• Tweet

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP!) neplāno atkāpties no amata, izriet no ministres intervijas “Neatkarīgajai”.

Pēc viņas sacītā, lai arī rodas sajūta, ka veselības aprūpe ir tāda kā terra incognita – it kā neviens līdz šīs valdības atnākšanai nebūtu neko ne darījis, ne pētījis, ne zinājis, tas tā nav. “Neatkarīga valsts pastāv jau 30 gadu, un pēctecība darāmajās lietās pastāv, un ir labi, ka tā ir. Mēs nesākam no nulles. Veselības reformu plāns ir 2017. gadā valdībā apstiprināts, un Vienotība tobrīd valdībā bija plaši pārstāvēta. Un reformu plānam nav nekādas vainas – ir tikai darīšanas lieta, un jo ātrāk, jo labāk,” izteicās ministre.

“Veselības nozare ir auditēta krustu šķērsu. Es pat atļaušos teikt, ka tā ir viena no visvairāk vērtētajām un pārbaudītākajām nozarēm. Premjeram veselības aprūpe ir salīdzinoši jauna tēma, jo viņa specializācija bija darbs Eiropas Parlamentā. Bet viņa nostāju var saprast – jāvada sarežģīta koalīcija, ir spiediens no ārpuses, sajūta, ka kaut ko var palaist garām,” savu viedokli pauda Viņķele.

Viņa norādīja, ka Eiropas Komisija ir novērtējusi Latvijas budžetu, pagājušajā nedēļā tas tika publicēts, un tur ir teikts, ka veselības nozare ir saņēmusi mazāku pieaugumu nekā citas nozares. “Kaut gan absolūtos skaitļos tiek daudzināts, ka tas ir lielākais pieaugums, bet netiek ņemts vērā, no kādas bāzes tas ir izdarīts. Faktiski veselības nozares izdevumi pret iekšzemes kopproduktu 2020. gadā samazinās. Tas tāpēc, ka citām vajadzībām pielēma vairāk. Un nav jau arī dūšas pārskatīt finansējuma avotus. Viens avots ir pārskatīt finansējumu starp nozarēm. Un nebija dūšas lūkoties uz nodokļu pusi,” izteicās ministre.

Neraugoties uz Kariņa paziņojumiem, ka 2020. gada budžets vairs netiks pārskatīts, Viņķele intervijā izteicās, ka vēl ir cerība, ka finansējums tiks meklēts.

“Demisiju kā risinājumu es izslēdzu. Veselības ministri ir vieni no tiem, kuri mainījušies visbiežāk, bet, kā redzam, tas tiek izmantots tikai kā risinājums politiskai, nevis veselības aprūpes krīzei,” atzina Viņķele.

“Lai arī man pašai kā ministrei situācija ir ļoti sarežģīta, laiks ir trauksmains, spiediens ir milzīgs, kā sabiedrība kopumā mēs iegūstam, jo tā nedzirdēšana par veselības nozīmi, par veselības finansēšanas nepieciešamību tiek drupināta. Arī politiķi sāk dzirdēt,” sacīja ministre.

Kā zināms, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 28. novembrī plkst. 11.00 rīkos daudzveidīgu protesta akciju pie Saeimas. Protestu laikā ir plānots skaidrot, kādēļ vēlētājiem pienācis laiks novērtēt 13. Saeimas darbu.

Pēc tam uz Centrālo vēlēšanu komisiju kopīgi tiks nogādāts LVSADA ierosinājums rīkot tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu.

Foto: Valsts kanceleja