• Tweet

Tuvojoties marta beigās plānotajai Zatlera Reformu partijas (ZRP) kopsapulcei, politiskajos kuluāros izskan minējumi par ierindas biedru vēlmi mainīt partijas vadību, kas saistīta gan ar dramatisko reitinga kritumu, gan saspīlēto atmosfēru partijā.

Plānots, ka jau pirmdien ZRP valde varētu apstiprināt kopsapulces darba kārtību, arī par partijas nosaukuma un logotipa maiņu, arī par jaunas institūcijas – partijas domes – dibināšanu. Lielākās kaislības raisa tas, vai ZRP kopsapulcē parādīsies jautājums par izmaiņām valdē un Valda Zatlera palikšanu partijas priekšsēdētāja amatā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viesturs Silenieks šonedēļ devis mājienu, ka sarunās ar ZRP ierindas biedriem izskanot dažādi partijas attīstības modeļi, taču nevienā no tiem V. Zatleram vairs netiekot atvēlēta līdera loma. Arī ZRP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka Vjačeslava Dombrovska diplomātiskie komentāri par šo jautājumu liek nojaust, ka partijā ir dažāda attieksme pret V. Zatlera palikšanu partijas priekšsēdētāja amatā. «Atmosfēra partijā ir normāla. Viedokļu dažādība tikai liecina par veselīgiem procesiem. Taču es neņemšos prognozēt, kas notiks kongresā. Demokrātija ir neprognozējama,» pauda politiķis.

ZRP izpilddirektors Ivo Valdovskis Neatkarīgajai skaidroja, ka ZRP statūti partijas vadībai ļauj strādāt divus gadus, bet tas nozīmējot, ka 31. martā nebūtu jānotiek šā jautājuma pārbalsošanai, jo partija savu vadību iecēla vien pērnā gada vasarā. ZRP valdes loceklis un Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Vilnītis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka Latvijas likumdošana paredz pārvēlēt visu partijas valdi, ja tajā trūkst kāda no locekļiem, savukārt ZRP vadībā pašlaik ir vakanta no partijas aizgājušā Klāva Olšteina vieta. J. Vilnītis gan norāda: ir grūti prognozēt, vai ZRP kopsapulcei tik tiešām stāv priekšā izšķirīgais balsojums, jo tā veikšanai kongresu ir jāapmeklē vismaz pusei jeb vairāk nekā 1000 partijas biedriem. Tomēr ZRP valdes loceklis neslēpa – viņš esot gatavs, ka daļa biedru un pat viedokļu līderi varētu vēlēties izmaiņas partijas vadībā. «Iekšējā neapmierinātība ir veselīga. Personīgi esmu gatavs publiski atskaitīties par visu, ko esmu paveicis,» sacīja politiķis.

ZRP reitings katru mēnesi konstanti sarūk, novembrī sasniedzot 5,1%, decembrī 4,2%, bet janvārī jau vairs tikai 2,6%. Partijas līderis

V. Zatlers uzskata, ka sabiedrības uzticības zudums nav pietiekams iemesls, lai radikāli mainītu partijas kursu vai vadību. Arī V. Dombrovskis akcentē, ka reitinga krituma ietekmē partija nedrīkst strauji mainīt savus uzstādījumus. «Mūsu programmā ir definēti konkrēti reformu solījumi, un tie jāpilda. Vienā dienā šādi procesi nav īstenojami, tāpēc vēlētājiem mūsu darbības rezultāti vēl nav tik labi saredzami,» pauda partijas līderis. Lūgts komentēt to, vai krīzē nonākušajai partijai tomēr nebūtu jādomā par vadības maiņu, V. Dombrovskis vien atzina, ka atturēšoties atbildēt uz šo jautājumu.

Tikmēr politiskajos gaiteņos spriež, ka iespējamā atteikšanās no eksprezidenta uzvārda partijas nosaukumā būšot kompromisa lēmums un kalpošot kā zibensnovedējs tiem, kuri tomēr gribētu pārmaiņas partijas vadībā. «Ja runājam par trūkumiem partijas iekšējā komunikācijā, es pat varētu piekrist tēzei par zibensnovedēja nepieciešamību. Taču sarunām par Valda Zatlera maiņu, manuprāt, nav pamata,» pauda J. Vilnītis. «Pašlaik Valdis Zatlers ir redzamākā persona un neviens cits tik izteiktas līdera dotības vēl nav parādījis. Es neredzu viņam konkurentus, lai gan nākotnē – kā demokrātisks process – partijas priekšsēdētāja nomaiņa, protams, ir iespējama.» Arī pieredzes bagātākais ZRP deputāts Romualds Ražuks sarunā Neatkarīgajai norādīja, ka, pēc viņa domām, partijas priekšsēdis pagaidām netikšot mainīts, jo V. Zatlers esot «vienīgais vērā ņemamais partijas līderis». R. Ražuks arī uzskata, ka viens no veidiem, kā piešķirt ZRP jaunu elpu, ir paveikto darbu analīze un daudz agresīvāka savas pozīcijas skaidrošana sabiedrībai. R. Ražuks neslēpa, ka partijai trūkstot pieredzes, tāpēc nereti tā nespēj atspēkot koalīcijas partneru pārmetumus un intrigas, kas tostarp esot viens no reitingu krituma iemesliem.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte