Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,2 %
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada janvārī bija par 9,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+16,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,6 %), mājputnu gaļai (+6,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,2 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+14,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,4 %), cukuram (+7,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), augļu un dārzeņu sulām (+3,8 %), jogurtam (+2,7 %), rīsiem (+10,1 %). Lētāks kļuva siers un biezpiens (-4,2 %), kafija (-1,9 %), sviests (-4,1 %), skābais krējums (-2,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,4 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 2,7 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,0 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī zobārstniecības pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 4,6 %, ko noteica cenu kāpums degvielai par 8,8 %, tai skaitā benzīnam – par 12,6 % un dīzeļdegvielai – par 7,2 %, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2 %. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tai skaitā pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,3 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, rotaļlietām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,2 %, savukārt viesnīcu pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+4,6 %), cūkgaļai (+2,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6 %). Dārgāka kļuva šokolāde (+6,8 %), kafija (+3,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,8 %), makaronu izstrādājumi (+5,1 %), sviests (+3,0 %) un cukurs (+3,5 %). Cenas samazinājās biezpienam (-3,7 %) un olīveļļai (-6,5 %).
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,0 %.
Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 9,4 %, bet apaviem – par 8,6 %.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 1.4 %. Cenas pieauga vispārējās medicīniskas prakses pakalpojumiem, ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra. Dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī farmaceitiskie produkti, savukārt cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,6 %. Degvielai vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6 %, tai skaitā akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē no 2020. gada 1. janvāra. Dīzeļdegvielai cenas palielinājās – par 5,9 %, benzīnam – par 5,1 %, un auto gāzei – par 5,4 %. Pieaugot braucienu maksai starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusos, kā arī vilcienos, dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar vilcienu, savukārt pasažieru aviopārvadājumiem mēneša laikā cenas samazinājās.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,8 %, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īrei, ēdināšanas pakalpojumiem. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, sadārdzinājās atkritumu savākšana, savukārt elektroenerģijai un dabasgāzei janvārī cenas samazinājās. Mēneša laikā lētāki kļuva arī kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākReformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana
Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...
Lasīt tālākBudžeta komisija atbalsta pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu...
Lasīt tālākArodbiedrība aicina steidzami risināt kritiski zemo autobusu šoferu atalgojumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicina par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju steidzami...
Lasīt tālāk
