• Tweet

Veselības ministrijā tapušajā dienesta ziņojumā minēti virkne iemeslu, kāpēc e-veselības projekts izgāzies. Viens no tiem – nauda trūkums. 2008.gadā projektam plānota milzu summa – 42 miljoni eiro. Krīzes laikā e-veselībai iedoti tikai daži simti tūkstoši eiro. Tāpēc, piemēram, e-recepti, e-nosūtījumu, e-pierakstu un citus pakalpojumus ieviesa nevis jau 2010.gadā, bet 6 gadus vēlāk. Reorganizāciju dēļ ievērojami novilcināti iepirkumi. Dažos gadījumos dīkstāve bijusi pat 535 dienas. Bet, kad ar mokām iepirkumi realizēti, problēmas radījis Lattelecom Technology, kas izstrādājis kļūdainas, sliktas kvalitātes tehnoloģijas un programmas. Daudzas sistēmas nācies pārtaisīt.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, par e-veselību atbildīgajā Nacionālajā veselības dienestā projekta vadītāji mainījušies pat biežāk nekā veselības ministri. Tikai 2016.gadā laikā no aprīļa līdz septembrim pašā degošākajā e-veselības saglābšanas fāzē Nacionālajā veselības dienestā no darba aizgāja 5 vadoši atslēgas darbinieki. Tieši laikā, kad dienestam bija jāpaveic darbs, kas nebija izdarīts gadiem.

Bet kā secināts dienesta pārbaudes ziņojumā – neviena no amatpersonām, kuras vadīja Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, kā arī atbildīgo nodaļu vadītāji vairs nestrādā šajos amatos. Tātad sodīt viņus nevar.

Par to, ka kāds būtu jāsoda nevis disciplināri, bet krimināli, ziņojumā nav teikts. Garāmejot pieminēta ministre Baiba Rozentāle un valsts sekretārs Armands Ploriņš, kuru laikā projektā radušās jukas ar finansēm. Uzskaitīti uzvārdi ar atbildīgo iestāžu vadītājiem un vietniekiem. Vēl pielikums, kurā uz 8 lapām apkopotas 17 dažādas darba grupas un uzraudzības padomes katrā kurā strādājuši vidēji 10 vai arī vairāk cilvēku.

Ziņojumu Veselības ministrija nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai, kas to tālāk nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija no plašākiem komentāriem Nekā personīga atturējās. Šobrīd notiek ministrijas ziņojuma izpēte. Pēc tam policija nolems, ko ar to visu darīt.

Valsts policijas atbilde Nekā Personīga:
“Apstiprinām, ka ENAP 2.nodaļā ir saņemts materiāls saistībā ar īstenoto E-veselības projektu. Šobrīd notiek materiālā esošās informācijas analīze. Pēc informācijas analīzes pabeigšanas tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. Citus komentārus pašlaik sniegt nevaram.”

Saeimas revīzijas komisija regulāri pie sevis saukusi par e-veselību atbildīgos. Ministrijas dienesta ziņojums komisijas vadītāja vērtējumā ir ļoti vispārīgs. To izlasot tā arī nekļūst skaidrs, no kā prasīt atbildību.

“Ja mēs runājam par tādu vispārīgu kāda saukšanu pie atbildības, ir jābūt ļoti pamatotam izvērtējumam. Laiks ir bijis, lai to izdarītu. Jautājums, vai šis izvērtējums ir pamatīgs? Man liekas, ka viņš varēja būt pamatīgāks, tāpēc, ka es neredzu nevienu konkrētu personu, kuru par vienu vai otru jautājumu ir atbildīgie. Ir problēma – nav izdarīts tas, nav pabeigts šitas, nav izdarīts tur, tur ir pārcelts uz turieni. Bet aiz tā visa neparādās… Ir tāda sajūta, ka tas pats darbojies pa sevīm un neviens viņu nav vadījis,” pauž komisijas vadītājs Andris Bērziņš.

Veselības ministrija nepiekrīt, ka dienesta pārbaude veikta pavirši. Viņiem vainīgie neesot jāmeklē. Tas jādara policijai.

“Mana prioritāte ir, lai sistēma strādātu. Ja tiesībsargājošās iestādes redz, ka tur ir iespējams kaut ko rakt dziļāk un meklēt vēl dokumentus un meklēt vainīgos, tad tas ir viņu uzdevums (…) Ja mēs sākam tāda veida izmeklēšanu, tad tas nebūtu pareizi. Mēs esam salikuši visu procesu, nodevuši tiesībsargājošām iestādēm, ja viņas redz tajā procesā kaut kādas lietas, kur ir jāskatās vēl dziļāk, tad viņi nāk un to arī dara,” norāda veselības ministre Anda Čakša, piebilstot, ka viņa vadas pēc tā, ka visi strādā maksimāli atbildīgi savās jomās. “Veselības ministrijas uzdevums nav meklēt vainīgos. Veselības ministrijas uzdevums ir rūpēties, lai iedzīvotāji būtu veseli,” piebilst ministre.

Ministru prezidents (Zaļo un zemnieku savienība) Māris Kučinskis norāda: “Protams, ka mēs kopīgi varam skatīties, lai patiešām tas process un meklēšana notiktu. Man gandrīz visās sfērās gribētos, lai beidzot kāds tiktu sodīts. Šī nav vienīgā. ”

Pirms diviem gadiem e-veselības projektu revidēja Valsts kontrole. Šobrīd valsts naudas uzraugi secina – tie, kuriem e-veselības projekts tika gatavots – ārsti un medicīnas iestādes, nevēlas jauno sistēmu lietot. Tāpēc rodas jautājums, ne tikai par sistēmas ieviešanas gaitu un kavēšanos, bet par visas ieceres lietderību.

Valsts kontroles padomes pārstāve norāda, ka kamēr sistēma netiks lietota, mēs nevaram runāt par to, ka nauda iztērēta jēgpilni. Tas ir tikai un vienīgi vingrinājums, lai mēs saprastu, ka mēs varam izveidot šādu sistēmu. Kamēr to mēs nelietojam, labuma nevienam no tā nav.

Šobrīd zināms, ka nepadarīto darbu dēļ Latvija no Eiropas fondiem nesaņems 586 tūkstošus eiro. Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners Saeimas komisijas vadītājam Andrim Bērziņam esot solījis, ka līdz septembrim e-veselības projekts pilnībā strādās un vēl lielāku zaudējumu Latvijai nebūšot. Pretējā gadījumā Bērziņš pieļauj, ka Ketneram no amata būs jāaiziet.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0