Sociālās iemaksas ripos veselībai un pensijai
Precīzu aprēķinu, cik naudas papildus iegūs sociālās apdrošināšanas budžets, palielinot par vienu procentu sociālo iemaksu likmi un uzliekot par pienākumu maksāt piecus procentus no autoratlīdzībām, pašlaik nav. Taču jāmaksā būs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar lielā vienprātībā pieņēma grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, par pamatu ņemot pašu sagatavotas likuma normas.
Saeimas deputāti pilnībā noraidījuši valdības sākotnējo ideju piecu procentu sociālās iemaksas no autoratlīdzībām novirzīt trešajam – privātajam – pensiju līmenim.
Nesaprotams sākums
Neizpratni sākotnēji izraisīja Labklājības ministrijas sagatavotie un jūlija sākumā valdībā apstiprinātie grozījumi šajā pašā likumā, paredzot, ka sociālās iemaksas piecu procentu apmērā no saņemtajām autoratlīdzībām tiks ieskaitītas 3. pensiju līmenī. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) savā vērtējumā bija visai skarbs: «Ministru kabineta lēmums ož pēc korupcijas – tas ir mēģinājums piespiest cilvēkus maksāt piecus procentus no sociālajam iemaksām pilnīgi privātiem pensiju fondiem. Kas aiz tā slēpjas? Mēs diemžēl redzam tajā pensiju pārvaldītāju intereses. Kāpēc ne 1. pensiju līmenī?» Deputāts arī vaicāja, kādi ir bijuši aprēķini, kādus ienākumus iegūs privātie pensiju fondu pārvaldītāji, ja viņiem nodos šos piecus procentus apsaimniekošanā, un cik administrēšana izmaksās valstij? Atbildes uz šiem jautājumiem nav, jo nav tādu aprēķinu.
Tomēr jāpiebilst, ka, apspriežot likuma grozījumus, bija paslīdējis garām Labklājības ministrijas skaidrojums, ka ne visiem autoratlīdzību saņēmējiem sociālās iemaksas tiktu veiktas tieši 3. pensiju līmenī. Valdības sākotnēji apstiprinātajā dokumentā teikts: ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3. līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitītu uz pensiju speciālo budžetu. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece vakar skaidroja, ka šīs normas mērķis bijis aizsargāt cilvēkus, kuri nav nevienā pensiju līmenī, kuriem nav nekādu maksājumu pensiju apdrošināšanai, un tā attiektos tikai uz cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimumu. No speciālistu skaidrojuma izriet, ka doma bijusi nodalīt no sociālās apdrošināšanas sistēmas tās personas, kuras nav veikušas nekādas sociālās iemaksas. un ļaut tām krāt privātajos pensiju fondos, taču ideja ir tik «slidena», cik vien tā var būt, sākot ar to, ka retais nodokļu maksātājs ir 3. pensiju līmenī, beidzot ar faktisku cilvēku piespiešanu veikt iemaksas 3. pensiju līmenī, pat ja to nevēlies.
Pieci procenti – pensijām
Pēc nopietnām diskusijām sociālās apdrošināšanas likumā iekļauta Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas izstrādātā norma – par piecu procentu sociālo iemaksu no autoratlīdzībām novirzīšanu valsts pensiju apdrošināšanai, tātad 1. līmenim. Šodien lēmumu galīgajā lasījumā plānots pieņemt Saeimā plenārsēdē. Diemžēl valsts iestādēm nav nekādu aprēķinu, kādus papildu ieņēmumus var sagaidīt sociālais budžets. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone, vadoties pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, atzina, ka pašlaik ir zināmi tikai autoratlīdzību saņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kuri maksā ienākuma nodokli. Ieņēmumi no tā ir apmēram 16 miljoni eiro gadā. Rupji rēķinot, pieci procenti sociālo iemaksu varētu būt ap 4 miljoniem eiro. «Mēs nezinām, cik lielas autoratlīdzības cilvēki saņem, tās var būt no viena eiro līdz bezgalībai,» sacīja D. Vilsone. Aprēķinu nav arī Labklājības ministrijai. Zināms tikai aptuvenais cilvēku skaits – 100 000 saimnieciskās darbības veicēju, kuri maksā ienākuma nodokli, bet ne sociālās iemaksas, savukārt autoratlīdzību saņēmēju skaits dažādās sarunās izskanējis no 3500 līdz 30 000. Likums arī noteiks, no kādas summas šos piecus procentus maksāt.
Veselībai procents būs
Grozījumi paredz arī par vienu procentu palielināt sociālo iemaksu likmi, proporcionāli to sadalot darba devējam un darbiniekam. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme būs 35,09 procenti. Šis viens procents tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Šo līdzekļu izlietošanu un sociāli apdrošināto personu tiesības saņemt veselības aprūpi noteiks veselības aprūpes finansēšanas likums, ko pašlaik raksta Veselības ministrijā.
***
Uzziņai
Izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā no 2018. gada 1. janvāra*
• Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, 11% – darba ņēmējs
• Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa, kas atbilst 1 procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes finansēšanai
• Autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksā obligātās iemaksas 5% apmērā no autorartlīdzības saņēmēja pensiju apdrošināšanai
• Ja pašnodarbinātā ienākumi gadā nesasniedz 50 eiro, iemaksas pensiju apdrošināšanai nav jāveic
* lēmums galīgā lasījumā vēl jāpieņem Saeimai
Avots: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija
Inga Paparde/NRA.lv
Foto: Jeff/ https://www.flickr.com/photos/jeffedoe/ https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/
Vēl par tēmu:
Saeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālāk