• Tweet

Nebūtu pareizi, ja kritēriji, pēc kuriem ļautu strādāt mazajiem veikaliem, būtu neizpildāmi – tā būtu ņirgāšanās, intervijā Neatkarīgajai pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentējot epidemiologu ierosinājumu, ka turpmāk strādās tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi, ministrs atzina, ka viņam šādas ierosinājums bija liels pārsteigums: “Es un mēs visi – kā Ekonomikas ministrija, – nevērtēsim uzņēmumus pēc „būtiskāks – nebūtiskāks” kritērija, jo visi uzņēmumi mums ir svarīgi un par visiem ir jārūpējas.
Īpaši nepieņemami tas būtu attiecībā uz mūsu ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem, kas mūs uztur pie dzīvības un ir mūsu ekonomikas glābšanas riņķis.”

Pēc viņa teiktā, uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, jo ir virkne nozaru, kurās mēnešiem ilgi nav iespējams strādāt.

“Tirdzniecībā jau četrus mēnešus ir bijusi ierobežota darbība. To mēs redzam arī pēc izmaksātajām atbalsta summām, un atbalsta pieteicēju skaits strauji pieaug. Šogad par janvāri tiks izmaksāts vairāk nekā pērnā gada pavasara mēnešos kopā. Divu nedēļu laikā apgrozāmo līdzekļu atbalstam bija pieteikušies ap 5000 uzņēmēju par summu 65 miljoni eiro. Pēc uzņēmumu aptaujām redzējām, ka uzņēmēji ir izturējušies atbildīgi un godprātīgi: novembri un decembri daļa no viņiem pārlaida ar saviem iekrājumiem, paši cenzdamies tikt pāri krīzes situācijai,” sacīja ministrs.

“Esam analizējuši tirdzniecības nozari, kurai ir astoņu miljardu eiro apgrozījums gadā, – aptuveni uz trešdaļu no uzņēmumiem un darbiniekiem attiecas ierobežojumi, un līdz maijam tikai šai nozarei būtu nepieciešami ap 150 miljoni eiro, ja ierobežojumi paliktu tādi, kādi tie ir šobrīd,” norādīja Vitenbergs.

“Uzņēmējiem vajag cerību staru un sajūtu, ka kaut kas var mainīties, jo ar kovidu mēs cīnāmies jau gadu. Un man negribētos, ka uzņēmēji zaudētu vēlmi cīnīties un darboties. Ir virkne uzņēmēju, kuri ir pielāgojušies un meklējuši iespējas, bet liela daļa ir tādu, kuri atmetuši visas cerības. Ir specifiskas nozares, kurām ir liels kritums, piemēram, tirdzniecības nozarē liels kritums ir tieši apģērbu tirdzniecībā, un tas attiecas uz parastajiem un arī lietotajiem apģērbiem, bērnu apģērbiem, apaviem. Strauji nāk pavasaris, izskatās, ka cilvēki būs iepirkuši „Rimi” un „Maxima” visus apģērbus šai sezonai,” turpināja politiķis.

Pēc viņa teiktā, nedrīkst taču mūžīgi muļļāties uz vietas: “Ja kādā brīdī būtu pieņemts lēmums par vēl striktākiem ierobežojumiem kaut vai uz divām vai trim nedēļām, domāju, ka uzņēmēji to būtu atbalstījuši. Bet šobrīd ir milzīga nenoteiktība. Vakcinēšana turpina noritēt lēni. Un galus kopā savilkt ir teju neiespējami. Ir jāsaprot, no kuriem ierobežojumiem nav bijusi jēga, un tos vajadzētu atcelt, piedāvājot jaunu modeli. Mēs varam parādīt, cik izmaksā katrs valdības lēmums valstij un sabiedrībai. Katrs ierobežojums ekonomisko situāciju pasliktina. Taču salīdzinot ar pavasari, kad valdībā tika lemts par dažādiem ierobežojumiem un nācās reaģēt, lai uzņēmējiem varētu piemērot dažādas atbalsta formas, situācija ir uzlabojusies. Par to domājam visu laiku, esam piedāvājuši jaunas atbalsta idejas tirdzniecības un sporta centriem, uzņēmumiem, kuriem ir ļoti lielas izmaksas. Domājām arī par skaistumkopšanas nozari: daudzi speciālisti tomēr nevarēs turpināt darbu, jo nebūs pietiekami lielas darba platības.”

Foto: Valsts kanceleja