Vējonis: Vēlēšanās izdarītās izvēles atbalsosies vēl daudzus gadus

Vēlēšanas ir mūsu iespēja veidot jaunu politisko vidi Latvijā – kur priekšplānā vienmēr tiek izvirzītas sabiedrības kopējās intereses un kur politiķi uzņemas atbildību par saviem vārdiem un rīcību, pavasara sesijas noslēguma sēdē , uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš norādīja, ka 2018.gads ir vēsturisks gads: “Mēs svinam Latvijas valstiskuma simto gadadienu. Šogad mūs apciemo Eiropas un pasaules valstu vadītāji, apliecinot mums cieņu un apbrīnu par to, cik daudz esam sasnieguši. Mums patiešām ir pamats lepoties ar mūsu Latviju.”
“Šis gads ir arī Saeimas vēlēšanu gads. Gads, par cilvēku prātiem un izvēlēm notiek nepārtraukta cīņa. Mūsu nelabvēļi, visdrīzākais, negodprātīgi izmantos demokrātijas instrumentus mūsu valsts vājināšanai un meklēs iespējas ietekmēt vēlēšanas. Vēlēšanas dod mums iespēju veidot jaunu politisko vidi Latvijā, kurš priekšplānā vienmēr tiek izvirzītas sabiedrības kopējās intereses, kur politiķi uzņemas atbildību par saviem vārdiem un rīcību, vidi, kur katrs iedzīvotājs apzinās savu lomu mūsu valsts veidošanā un stiprināšanā, un atbildīgi izmanto sniegto iespēju izvēlēties savus priekšstāvjus Saeimā, jo rudenī izdarītās izvēles atbalsosies vēl daudzus turpmākos gadus, nosakot mūsu valsts attīstības dinamiku,” sacīja Vējonis.
Uzrunājot deputātus, viņš uzsvēra, ka to uzdevums ir lemt par valstij un tautai svarīgām reformām nodokļu un veselības aprūpes finansēšanas jomās. “Ziniet, cilvēki reģionos man ļoti bieži vaicā – kad mēs beigsim reformēt?” Mana atbilde ir: “Pastāvēs, kas pārmainīsies.” Katra reforma ir iespēja uzlabot un pilnveidot esošo sistēmu. Tā ir pamats pārmaiņām no labāka uz vēl labāku. Katras reformas pabeigšana ir jauna darba cēliena sākums,” uzskata prezidents.
“Nākamgad, kad būs apritējis gads pēc nodokļu reformas ieviešanas, būs jāizvērtē, vai un kā ir sekmējusies sociālās nevienlīdzības mazināšana. Daudzsološajai ekonomiskajai izaugsmei un iekšzemes kopprodukta pieaugumam jāparādās ne tikai statistikā un optimistiskos ziņu virsrakstos, bet arī jābūt izjūtamam arvien vairāk iedzīvotāju dzīves rocībā. Nevienlīdzība ir viens no lielākajiem mūsu sabiedrības draudiem, bet nebūt ne vienīgais. Mums ir svarīgi, lai arvien vairāk valsts iedzīvotāju var justies droši un pārliecināti par savu nākotni. Tikai tad mēs varēsim sagaidīt, ka sabiedrība varēs aktīvi iesaistīties politiskajos procesos un sekos līdzi notiekošajam valstī,” norādīja Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka ieviešot jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, jāraugās, lai palielinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, un pakalpojumu apmaksas prasības visām sabiedrības grupām ir samērīgas un taisnīgas. Veselības aprūpes nozarei papildus piešķirtais finansējums uzliek divkāršu atbildību. Tas jāizmanto pārdomāti un efektīvi. “Ārstiem, medmāsām, pacientiem, katram no mums ir jābūt pārliecībai, ka nozares sakārtošana notiek visas sabiedrības kopējās interesēs. Ar tādu pašu apņēmību un atbildību, kā mēs pieņēmām lēmumus par savas valsts aizsardzību un drošību, mums ir jāgādā, lai Latvijas iedzīvotāji mūsu valstī jūtas droši par savu bērnu nākotni, jo tikai tad, kad ģimenes jutīsies drošas par savu un savu bērnu nākotni, tās izšķirsies par pirmo, otro, trešo un katru nākamo bērniņu. Svarīgi, lai ikvienam bērnam neatkarīgi no tā, kas ir viņa vecāki un kur viņš dzīvo, ir pieejama kvalitatīva izglītība,” sacīja prezidents.
“Mūsu valsts attīstība un iedzīvotāju labklājība nākamajās desmitgadēs būs atkarīga no izglītības kvalitātes. Izmaiņas izglītības jomā ir būtisks un nepieciešams solis pretim zināšanu sabiedrībai un ilgtermiņa konkurētspējai. Zinoša un izglītota sabiedrība dos mums iespēju veidot tādu valsti, kur plaukst uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību un kura lepojas ar saviem cilvēkiem. Lai veidotos tāda sabiedrība, ir kritiski jāpārskata visi izglītības līmeņi, jo bieži vien tiek uzdoti jautājumi: vai pamatskolas mācību metodes un saturs nav aizkavējies citā gadsimtā? Vai vidējās un arodizglītības iestādes sagatavo jaunos cilvēkus patstāvīgai dzīvei? Vai augstskolu Latvijā nav pārāk daudz? Vai tās spēj nodrošināt Rietumu pasaules standartiem atbilstošu un starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību? Mēs nevaram mūžīgi meklēt atbildes uz šiem jautājumiem. Tie ir jārod jau šodien, jo nākotne sākas šodien,” sacīja Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka šīs Saeimas laikā neapšaubāmi ir daudz paveikts. “Mēs esam pieredzējuši atbildīgu rīcību un spēju pieņemt nepieciešamos lēmumus nodokļu un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai, maksātnespējas procesu caurskatāmības uzlabošanai, banku sektora sakārtošanai un jautājumus dažādās citās jomās. Diemžēl ir arī darbi, kas pamatoti saņēmuši kritiku. Mēs esam arī pieredzējuši partiju kvotas un budžeta nakti, kad atsevišķi deputāti, lai atjaunotu spēkus, par spilvenu izmantoja budžeta projektu. Tāpat bijuši neauglīgi strīdi par izglītības reformu un teju ierastā pēdējā brīža risinājumu prakse, kad trešajā lasījumā tiek atbalstīti pa sētas durvīm atnesti, līdz galam neizstrādāti un pienācīgi neapspriesti priekšlikumi,” sacīja Vējonis, piebilstot, ka iesāktais darbs ir jāpabeidz.
“No tiesnešiem, uzņēmējiem un cilvēkiem pašvaldībās bieži nākas dzirdēt, ka likumos ietvertās normas nav saprotamas. Un tas nav saistīts ar likuma normu lasītāju zināšanām vai izglītības līmeni, bet gan pašām normām, kas ir neskaidri formulētas, un bieži vien neskaidrākas ir to piemērošanas iespējas. Tāpēc esmu aicinājis un vēlreiz aicinu deputātus katram – pilnīgi katram! – likumam izstrādāt sākuma un gala anotācijas, lai ikvienam būtu informācija par Saeimas veiktajām izmaiņām un padarīto darbu. Sabiedrības neuzticēšanās valsts varai un parlamentam ir bieži saistīta tieši ar to, ka neskaidrojam savu darbu un nesarunājamies ar sabiedrību saprotamā valodā,” sacīja Vējonis.
Kā piemēru viņš minēja, ka gadiem tiek runāts par lobēšanas regulējuma nepieciešamību, bet šī sasaukuma laikā Saeima nav spējusi pieņemt pat tik elementāru normu, kas paredzētu obligātu pienākumu rakstveidā pamatot katru priekšlikumu un atklāt, ar ko notikušas konsultācijas konkrētu likumu normu izstrādes laikā.
“Valsts daudzu gadu garumā ir veidojusi deformētu sistēmu, kura pieļauj, ka ienesīgākā profesija ir saistīta ar uzņēmumu likvidēšanu, nevis to veidošanu un biznesa attīstīšanu. To, ko daudzi godprātīgi uzņēmēji nenopelna mūža laikā, daži maksātnespējas administratori nopelna pāris mēnešos vai gada laikā. Latvijas ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai ir vajadzīgi maksātspējīgi un plaukstoši uzņēmumi, nevis pārtikuši maksātnespējas administratori,” norādīja Vējonis, piebilstot, ka arī tieslietu sistēma raisa pamatotus jautājumus.
“Kāpēc vēl aizvien sabiedrība maksā par tiesu sistēmas smagnējumu, paviršībām un, iespējams, pat apzinātām kļūdām? Efektīvu un ātru tiesas aizsardzību sagaida ikviens mūsu iedzīvotājs un sabiedrība kopumā. Tas ir svarīgi gan uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, gan ārvalstu investīciju piesaistei. Tāpat kā maksātnespējas administratoru rindām jāattīrās, tāpat tiesu varai no sava vidus jāizstumj negodprātīgie tiesneši. Par tiesnešiem ir jāstrādā godīgiem augstākās raudzes profesionāļiem. Teorētiskas likumu zināšanas ir svarīgas, bet daudz svarīgāka ir drosme kalpot taisnīgumam un nepieļaut taisnīgumu nozagšanu,” norādīja Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka parlaments mainās, bet nedrīkst apstāties pie sasniegtā. “Saeimai ir jāmainās: no likumdevēja, kas galvenokārt nodarbojas ar vakardienas un aizvakardienas problēmām – reizēm pat pašu radītām –, uz labu pārmaiņu līderi par mūsu valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem visas sabiedrības interesēs,” sacīja Vējonis.
Uzrunājot tos, kuri apsver savas iespējas kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, viņš aicināja ikvienu savu lēmumu balstīt, sniedzot atbildi sev uz jautājumu: “Ko es varētu paveikt savas valsts labā?” Nevis: “Ko es no tā iegūšu?” “Tad arī šajās vēlēšanās mēs sacentīsimies ar idejām un labākiem piedāvājumiem mūsu valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai,” uzskata Vējonis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi
Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...
Lasīt tālākValsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro
Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...
Lasīt tālākBrīvdienās vien vietām līs, un laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Tuvākajās dienās ciklonu ietekmē vēl vietām līs, toties nedēļas nogalē Latvijā sāks ieplūst siltāka gaisa masa, tādēļ nākamās nedēļas sākumā termometra stabiņš vietām pat pārsniegs...
Lasīt tālākLietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi
Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...
Lasīt tālākPētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas
Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs
Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...
Lasīt tālākNo svētdienas laiks pakāpeniski kļūs vēsāks, palaikam gaidāms lietus
Aizvadītās dienas bijušas siltas un lielākoties bez nokrišņiem, tāda gaidāma arī piektdiena, bet brīvdienās atkal pastiprināsies ciklona ietekme un Latviju šķērsos nokrišņu zona. Vietām...
Lasīt tālāk37 sporta organizācijas aicina Saeimu nekavējoties virzīt Valsts sporta fonda likumu
Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas Olimpisko sporta veidu federācijām, kopumā 37 Latvijas Olimpiskās sporta organizācijas, ir parakstījušas kopīgu vēstuli...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākNoskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālāk