• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
07/06/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

NaudaNacionālā dzelzceļa sabiedrība Latvijas dzelzceļš pagājušajā gadā nopelnīja 19,2 miljonus latu un tās prezidents Uģis Magonis atalgojumā saņēma 43 tūkstošus latu. Savukārt Nacionālā aviokompānija airBaltic pērn cieta 19 miljonu latu zaudējumus, taču tās vadītājs Martins Aleksandrs Gauss nopelnīja 270 tūkstošus latu jeb sešas reizes vairāk nekā viņa kolēģis dzelzceļā. Abi šie uzņēmumi pieder Latvijas valstij.

Pavļuts sola pārmaiņas

Kapitālsabiedrību atalgojuma sistēmā šobrīd trūkst loģikas un samērības.

Uz trekno gadu pārmērību atgriešanos valstij piederošajos uzņēmumos nule norādījis portāls pietiek.com. airBaltic vadītāja M. A. Gausa alga salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājusies vēl par trim tūkstošiem. Uzņēmuma Lattelecom vadītāja Jura Gulbja ienākumi tikai nedaudz atpaliek, taču tāpat pārsniedz ceturtdaļmiljonu latu gadā. Viņam toties salīdzinājumā ar 2011. gadu galvu reibinošs ienākumu kāpums – plus 55 000 gadā. Tātad pērn, strādājot valsts kontrolētā uzņēmumā, viņš mēnesī saņēmis 21,1 tūkstoti latu. Ikviens interneta lietotājs ar šiem datiem var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, jo cilvēki, kas vada valstij piederošus uzņēmumus, ir valsts amatpersonas un tām par gūtajiem labumiem jāatskaitās sabiedrībai. Līdztekus algām, kas salīdzinājumā ar vidējām valstī šķiet ārprātīgi lielas, šīs topa menedžeru deklarācijas uzrāda vēl vienu problēmu – tās ir savstarpēji nesamērīgas. Vienos uzņēmumos milzīgas, citos neproporcionāli zemas. To apzinās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un sola pārmaiņas. Ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību viņš skaidro, ka atalgojuma līmeņi valsts kapitāla uzņēmumos jau vēsturiski ir bijuši ļoti atšķirīgi un kopējā sistēma neskaidra. Ir valsts kapitāla uzņēmumi, kuru vadītāji saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā citu līdzvērtīgu vai pat mazāku uzņēmumu vadītāji ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā. «Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai piesaistītu un noturētu valsts uzņēmumos augstākā līmeņa speciālistus, ir nepieciešama arī konkurētspējīga atalgojuma politika, taču tai jābūt caurskatāmai un sasaistītai ne tikai ar privātā sektora atalgojumu līmeni, bet arī konkrētā uzņēmuma, tā vadītāju darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildi.»

Privātais sektors apspēlē

Nepilnības valsts uzņēmumu vadītāju atalgojuma sistēmā regulāri konstatē personāla atlases kompānijas, tajā skaitā Fontes, kas ir augstākā līmeņa menedžeru galvu mednieki. (Viņi, piemēram, līdzdarbojās Latvijas Televīzijas jaunās vadības atrašanas un iecelšanas procedūrā.) Uzņēmuma vadītāja Inese Kamarūte norāda – kad potenciālais darbinieks jāpārvilina no privātā uz valsts sektoru, regulāri atklājas, ka piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs. «Tā sistēma ir jāpārskata!» uzsver personāla atlases eksperte. Piemērs ar airBaltic vadītāja M. A. Gausa un Latvijas dzelzceļa prezidenta U. Magoņa atalgojuma atšķirībām patiešām uzrādot nenormālu situāciju. Kaut gan aviokompānija lecot laukā no kopējā stāsta – laikā, kad tai nekavējoties bija nepieciešams vadītājs, Latvijā labi aviācijas menedžeri vienkārši nebija atrodami. Tāda bija tā brīža cena. Taču, pat abstrahējoties no airBaltic, esot skaidrs, ka izmaiņas atalgojumu sistēmā ir nepieciešamas.

