• Tweet

Jaunie politisko partiju reitingi spilgti izgaismojuši pašreizējo noskaņojumu sabiedrībā – vēlētāji ir vīlušies pie varas esošajos un lielāku atbalstu bauda opozīcijā nonākušie spēki, tostarp Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras reitings pēdējā laikā palielinājies, sasniedzot 7,6%. Politiskā apvienība ir ne tikai trešais populārākais spēks, bet arīdzan par vairāk kā pusotru reizi apsteidz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) 5%, kas vienīgā spītīgi turējās pretī “zaļzemnieku” iekļaušanai valdībā un par gandrīz 5 reizēm jeb 500% apsteidz – KPV LV, kuras reitings šobrīd ir vien nieka 1,6%. Lai arī ar laiku ZZS ir iespēja kļūt par populārāko starp t.s. latviskajām partijām un izšķirošajā brīdī, visticamāk, ieņemt vietu pie valdības sēžu galda, aktuāls ir kļuvis jautājums par to, cik tālu tā varēs paskriet ar divām atsvaru bumbām, kas tai kūļājas pa kājām – caurkritušās nodokļu reformas radītājiem – Danu Reiznieci-Ozolu un Māri Kučinski.

Krišjāņa Kariņa (JV) valdības pieņemtie lēmumi un izteiktie priekšlikumi acīmredzami ir ietekmējuši partiju reitingus – mēs redzam, ka partijas, kuras savus solījumus vēlētājiem nav izpildījuši – JKP un KPV LV – noslīdējušas gandrīz līdz vēsturiskajam minimumam. Tajā pašā laikā arī it kā stabilāko partiju – Nacionālās apvienības, “Attīstībai/Par!” un Jaunās Vienotības – reitingi nav kāpuši debesīs. Tas gan ir sniedzis iespēju pakāpties ZZS reitingiem un politiskajam spēkam sasniegt augstāko novērtējumu pēc 13. Saeimas vēlēšanām.

Var jau teikt, ka jūlijā par Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju apstiprinātajam Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājam Edgaram Tavaram ir pamatots iemesls sev lepni uzsist pa plecu, tomēr nevar izslēgt, ka pat partijai ar stabilu atbalstītāju loku, dažu politisko neveiksminieku nasta var izrādīties pārāk smaga. Nodokļu reformas aizbildņi – bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un ekspremjers Māris Kučinskis – viņu klātbūtne ZZS ir kā mēģinājums sasniegt jaunas virsotnes ar smagiem balasta smilšu maisiem.

Kučinska premjerēšanas laiks daudziem ir palicis atmiņā ar labiem un pārdomātiem vārdiem, bet teju nevienam – ar noderīgiem un līdz galam paveiktiem darbiem. Tieši ar samiernieciskā un rāmā Kučinska svētību Reizniecei-Ozolai tika ļauts izrotaļāties pēc sirds patikas ar nodokļu reformu, kura vēl lepni tika nodēvēta par vienu no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei. Paradokss, vai ne?

Nodokļu reforma neapšaubāmi ir kļuvusi par smagu nastu gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem kopumā – tieši šīs reformas dēļ tūkstošiem cilvēku paši sev nezinot bija kļuvuši par nodokļu parādniekiem un solītās izaugsmes vietā tā atnesusi daudziem nepanesamu nodokļu slogu – gandrīz katrā nozarē 40 līdz 45 procentiem uzņēmumu ir nodokļu parādi. Savā 2018. gada Jaungada uzrunā Kučinskis norādīja, ka “mēs esam nodzīvojuši labu gadu, un mūs gaida izcils gads”, pieminot, ka “ceļš uz straujāku izaugsmi ir jāmeklē pašiem, un nodokļu reforma ir viens no šiem ceļiem.” Tieši šis paziņojums, nevienam vēl toreiz nezinot, iezīmēja spēkā stājušās nodokļu reformas izraisīto juku sākumu.

Tikmēr neraugoties uz tai veltīto kritiku no sabiedrības un dažādu ekspertu puses, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pat aroganti atzīst, ka nodokļu reformā kopumā neko nemainītu. Pārliecība par ZZS kā “labo darbu čempioniem” laikā, kad nodokļu reforma ir viens no iemesliem, kāpēc budžetā nepietiek naudas un Latvijas iedzīvotāji ir kļuvusi par nodokļu reformas ķīlniekiem, liecina, ka ZZS viens no potenciāli bīstamākajiem balastiem varētu būt tieši Reizniece-Ozola un Kučinskis, kuru nespēja atzīt kļūdas var maksāt “zaļzemniekiem” dārgi. Var jau būt, ka Dana Reizniece-Ozola tiešām ir čempione šahā, taču ne tad, ja runa ir par labajiem darbiem – tos aizēnojusi bijušās ministres un ekspremjera spēlēšanās ar nodokļiem un visu Latvijas iedzīvotāju labklājību.

ZZS ir īstais brīdis dot skaidru un nepārprotamu vērtējumu Reiznieces-Ozolas un Kučinska sastrādātajam, lai sabiedrība nešaubītos par politiskās apvienības vēlmi atzīt un izlabot pieļautās kļūdas, jo pašlaik ZZS neiemieso ne savu populārāko saukli “saimnieki savā zemē”, ne arī veido par sevi priekšstatu kā par uzticamu politisko spēku, kas varētu nodrošināt sabiedrībai to, ko tā visvairāk vēlas – stabilu un prognozējamu rītdienu.

Foto: F64