Sociālās iemaksas ripos veselībai un pensijai

Precīzu aprēķinu, cik naudas papildus iegūs sociālās apdrošināšanas budžets, palielinot par vienu procentu sociālo iemaksu likmi un uzliekot par pienākumu maksāt piecus procentus no autoratlīdzībām, pašlaik nav. Taču jāmaksā būs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar lielā vienprātībā pieņēma grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, par pamatu ņemot pašu sagatavotas likuma normas.
Saeimas deputāti pilnībā noraidījuši valdības sākotnējo ideju piecu procentu sociālās iemaksas no autoratlīdzībām novirzīt trešajam – privātajam – pensiju līmenim.
Nesaprotams sākums
Neizpratni sākotnēji izraisīja Labklājības ministrijas sagatavotie un jūlija sākumā valdībā apstiprinātie grozījumi šajā pašā likumā, paredzot, ka sociālās iemaksas piecu procentu apmērā no saņemtajām autoratlīdzībām tiks ieskaitītas 3. pensiju līmenī. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) savā vērtējumā bija visai skarbs: «Ministru kabineta lēmums ož pēc korupcijas – tas ir mēģinājums piespiest cilvēkus maksāt piecus procentus no sociālajam iemaksām pilnīgi privātiem pensiju fondiem. Kas aiz tā slēpjas? Mēs diemžēl redzam tajā pensiju pārvaldītāju intereses. Kāpēc ne 1. pensiju līmenī?» Deputāts arī vaicāja, kādi ir bijuši aprēķini, kādus ienākumus iegūs privātie pensiju fondu pārvaldītāji, ja viņiem nodos šos piecus procentus apsaimniekošanā, un cik administrēšana izmaksās valstij? Atbildes uz šiem jautājumiem nav, jo nav tādu aprēķinu.
Tomēr jāpiebilst, ka, apspriežot likuma grozījumus, bija paslīdējis garām Labklājības ministrijas skaidrojums, ka ne visiem autoratlīdzību saņēmējiem sociālās iemaksas tiktu veiktas tieši 3. pensiju līmenī. Valdības sākotnēji apstiprinātajā dokumentā teikts: ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3. līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitītu uz pensiju speciālo budžetu. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece vakar skaidroja, ka šīs normas mērķis bijis aizsargāt cilvēkus, kuri nav nevienā pensiju līmenī, kuriem nav nekādu maksājumu pensiju apdrošināšanai, un tā attiektos tikai uz cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimumu. No speciālistu skaidrojuma izriet, ka doma bijusi nodalīt no sociālās apdrošināšanas sistēmas tās personas, kuras nav veikušas nekādas sociālās iemaksas. un ļaut tām krāt privātajos pensiju fondos, taču ideja ir tik «slidena», cik vien tā var būt, sākot ar to, ka retais nodokļu maksātājs ir 3. pensiju līmenī, beidzot ar faktisku cilvēku piespiešanu veikt iemaksas 3. pensiju līmenī, pat ja to nevēlies.
Pieci procenti – pensijām
Pēc nopietnām diskusijām sociālās apdrošināšanas likumā iekļauta Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas izstrādātā norma – par piecu procentu sociālo iemaksu no autoratlīdzībām novirzīšanu valsts pensiju apdrošināšanai, tātad 1. līmenim. Šodien lēmumu galīgajā lasījumā plānots pieņemt Saeimā plenārsēdē. Diemžēl valsts iestādēm nav nekādu aprēķinu, kādus papildu ieņēmumus var sagaidīt sociālais budžets. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone, vadoties pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, atzina, ka pašlaik ir zināmi tikai autoratlīdzību saņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kuri maksā ienākuma nodokli. Ieņēmumi no tā ir apmēram 16 miljoni eiro gadā. Rupji rēķinot, pieci procenti sociālo iemaksu varētu būt ap 4 miljoniem eiro. «Mēs nezinām, cik lielas autoratlīdzības cilvēki saņem, tās var būt no viena eiro līdz bezgalībai,» sacīja D. Vilsone. Aprēķinu nav arī Labklājības ministrijai. Zināms tikai aptuvenais cilvēku skaits – 100 000 saimnieciskās darbības veicēju, kuri maksā ienākuma nodokli, bet ne sociālās iemaksas, savukārt autoratlīdzību saņēmēju skaits dažādās sarunās izskanējis no 3500 līdz 30 000. Likums arī noteiks, no kādas summas šos piecus procentus maksāt.
Veselībai procents būs
Grozījumi paredz arī par vienu procentu palielināt sociālo iemaksu likmi, proporcionāli to sadalot darba devējam un darbiniekam. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme būs 35,09 procenti. Šis viens procents tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Šo līdzekļu izlietošanu un sociāli apdrošināto personu tiesības saņemt veselības aprūpi noteiks veselības aprūpes finansēšanas likums, ko pašlaik raksta Veselības ministrijā.
***
Uzziņai
Izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā no 2018. gada 1. janvāra*
• Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, 11% – darba ņēmējs
• Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa, kas atbilst 1 procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes finansēšanai
• Autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksā obligātās iemaksas 5% apmērā no autorartlīdzības saņēmēja pensiju apdrošināšanai
• Ja pašnodarbinātā ienākumi gadā nesasniedz 50 eiro, iemaksas pensiju apdrošināšanai nav jāveic
* lēmums galīgā lasījumā vēl jāpieņem Saeimai
Avots: Saeimas Sociālo un darba lietu komisija
Inga Paparde/NRA.lv
Foto: Jeff/ https://www.flickr.com/photos/jeffedoe/ https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālāk