2024. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga ļoti mēreni
Šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījumam bija vērojams ļoti mērens kāpums. Neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, patērētāju noskaņojums veikt lielākus pirkumus joprojām ir piesardzīgs. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga tikai par 0,4 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Tomēr mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams mēneša griezumā. Aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 3,3 % (sezonāli koriģēti dati), tam samazinoties visās galvenajās preču grupās.
Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga nepārtikas precēm un degvielai, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas precēm samazinājās.
Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %. Straujākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 25,1 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 17,7 %). Mērenāks kāpums bija vērojams kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 10,5 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 9,3 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 9 %), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 8,9 %) un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 7,5 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk samazinājās sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 14,7 %). Straujš kritums bija arī tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 10,8 %), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 10 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,8 %), bet pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem tas saruka mēreni – par 1,7 %. Savukārt pēc krituma martā aprīlī apgrozījums pieauga mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 5,2 %).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā aprīlī samazinājās – par 3,9 % un bija straujākais kritums kopš 2023. gada jūlija. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas ietekmē arī pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās turpina pieaugt. Aprīlī tas pieauga par 7,5 %, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, neskatoties uz augstākām degvielas cenām, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli. Tomēr mēneša griezumā (aprīlis pret martu) degvielas mazumtirdzniecības apjomi strauji samazinājās – par 8,9 % (sezonāli koriģēti dati).
Kopumā š.g. janvārī-aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,9 % augstāks nekā 2023. gada janvārī-aprīlī, ko lielā mērā noteica degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 5,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni – par 0,5 %.
Arī turpmāk sagaidāms, ka pircēju aktivitāte pieaugs pakāpeniski. Reālo ienākumu kāpums atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu. Lai gan pārtikas produktu cenu līmenis joprojām saglabājas augsts, to cenu straujais kāpums ir mitējies, kā arī būtiski sarukušas ar mājokli saistīto energoresursu cenas, kas pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības apgrozījumu.
Vēl par tēmu:
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...
Lasīt tālākFM: Inflācija pērn decembrī palielinājās līdz 3,3%
2024. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,2% un 6,3%. Inflācijas...
Lasīt tālākNo sapņa līdz mājokļa atslēgām rokā: biežākās kļūdas, plānojot īpašuma iegādi
Mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem finanšu lēmumiem katra cilvēka dzīvē. Tomēr ceļš no sapņa līdz jaunās mājas atslēgām bieži ir izaicinājumiem pilns. Galvenais kļūdu iemesls...
Lasīt tālākLembergs: Šobrīd Latvija apēd pati sevi
Latvijā reālā alga pieaug daudz straujāk kā produktivitāte, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Produktivitātei jeb darba ražīgumam jāaug straujāk nekā reālai darba algai. Tāda valsts...
Lasīt tālākVairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā...
Lasīt tālāk2025. gadā no katra nodokļos samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai
Ar 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Finanšu ministrijas izveidotā infografikā arī šogad skaidrojam, kur nonāk...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālāk