VID mēneša laikā izmaksājis dīkstāves pabalstus 6,6 miljonu eiro apmērā
Līdz šī gada 27. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 6 625 689 eiro apmērā. Pabalsti 6 248 784 eiro apmērā izmaksāti kopumā 23 138 darbiniekiem pēc 4 276 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 425 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 376 906 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts pēc 2 926 uzņēmumu un 1 249 pašnodarbināto iesniegumiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 27. aprīlim saņēmuši 3 738 uzņēmumi par kopējo summu 56 274 768 eiro apmērā. 25 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 15 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 10 % – apstrādes rūpniecību.
Kopš šī gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz 26. aprīlim 19 % iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 16 % – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 11 % no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.
Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos
Kopumā šajā laikā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 268 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 981 darba ņēmējs; 17 652 cilvēkiem jeb 78 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 309 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.
Savukārt, analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 35 % no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 13 % – vairum un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 11 % – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Līdz 26. aprīlim vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir bijis 251 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 88 pašnodarbinātie, bet 960 cilvēkiem jeb 71 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Visvairāk iesniegumu – 29 % – saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir “citi pakalpojumi”. 15 % pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 10 % – izglītības nozari.
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: 48 % gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; 24 % gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums; 19 % uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, bet 6 % nav iesniegtas visas deklarācijas.
Vēl par tēmu:
Lauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs mākoņains un lietains, nedēļas otrajā pusē laikapstākļi uzlabosies
Jaunās nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība kas nesīs mākoņainu un nokrišņiem bagātu laiku, vietām arī ar pērkona negaisu. Nedēļas gaitā atmosfēras cirkulācija...
Lasīt tālākBraže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālāk
