Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,2 %
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada janvārī bija par 9,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+16,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,6 %), mājputnu gaļai (+6,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,2 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+14,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,4 %), cukuram (+7,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), augļu un dārzeņu sulām (+3,8 %), jogurtam (+2,7 %), rīsiem (+10,1 %). Lētāks kļuva siers un biezpiens (-4,2 %), kafija (-1,9 %), sviests (-4,1 %), skābais krējums (-2,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,4 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 2,7 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,0 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī zobārstniecības pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 4,6 %, ko noteica cenu kāpums degvielai par 8,8 %, tai skaitā benzīnam – par 12,6 % un dīzeļdegvielai – par 7,2 %, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2 %. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tai skaitā pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,3 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, rotaļlietām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,2 %, savukārt viesnīcu pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+4,6 %), cūkgaļai (+2,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6 %). Dārgāka kļuva šokolāde (+6,8 %), kafija (+3,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,8 %), makaronu izstrādājumi (+5,1 %), sviests (+3,0 %) un cukurs (+3,5 %). Cenas samazinājās biezpienam (-3,7 %) un olīveļļai (-6,5 %).
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,0 %.
Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 9,4 %, bet apaviem – par 8,6 %.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 1.4 %. Cenas pieauga vispārējās medicīniskas prakses pakalpojumiem, ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra. Dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī farmaceitiskie produkti, savukārt cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,6 %. Degvielai vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6 %, tai skaitā akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē no 2020. gada 1. janvāra. Dīzeļdegvielai cenas palielinājās – par 5,9 %, benzīnam – par 5,1 %, un auto gāzei – par 5,4 %. Pieaugot braucienu maksai starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusos, kā arī vilcienos, dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar vilcienu, savukārt pasažieru aviopārvadājumiem mēneša laikā cenas samazinājās.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,8 %, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īrei, ēdināšanas pakalpojumiem. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, sadārdzinājās atkritumu savākšana, savukārt elektroenerģijai un dabasgāzei janvārī cenas samazinājās. Mēneša laikā lētāki kļuva arī kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk
