• Tweet

Sistēmai dot naudu bez reformām nav pamatoti, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 12. oktobrī, tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski pārrunāja valsts budžeta veidošanas procesu un veselības aprūpes finansējumu.

Vējonis atzina, ka atšķirībā no iepriekšējā gada, kad valdības sociālie partneri pauda ļoti nopietnas bažas par budžeta veidošanas procesu, šajā gadā šādas bažas vismaz nav sadzirdētas.

Runājot par iespējamo veselības aprūpes finansēšanas modeli, Vējonis sacīja, ka joprojām īsti neesot skaidrs, no kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi, taču apliecināja, ka par to valdībā vēl norisināsies diskusijas.

“Pats būtiskākais ir parādīt, kādi konkrēti soļi tiks veikti veselībā, lai reformētu veselības aprūpes sistēmu. Kā jau iepriekš esmu sacījis, sistēmai dot naudu bez reformām tomēr nav pamatoti,” uzsvēra prezidents, piebilstot, ka ir jāredz sekojoši soļi, kas tiks veikti, un tikai tad var skatīties, kur precīzi finansējumu novirzīt, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama veselības aprūpe.

Jau vēstīts, ka valdības otrdien konceptuāli apstiprināja veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura rezultātā ir saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās. Tas paredz vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, piederības kādai sociālai grupai, vecuma un dzimuma.

Valdība izskatīja trīs modeļus. Pirmajā veselības aprūpes finansēšanas modelī tiktu saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās.

Otrs Latvijas Bankas piedāvātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu. Šajā modelī veselības aprūpes pakalpojumus iepērk gan valsts, gan privātais apdrošinātājs, un ir divi finansēšanas avoti – valsts budžeta ieņēmumi un iedzīvotāju apdrošināšanas prēmiju maksājumi (25-70 eiro). Šajā finansēšanas modelī no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un grūtnieču aprūpe, bet pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši apdrošināšanas maksājumiem.

Ieviešot trešo veselības aprūpes finansēšanas modeli, veselības aprūpes pakalpojumu grozs arī tiktu sadalīts. Par valsts budžeta finansējumu tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, bērnu un grūtnieču aprūpe, savukārt pārējos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotāji saņemtu atbilstoši veiktajām iemaksām (obligātais veselības maksājums) proporcionāli ienākumiem.

Foto: Prezidenta kanceleja