Kā pateikt, ka daudz ir maz

Ekonomikas ministrija kārtību lielo algu jautājumā sola ieviest jau līdz gada beigām ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekta palīdzību: «Likumprojekts paredz, ka valdes locekļu atalgojuma politika ir jāsasaista ar vidējo atalgojumu attiecīgajā nozarē, līdzīga izmēra uzņēmumiem, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem (budžeta izpilde, nozares politikas īstenošanas mērķu sasniegšana utt.), tāpēc plānots, ka jau no nākamā gada līdz ar pārvaldības kopējo kvalitāti būs arī lielāka skaidrība un caurskatāmība atalgojuma jautājumos.»

Saskaņā ar marta beigās veiktajām aplēsēm Latvijas valstij tieša vai netieša ietekme ir 251 kapitālsabiedrībā. Aktuāls jautājums, kā kapitālsabiedrību vadītāju algas tiks izlīdzinātas praksē – ja visiem maksās kā Gausam, Latvijas valsts drīz bankrotēs. Ja visiem maksās kā zemāk atalgotajiem, var izrādīties, ka nav, ar ko aizpildīt vakanču birumu. Un papildu problēma, kā zemo algu palielināšanu komunicēt sabiedrībai, ja vairākumam tās locekļu šāda zema alga šķiet galvu reibinošs sapnis.

***

DAŽI ATALGOJUMI 2012. gadā

airBaltic Corporation Martins Aleksandrs Gauss, valdes priekšsēdētājs: alga Ls 270 687 + apdrošināšanas atlīdzība Ls 4936

Lattelecom Juris Gulbis, valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors:

alga Ls 253 118

Reverta Kristofers Džons Gviljams, valdes priekšsēdētājs:

alga Ls 192 493

Latvenergo Āris Žīgurs, valdes priekšsēdētājs: alga Ls 47 370

Latvijas dzelzceļš Uģis Magonis, valdes priekšsēdētājs, prezidents:

Ls 43 369 Avots: VID publiskojamo datu bāze

Avots: nra.lv /Imants Vīksne

 

293 skatījumi




Video

Saeima konceptuāli atbalsta publisko iepirkumu reformu

02/10/2025

Lai publisko iepirkumu sistēmu padarītu efektīvāku, Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Par likuma grozījumu virzību...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās

01/10/2025

[caption id="attachment_34922" align="alignnone" width="300"] Businessteam[/caption] Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojies visās saimnieciskās darbības...

Lasīt tālāk
Video

Ar jaunu likumu plāno regulēt Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības

01/10/2025

Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem tiesības ar juridisku spēku reģistrēt laulības, kā arī risinot citus ar reliģiskās...

Lasīt tālāk
Video

Publisko izdevumu komisija aicina Satiksmes ministriju un pārvadātājus rast risinājumus atceltajiem reisiem un šoferu algām

01/10/2025

Satiksmes ministrijai un pārvadātājiem ir jārod risinājumi atceltajiem reģionālo autobusu reisiem un šoferu algām, trešdien, 1. oktobrī, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas...

Lasīt tālāk
Video

“Rīgas nami” veiks iekšējo izmeklēšanu saistībā ar Centrāltirgū konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem

30/09/2025

Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica procesuālās darbības Rīgas Centrāltirgus telpās. Pašlaik SIA “Rīgas nami”, kas ir Rīgas Centrāltirgus...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei

30/09/2025

Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ gaidāms vēss, bet lielākoties sauss laiks

29/09/2025

Jaunās nedēļas sākumā līdzīgi kā aizvadītajā nedēļa laika apstākļus ietekmēs anticiklona darbība – laiks būs lielākoties mierīgs un sauss. Naktīs termometra stabiņš vietām...

Lasīt tālāk
Video

Stambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta

29/09/2025

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai

26/09/2025

Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....

Lasīt tālāk
Video

Turpmākajās dienās Latvijā saglabāsies mierīgs un rudenīgs laiks

26/09/2025

Tuvākajās dienās Latvijā laikapstākļus noteiks anticiklons, kura ietekmē būs mierīgs un pārsvarā sauss laiks. Debesis būs mākoņainas, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Vējš pārsvarā...

Lasīt tālāk