• Tweet

Neraugoties uz izskanējušos ieceri, ka veselības aprūpes nozares finansēšanai varētu veidot divus atsevišķus likumprojektus, veselības ministre Anda Čakša pārstāv viena veselības aprūpes finansēšanas likuma ideju.

Iecere par diviem atsevišķiem likumprojektiem pagājušajā nedēļā apspriesta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē.

Sēdē izskanēja divi piedāvājumi – veselības nozarei veidot divus atsevišķus likumprojektus – vienu, kurā tiek noteikts finansējuma palielinājums nozarei nākamajiem gadiem un mediķu atalgojuma paaugstināšanās, bet otru ar veselības apdrošināšanas sistēmas tehnisko pusi.

Šādu iniciatīvu izteikusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), lai veidotu Veselības aprūpes finansēšanas likumu īsu, bez veselības apdrošināšanas kārtības.

Latvijas Darba devēju konfederācija gan neatbalsta šo ideju un priekšroku dod viena likuma izveidei.

Čakša paziņojusi, ka atbalsta likumprojektu, ko izstrādājusi Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem.
Ministre saprot mediķu bažas par to, ka likums varētu aizkavēties, līdz ar to neradot drošības sajūtu par to, ka veselības nozarei paredzētais finansējums 2020.gadā sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr uzsver, ka būtu vēlams abas sadaļas virzīt vienā likumprojektā.

“Mums jāatrisina daudz jautājumu – lai likums ir kvalitatīvs, saprotams, kā arī nekavējas un rada pārliecību ārstniecības personām, ka viss notiks tā, kā solīts,” teica ministre, norādot, ka svarīgs ir arī jautājums par nodokļu nomaksu.

Paredzams, ka diskusijas par Veselības aprūpes finansēšanas likumu turpināsies šonedēļ.

Kamēr nozarē turpinās asas diskusijas par to, vai ir pareizi, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi pilnā apjomā turpmāk būtu pieejami tikai nodokļu maksātājiem, kā to iecerējusi Veselības ministrija, valdība izlēmusi noteikt pārējas periodu un par gadu atlikt jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Veselības ministrijas iecere paredz, ka pakalpojumu grozs būtu sadalīts sociālā nodokļa nemaksātājiem un maksātājiem. Minimālajā grozā tiktu iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, aprūpe grūtniecēm, un apkārtējos apdraudošo slimību diagnosticēšana un ārstēšana. Savukārt pilnais pakalpojumu grozs, plānveida palīdzība, būtu pieejama visiem nodokļu maksātājiem.

Ārsti gan iebilst pret steigu, kādā tiek gatavots šis visiem Latvijas iedzīvotājiem tik svarīgais likums. Uzklausot veselības nozares pārstāvjus, politiķi pauda gatavību likumprojektu tomēr skatīt bez steigas, trijos lasījumos. Iecerēts arī noteikt pārējas posmu veselības apdrošināšanas ieviešanai praksē, jo neskaidrību vēl esot pārāk daudz.

Foto:suyizailushang/https://pixabay.com/en/users/suyizailushang-5988374/https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.