Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,6 %
2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada maijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8 %, bet pakalpojumiem – par 13,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+28,1 %), galvenokārt āboliem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+12,5 %), mājputnu gaļai (+7,1 %), cūkgaļai (+7,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+6,8 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,4 %), maize (+1,4 %), griķi (+15,0 %), brokastu pārslas (+10,4 %), makaronu izstrādājumi (+5,9 %), saldumi (+7,3 %), saldējums (+3,1 %), olas (+2,0 %) un šokolāde (+2,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-13,2 %), kartupeļi (-27,7%), siers un biezpiens (-2,9 %), kafija (-3,0 %), olīveļļa (-14,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 4,1 %. Dārgāks bija alus un vīns, savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apaviem cenas kritās vidēji par 6,2 % un apģērbiem par 1,6 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāka bija atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9,6 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 24,3 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 25,0 %. Benzīnam cenas samazinājās par 24,1 % un auto gāzei – par 19,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,3 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4 %
2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+8,6 %), kam cenas pieauga sezonālu faktoru ietekmē. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+3,2 %), olām (+6,2 %), maizei (+1,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,6 %), šokolādei (+3,5 %), skābajam krējumam (+3,0 %) un pienam (+1,8 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-8,5 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-10,3 %), jogurtam (-3,5 %) un cukuram (-2,7 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %. Alkoholiskie dzērieni bija par 1,8 % lētāki, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,5 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi vidēji par 1,6 % un apavi – par 1,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,6 %. Lētāka bija siltumenerģija (-1,2 %), ūdensapgāde (-2,6 %), kanalizācijas pakalpojumi (-2,7 %) un mājokļa īres maksa (-1,2 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kritās vidēji par 1,0 %. Degviela kļuva lētāka par 2,6 %, tai skaitā benzīns – par 3,4 %, dīzeļdegviela – par 1,6 % un auto gāze – par 6,3 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pazeminājās vidēji par 2,7 %, ko noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas vidējā cenu līmeņa samazinājums.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem, galvenokārt kompensējamajiem medikamentiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
Tirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālākAlkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai nevarēs iegādāties pēc plkst. 20.00
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu...
Lasīt tālāk26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti
Pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālāk