• Tweet

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vērsusies pie Valsts prezidenta un Ministru prezidenta, aicinot operatīvi veidot vienotu krīzes vadības centru, lai nepārtrauktā režīmā koordinētu ar koronovīrusa izplatības mazināšanu saistītus pasākumus un sekot līdz norisēm tautsaimniecībā, kā arī nevilcināties ar ārkārtas stāvokļa pagarināšanas un/vai atcelšanas skaidru kritēriju definēšanu.

“Lai arī valdība līdz šim ir lēmusi par rīcību COVID-19 izplatības mazināšanai, vairākiem pasākumiem bija jābūt efektīvākiem, skaidrākiem un saprotamākiem, tādēļ jāapzinās, ka nepieciešama dažādu nozaru profesionāļu tieša iesaiste, lai pieņemtie lēmumi būtu efektīvi ilgākā laika periodā. Uzskatām, ka gan sabiedrības veselības, gan uzņēmējdarbības atbalsta jomā nepieciešama proaktīva rīcība, īpaši gadījumā, ja ārkārtējā situācija ieilgst,” norāda ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Pirmkārt, ZZS uzskata, ka, valdība nedrīkst vilcināties ar vienota Krīzes vadības centra izveidi, kur būtu iespēja apvienot augstākas klases ekspertus, nozaru profesionāļus, kuru pārziņā būtu divi virzieni:

– COVID-19 izplatības ierobežošana Latvijā, efektīvs atbalsts ārstēšanās nodrošināšanai un sabiedrības informēšana;

– atbalsts maziem, vidējiem un lieliem uzņēmējiem, lai mazinātu vīrusa izplatības un ārkārtējās situācijas izraisīto seku negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.

Vairāki uzņēmēji jau ir norādījuši, ka valdības solīto atbalstu saņemt nevarēs, tāpēc slēdz savus uzņēmumus un darbiniekus atlaiž. Tas saistīts ne tikai ar neskaidrībām par atbalstāmo nozaru sarakstu, kuras definēja valdība, bet arī ar kritērijiem atbalsta saņemšanai. Piemēram, uzņēmums, kam bija kaut 151,- eiro nodokļu parāds 7. martā (piez. Ministru Kabineta definētais slieksnis – 150,- eiro un parāda atskaites datums – š.g. 7. marts), tos ar nelielu kavējuma naudu nomaksāja 8. martā, vai tik vēl plāno nomaksāt brīdī, kad uzņēmumam būs pieejami līdzekļi norēķinu kontā, tādejādi nemaz neplānojot uzsākt laikietilpīgo nodokļu parāda atmaksas grafika skaņošanu. Šādiem darba devējiem atbalsts nepienākas un tie savus darbiniekus, visticamāk, atbrīvos. Attiecīgi lielam nodokļu parādniekam (kaut parāds var būt mērāms miljonos eiro), bet uz 7. martu ar Valsts ieņēmumu dienestu bija saskaņots parāda atmaksas grafiks, valsts atbalsts pienākas.

Šis nav vienīgais piemērs. Absurdas un netaisnīgas situācijas var arī turpmāk gadīties jebkurā sasteigtā valdības lēmumā. Tādēļ, lai pieņemtu operatīvus, efektīvus un mērķtiecīgus lēmumus, ir jāpiesaista labākie nozaru eksperti, kā krīzes vadībā medicīnā un drošībā, tā krīzes vadībā – ekonomikā, uzskata ZZS. Šāds krīzes vadības centrs jāveido politiski neitrāls un jāpilnvaro dot uzdevumus atbildīgajām institūcijām, vienlaikus ar tiesībām koordinēt krīzes vadību 24/7 režīmā, nodrošināt saiti ar valsts pārvaldi un pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām, kā arī sabiedriskām organizācijām.

Otrkārt, šobrīd, kad vīrusa izplatība turpinās, ir noteikta ārkārtas situācija līdz 14. aprīlim, bet jau tagad tiek apgalvots, ka šī ārkārtas situācija tiks pagarināta sabiedrības drošības labad. Tādēļ, ZZS aicina jau savlaicīgi definēt skaidrus un visiem saprotamus kritērijus (piemēram, balstoties no konkrētām saslimstības tendenču izmaiņām), lai lemtu par ārkārtas situācijas pagarināšanu vai atcelšanu nākotnē. Tas ir svarīgi visai sabiedrībai kopumā un īpaši – uzņēmējiem, kā arī sabiedriskajā sektorā strādājošiem, lai laikus varētu prognozēt valdības rīcību un plānotu savas tālākās darbības.

Foto: Valsts kanceleja