Mazkustīgumu vēlas pasludināt par pandēmiju
Mazkustīgums nogalina tāpat kā smēķēšana, ar šādu secinājumu nākuši klajā zinātnieki plašā dažādu pētījumu rezultātu apkopojumā medicīnas žurnālā The Lancet.
Zinātnieki aplēsuši, ka gadā aptuveni 5,3 miljonu pasaules iedzīvotāju nāves cēlonis ir saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu. Dati par pasaules valstu iedzīvotājiem ļoti atšķiras – no dažiem procentiem mazkustīgu cilvēku līdz pat 70 procentiem iedzīvotāju, kuri ikdienā nepietiekami kustas. Latvijā mazkustīgo ļaužu īpatsvars ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, liecina apkopotā informācija.
Pētījuma līdzautore, Hārvarda Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesore Mina Lī norāda, ka mazkustīgums veicina hronisku slimību veidošanos – sirds slimību, diabēta, atsevišķu audzēju un citu nopietnu slimību, un fakts, cik mazkustības radīto veselības problēmu dēļ pāragri nomirst cilvēki, ļauj šo risku pielīdzināt smēķēšanai. The Lancet publicētajā pētījumā teikts, ka katrs trešais pasaules iedzīvotājs nav pietiekami fiziski aktīvs, kā sekas tam ir 5,3 miljonu cilvēku nāve ik gadu. «Ar šo es nevēlos teikt: labi, neuztraucieties par smēķēšanu, esiet vienkārši fiziski aktīvi. Tas, ko mēs gribam pateikt, ka šie visi riska faktori – gan mazkustīgums, gan smēķēšana – ir būtiski un ir jālūkojas arī uz mazkustīgumu kā līdzvērtīgu problēmu smēķēšanas nodarītajam ļaunumam cilvēku veselībai,» ziņu kanālam BBC saka profesore.
Pie zinātniskās publikācijas strādājuši 33 zinātnieki no dažādām pasaules valstīm, apkopojot statistikas un pētījumu datus, un secinājuši, ka visā pasaulē 31 procentam iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem jeb 1,5 miljardiem cilvēku fizisko aktivitāšu līmenis ir zemāks par rekomendēto. Pusaudžu vidū fizisko aktivitāšu līmenis ir vēl zemāks – četri no pieciem (80 procentu) pusaudžiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem nav pietiekami fiziski aktīvi. Pētnieku ieskatā mazkustīgums ir tik liela veselības problēma, ka tā būtu jāpasludina par pandēmiju. Viņi arī iesaka valstu valdībām darīt visu, lai aktīvs dzīvesveids būtu pieejams visiem un drošs.
Visaktīvākie pasaules iedzīvotāji dzīvo Bangladešā, kur tikai nepilnus piecus procentus iedzīvotāju var nodēvēt par mazkustīgiem, taču visneaktīvākie ir Maltas iedzīvotāji, kur mazkustīgs dzīvesveids ir 71,9% iedzīvotāju. Latvijā mazkustīgs dzīvesveids ir 32% iedzīvotāju (28% vīriešu un 37% sieviešu). Igaunijā mazkustīgs dzīvesveids ir 17,2% iedzīvotāju, bet Lietuvā nepietiekams fizisko aktivitāšu līmenis ir 22,6% iedzīvotāju.
Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika Neatkarīgajai norāda, ka šajā pētījumā kā atskaites punkts mazkustīgumam ņemts tas, vai cilvēki nedēļā 150 minūšu nodarbojas ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Latvijā līdz šim pētījumos izmantota cita metodoloģija – cik daudz cilvēku katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm 30 minūšu. «Ja salīdzina mūsu datus, tad Latvijā mazkustīgu cilvēku skaits ir daudz lielāks, nekā parāda šis pētījums, jo, pēc mūsu datiem, pietiekami fiziski aktīvi ir tikai 12 procenti cilvēku Latvijā,» norāda pētniece. Ja par pamatu ņem fizisko aktivitāti divas līdz septiņas reizes nedēļā pa 30 minūtēm, tad fiziski aktīvi ir 40% Latvijas iedzīvotāju. «Ja jūs jautājat – kāpēc, tad mūsu pētījums par brīvā laika pavadīšanu dod atbildi: 41,5 procenti skatās TV, lasa vai ko citu dara sēžot vai guļot,» saka B. Velika. Pieaugot vecumam, pieaug gan mazkustīgums, gan liekā svara un aptaukošanās izplatība. Tomēr, salīdzinot ar citu valstu pusaudžiem, mums situācija ir labāka, lai gan arī bērnu fiziskās aktivitātes ar katru gadu samazinās. Ja Latvijā 13 gadu vecumā liekais svars vai aptaukošanās ir 14% zēnu un 9% meiteņu, tad ASV tas sasniedz 30%. Krasa atšķirība starp Baltijas valstīm mazkustīguma ziņā gan līdz šim neesot novērota.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijā turpina saglabāties augsta gripas aktivitāte
Gripas un citu elpceļu infekciju uzraudzības dati par aizvadīto nedēļu liecina, ka Latvijā joprojām aktīvi cirkulē gripas vīrusi. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nacionālās...
Lasīt tālākRīgā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās: aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm galvaspilsētā tuvākajās dienās gaidāma augstāka gaisa temperatūra, kas var radīt pastiprinātu slapja...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālākNo jūlija valsts kompensēs farmaceita pakalpojuma maksu lētākajām recepšu zālēm; no septembra – visām recepšu zālēm cilvēkiem ar I grupas invaliditāti
Valdība otrdien, 17. februārī, izskatīja informatīvo ziņojumu “Par 2026.–2028. gada prioritārā pasākuma “Medikamentu pieejamības stiprināšana medikamentu cenu segmentā līdz 10 eiro...
Lasīt tālāk2026. gadā valsts apmaksātā bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu pieejama astoņos novados
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka, tuvojoties ērču aktivitātes sezonai, svarīgi laikus pievērst uzmanību piesardzības un profilakses pasākumiem, it īpaši vakcinācijai...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākLatvijā gripas izplatība saglabājas augsta, pieaug stacionēto pacientu īpatsvars
Pagājušās nedēļas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina, ka gripas vīruss joprojām aktīvi cirkulē sabiedrībā. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas (NMRL) monitoringa...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālāk