Vanaga par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu: Pa vīlēm lien ārā politiskie motīvi
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” jūtama politisko ambīciju apmierināšana, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Lai arī LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, arodbiedrības ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai spētu realizēt ziņojumā paredzētās reformas, ir valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei. LIZDA arī uzskata, ka nepieciešami aprēķini par reformu finansiālo ietekmi uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu budžetiem, un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns. Tāpēc ardobiedrība aicinājusi atlikt konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” tālāku virzību.
“Arvien vairāk iepazīstot šīs pilnveidotās konceptuālā ziņojuma redakcijas, pa vīlēm lien ārā šie politiskie motīvi, šī politiskās varas izrādīšana, politisko ambīciju apmierināšana, to jūt,” augstskolu pārvaldības modeļa maiņu komentēja Vanaga.
Runājot par pedagogu algu pieaugumu, Vanaga norādīja, ka martā ir gaidāma tikšanās, un tad tiks lūkots, vai atrasta nauda Izglītības likuma normas izpildei, par grafiku pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. “Ja tā nebūs, padome laicīgi lems, sekos protesta akcijas. Bet par pirmsskolas pedagogiem – tā ir neatrisināta problēma,” piebilda LIZDA vadītāja.
Kā ziņots, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18. februārī atbalstīja IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.
IZM rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Satversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākVirza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē
Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk
