3 padomi, kā droši izmantot savu Smart-ID un neiekrist krāpnieku nagos
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu personību. Latvijā visbiežāk izmantotais autentifikācijas rīks ir Smart-ID lietotne, kurai šobrīd ir jau vairāk nekā 3,5 miljoni lietotāju visā Baltijā. Tomēr par spīti tās popularitātei un šķietami vienkāršajai lietošanai arī Smart-ID lietotnes lietošanā iespējams saskarties ar dažādiem drošības riskiem. Kā rūpēties par savu finanšu drošību un ko ņemt vērā, izmantojot Smart-ID, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Lai gan Smart-ID ir izstrādāts tā, lai pasargātu lietotājus no viņu datu nokļūšanas finanšu krāpnieku nagos, tomēr svarīgi arī katram pašam rūpēties par savu datu drošību.
Neapstiprini neatpazītus maksājumus
Lietojot Smart-ID, viens no galvenajiem nosacījumiem – nekad savā Smart-ID lietotnē neievadīt apstiprinājumu, ja pats tajā brīdī neesat to ierosinājis vai neizmantojat internetbanku vai mobilo banku. Ja esat nonācis situācijā, kurā jums pēkšņi Smart-ID ir jāievada PIN kods, visticamāk, kāda cita persona mēģina piekļūt jūsu internetbankai.
Pievērs uzmanību informācijai Smart-ID
Veicot darījumus īpaša uzmanība jāpievērš kodam, kas parādās jūsu tālrunī Smart-ID lietotnē, un kodam tiešsaistē, kur veicat kādu darbību, piemēram, pieslēdzaties internetbankas kontam vai veicat kādu maksājumu. Pirms PIN koda ievades, obligāti ir jāpārliecinās, vai abi šie kodi sakrīt. Tikpat svarīgi ir pārliecināties, vai konkrētā darījuma summa ir atbilstoša darījumam, kuru vēlaties īstenot, un pēkšņi Smart-ID netiek norādīta cita, iespējams, lielāka summa. Ja kodi un naudas summas un saņēmēja informācija sakrīt, droši varat ievadīt PIN kodu un apstiprināt maksājumu.
Ar PIN kodiem labāk nedalies
Lai gan šī drošības taktika pēc ekspertu ieteikumiem būtu jāievēro attiecībā uz jebkuriem, piemēram, bankas karšu vai viedtālruņa, drošības kodiem, cilvēki nereti tomēr šo padomu neņem vērā. Lai pasargātu sevi, drošāk tomēr ir PIN kodus nenodot pat tuvākajiem radiniekiem vai draugiem, lai maksimāli samazinātu jebkādu iespēju svešām personām piekļūt jūsu Smart-ID kontam. Tāpat vērts piedomāt pie PIN kodu izveides – neveidojat tos kā sev nozīmīgus datumus vai ļoti vispārināmas skaitļu kombinācijas (1234, 0000 u.tml.), jo šādi kodi ir ļoti viegli uzminami.
Tālrunī lejuplādē uzticamas lietotnes un regulāri tās atjaunini
Viedierīces ir viens no kanāliem, caur kuru krāpnieki pavisam veikli un nemanāmi var piekļūt teju visiem datiem un informācijai par mums, jo tajos tiek saglabāts it viss. Tieši tādēļ savu viedtālruni jāuztur pēc iespējas lielākā drošībā, un viens no pamatnoteikumiem – regulāri veikt operētājsistēmas un lietotņu atjaunināšanu. Tāpat nepieciešamās lietotnes un programmatūru vienmēr lejuplādējiet tikai no drošiem avotiem, piemēram, Google Play vai App Store veikaliem, jo tajos lietotnes tiek pārbaudītas un ir uzticamas un drošas lietošanai.
Ievēro ierastos drošības priekšnoteikumus
Lietojot Smart-ID, nevajadzētu aizmirst arī par ikdienas piesardzību attiecībā uz saviem personas datiem un citu sensitīvu informāciju, lai rūpētos, ka tā nenonāk krāpnieku rīcībā. Pirms maksājumu veikšanas vai datu ievadīšanas interneta vietnēs vienmēr rūpīgi pārbaudiet informāciju, izmantojot oficiālus informācijas avotus. Nekad neglabājiet savas paroles un PIN kodus vietās, kur tiem var piekļūt citi cilvēki.
“Smart-ID ir veidots kā maksimāli drošs autentifikācijas rīks, kas rūpējas par lietotāju datu drošību un tiek regulāri uzlabots, lai pasargātu no aizvien jaunām krāpnieciskām metodēm. Taču neraugoties uz to, ļoti svarīgas ir katra lietotāja rūpes un zināšanas par to, kā pasargāt savus datus, piemēram, veicot tiešsaistes pirkumus. Ik reizi, izmantojot Smart-ID lietotni darījumu (transakciju) apstiprināšanai, aicinām būt vērīgiem un uzmanīgiem un ievērot ierastos drošības pamatnoteikumus, lai pasargātu savus datus un naudu no krāpnieku rokām,” uzsver “Smart-ID” izstrādātāja “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.
Ja ir radušās aizdomas par krāpšanu, nekavējoties jāsazinās ar banku, informējot par radušos situāciju.
Vēl par tēmu:
Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālākPētījums: 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo kompaktos dzīvokļos, bet 27% – plašos mājokļos
Jaunākais Luminor pētījums atklāj, ka visvairāk jeb 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuru platība ir no 41 m2 līdz 60 m2, un visbiežāk mājsaimniecībā ir divi cilvēki. Savukārt...
Lasīt tālāk