• Tweet

Jaunā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepcija nozares ekspertos optimismu nevieš – ne tikai tur minēto milzīgo summu, bet arī kopējās nekonkrētības dēļ.

Bažas rada tas, ka nav skaidrs, kas notiks, ja šo plānu neizdosies īstenot, jo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) cita – alternatīva – varianta nav.

Aptaujātie nozares eksperti atzīst, ka pārmaiņas sabiedriskā medija jomā noteikti vajadzīgas – īpaši televīzijā. Arī nepieciešamību pēc koncepcijas viņi nenoliedz. Tomēr tikko prezentēto dokumentu, lai gan tam velta dažus pozitīvus vārdus, kopumā novērtē nesaudzīgi, nosaucot par «nekonkrētu, nekompetentu, ar mazu pievienoto vērtību, teorētisku blāķi uz 370 lappusēm».

NEPLP sabiedriski konsultatīvās komisijas pārstāve un bijusī Latvijas Televīzijas raidījumu vadītāja Viola Lāzo teic, ka ideja par sabiedrisko mediju ir «veca kā Rīga», jo par sabiedrisko mediju 20 gadu laikā ir spriests vairākkārt. Viņa uzskata, ka ieceri vajadzēja īstenot jau pirms desmit gadiem, jo tagad jau daudz kas ir nokavēts. Taču bēdīgākais, kā norāda V. Lāzo un citi nozares speciālisti, ir tas, ka koncepcija nedod atbildi, kā reāli notiks

LSM attīstība, – tā vairāk balstīta uz uzstādījumiem: kā būtu, ja būtu. «Piemēram, optimistiskās prognozes par auditorijas pieaugumu līdz pat 75%. Priecātos, ja tās piepildītos, tomēr, zinot nozares cilvēkresursus, aizvien sarūkošo lietotāju skaitu, tas pārliecību nevieš. Tas viss izskatās pēc teorētiķu – zinātnieku izstrādāta redzējuma. Neiebilstu pret viņiem, taču bez profesionāļiem praktiķiem, kas visu saliek savās vietās, nekas labs neiznāk,» uzsver V. Lāzo.

Televīzijas (TV) žurnālists Egils Zariņš kā lielu trūkumu nodēvē maz izstrādāto satura sadaļu: «Nav skaidrs, ar ko LSM (it īpaši TV) plāno kļūt tik pievilcīgs. Ar apgalvojumiem par satura uzlabošanu vien ir par maz, lai to izdarītu, redzot, cik ļoti ir noplicināta nozare, cilvēkresursi. Tad tiešām jāpieaicina brīnumdari, kas informāciju spēs pasniegt tik radoši, lai pārvilinātu izklaides programmu skatītājus no komerctelevīzijām.»

Ekspertiem ticību koncepcijas īstenošanai krietni mazina arī projektā minētās milzīgās summas. Jau esošo finansējumu Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ar grūtībām izsitot – no kurienes tad būs šie miljoni? «Jautājums ir par to, kas notiks, ja valdība projektā minētos miljonus neatbalstīs? Kad vaicāju projekta izstrādātājiem, vai ir plāns B, atbilde bija, ka nav. Vai tiešām vajadzīga LTV un LR apvienošana, ja nav zināms, vai tam pietiks naudas?» retoriski vaicā LR ģenerāldirektors Jānis Siksnis. Viņš uzskata, ka jāsāk ar pavisam reāliem soļiem, piemēram, ar sabiedrisko mediju uzraudzību.

Diemžēl NEPLP kapacitāte ir pārāk ierobežota un atbildības zonas pārāk plašas, tāpēc vajadzētu veidot atsevišķu pārraugošu institūciju. J. Siksnis arī būtu vēlējies, lai prezentācijā būtu izskatīts ne tikai NEPLP atbalstītais LSM attīstības variants, bet arī LR. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektorei Guntai Līdakai neizpratni rada tas, ka koncepcija paredz LSM pelnīt arī ar reklāmām, turklāt summas, ko plānots iekasēt, ir gandrīz vai visa reklāmas tirgus apjomā. Arī ierosinājums iedzīvotāju ienākuma nodokli vai mediju nodevu izmantot kā finanšu avotu nav ne saskaņots, ne izdiskutēts. Lattelecom juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis norāda: «Pirms tāda soļa nepieciešams pietiekami sīki izzināt sabiedrības – skatītāju viedokli par labāko LSM finansēšanas modeli, arī iespējamo TV nodevu vai nodokli, kā arī skaidrot sabiedrībai visus maksas TV ieviešanas aspektus.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe