• Tweet

Mūsdienās nereti nākas dzirdēt apgalvojumus, ka ekonomiskā izaugsme un uzņēmējdarbības attīstība galvenokārt vērojama Rīgā un tās apkārtnē, savukārt reģionos attīstību veicina vien daži atbalsta mehānismi. Pastāv uzskats, ka Latvijā tiek domāts vien par rīdzinieku interesēm un viss koncentrējas ap galvaspilsētu, kamēr Latvijas novadi grimt aizmirstībā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, trešdaļā Latvijas novadu galvenais darba devējs vairs nav privātā kapitāla uzņēmumi, bet sabiedriskais (valsts un pašvaldību) sektors. Tikai vienpadsmit novados sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir mazāks par 25% no nodarbināto skaita. Kā Neatkarīgajā Rīta avīzē norāda žurnālists Juris Paiders, trīsdesmit trijos Latvijas novados izzūd algotu darba ņēmēju kapitālisms. “Ja mēs lietojam dogmatisku marksisma definīciju, tad sociālisms jau ir uzvarējis sešos Latvijas novados, bet trešdaļu Latvijas novadu varam dēvēt par sociālistiskiem. Taču šāds rezultāts nav no augšas ar varu uzspiesta sabiedriska formācija, kas tiek ieviesta ar represīvām metodēm. Rezultāts, ka trešdaļā Latvijas novadu kapitālismu uzvarēja sociālisms, ir tirgus ekonomikas rezultāts,” norāda žurnālists. Pēc viņa sacītā, šobrīd brīvajam tirgum nav vajadzīgi vairāki novadi. Taču visi Latvijas novadi ir vajadzīgi Latvijas tautai, jo Latvijas zeme ir Latvijas tautas eksistences pamats.

Patiesībā gan Latvijas pilsētas attīstās ļoti nevienmērīgi – dažos reģionos vērojama izteikta izaugsme, tai skaitā rūpnīcu, dzelzceļu mezglu, ostu attīstība un citi būtiski faktori. Ir vairāki veiksmes stāsti – kā Ventspils un Valmiera, bet turpretī ir arī pilsētas ar pavisam bēdīgu skatu uz dzīvi, kurās vērojams augsts bezdarbs, darba vietu trūkums, iedzīvotāju skaitu samazināšanās un daudzas citas problēmas, kuras liek šo pilsētu iemītniekiem ar bezcerību raudzīties nākotnē.

Kaut vai varam paskatīties un salīdzināt, cik katra pašvaldība ir aizņēmusies no valsts budžeta. Interesanti, ka Ventspils, kura attīstās nenoliedzami veiksmīgi, aizņēmusies vismazāk. Kā liecina dati, kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākumi ir 3,82 milj.eiro, kas ir 2,42% no pilsētas pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, t.sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Bet ir pilsētas, kuras aizņēmušās milzu summas, un, papildus visam tam, plāno ieviest, piemēram, bezmaksas sabiedrisko transportu. Runa ir par Rēzekni, kas savu lēmumu pamato ar to, ka jaunas deklarētās dzīvesvietas it kā nesīs pašvaldībai ienākumus, palielināsies cilvēku plūsma sabiedriskajā transportā, kā arī rēzeknieši, kuri izmanto tā pakalpojumus, varēs krietni ieekonomēt. Tas gan nemaina faktu, ka pilsētai ir salīdzinoši lieli parādi un tā turpina palielināt izdevumu daļu, tādējādi riskējot nonākt finansiālās grūtībās un uzlikt papildus slogu nodokļu maksātājiem.

Pašvaldību saistības pret Valsts kasi nebūt nav vienīgais kritērijs, pēc kā vērtēt katras pilsētas sniegumu. Daudz ko nosaka arī uzņēmējdarbības attīstība, bezdarba rādītāji un investīciju apjoms. Skatoties uz dažādu pilsētu atšķirīgo attīstības līmeni un perspektīvām, šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš aktuāli ir visas valsts līmenī pieņemt pilsētu attīstības standartus un veidot regulārus attīstības reitingus, lai iedzīvotājiem būtu uzreiz skaidri saprotams, kurš ir savas pilsētas saimnieks, bet kurš izšķērdē aizņemtos valsts līdzekļus, kurus pēc laika būs jāatdod Valsts kasei pašiem pilsētniekiem.

Citu pilsētu un pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem nevajadzētu kautrēties braukt uz Ventspili, kas ir lielisks paraugs, un smelties pieredzi. Lai gan VARAM diez vai uz šo varētu atbilstoši reaģēt, ja tās ministra pārstāvētā partija – Nacionālā apvienība, ir iesaistījusies centienos par katru cenu mainīt varu pilsētā jeb citiem vārdiem sakot, paši tikt klāt pie medus burkas un to apsaimniekot.

Taču laiks un drīzās pašvaldību vēlēšanas kā vienmēr visu noliks savās vietās un, ja citas pašvaldības un VARAM nerosās, ar iniciatīvu par attīstības reitingu sistēmas ieviešanu Latvijas pilsētām ir jānāk klajā pašam Lembergam. Jo skatoties uz Ventspils attīstību un ekonomikas rādītājiem ir skaidrs, ka tā tik tiešām var kalpot kā paraugs, kā celt iedzīvotāju labklājības līmeni visā Latvijā kopumā.

Foto: Juris Prešņikovs