miljardiem cilvēku fizisko aktivitāšu līmenis ir zemāks par rekomendēto. Pusaudžu vidū fizisko aktivitāšu līmenis ir vēl zemāks – četri no pieciem (80 procentu) pusaudžiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem nav pietiekami fiziski aktīvi. Pētnieku ieskatā mazkustīgums ir tik liela veselības problēma, ka tā būtu jāpasludina par pandēmiju. Viņi arī iesaka valstu valdībām darīt visu, lai aktīvs dzīvesveids būtu pieejams visiem un drošs.
Visaktīvākie pasaules iedzīvotāji dzīvo Bangladešā, kur tikai nepilnus piecus procentus iedzīvotāju var nodēvēt par mazkustīgiem, taču visneaktīvākie ir Maltas iedzīvotāji, kur mazkustīgs dzīvesveids ir 71,9% iedzīvotāju. Latvijā mazkustīgs dzīvesveids ir 32% iedzīvotāju (28% vīriešu un 37% sieviešu). Igaunijā mazkustīgs dzīvesveids ir 17,2% iedzīvotāju, bet Lietuvā nepietiekams fizisko aktivitāšu līmenis ir 22,6% iedzīvotāju.
Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika Neatkarīgajai norāda, ka šajā pētījumā kā atskaites punkts mazkustīgumam ņemts tas, vai cilvēki nedēļā 150 minūšu nodarbojas ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Latvijā līdz šim pētījumos izmantota cita metodoloģija – cik daudz cilvēku katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm 30 minūšu. «Ja salīdzina mūsu datus, tad Latvijā mazkustīgu cilvēku skaits ir daudz lielāks, nekā parāda šis pētījums, jo, pēc mūsu datiem, pietiekami fiziski aktīvi ir tikai 12 procenti cilvēku Latvijā,» norāda pētniece. Ja par pamatu ņem fizisko aktivitāti divas līdz septiņas reizes nedēļā pa 30 minūtēm, tad fiziski aktīvi ir 40% Latvijas iedzīvotāju. «Ja jūs jautājat – kāpēc, tad mūsu pētījums par brīvā laika pavadīšanu dod atbildi: 41,5 procenti skatās TV, lasa vai ko citu dara sēžot vai guļot,» saka B. Velika. Pieaugot vecumam, pieaug gan mazkustīgums, gan liekā svara un aptaukošanās izplatība. Tomēr, salīdzinot ar citu valstu pusaudžiem, mums situācija ir labāka, lai gan arī bērnu fiziskās aktivitātes ar katru gadu samazinās. Ja Latvijā 13 gadu vecumā liekais svars vai aptaukošanās ir 14% zēnu un 9% meiteņu, tad ASV tas sasniedz 30%. Krasa atšķirība starp Baltijas valstīm mazkustīguma ziņā gan līdz šim neesot novērota.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Masalu izplatīšanās turpinās: SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā turpinās masalu izplatīšanās – līdz 2026. gada 7. aprīlim reģistrēti 42 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti...
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālākRīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus
Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...
Lasīt tālākSaeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes
Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju...
Lasīt tālāk