Valstij jāvienojas, kas ir maza alga
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Darba grupa sociālās nevienlīdzības mazināšanai piedāvā arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014. gadā līdz 98 latiem jeb 140 eiro, kas pašlaik ir 70 latu, bet no šāgada 1. jūlija – 80 latu. Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka makroekonomikas līmenī valsts pārliecinoši virzās uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem, tāpēc politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Savukārt, pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, ar rosinātajām izmaiņām varēs ietekmēt to cilvēku finansiālo stāvokli, kuri šobrīd ir pakļauti vislielākajam nabadzības riskam – vientuļie vecāki ar bērniem un ģimenes, kurās aug vairāk nekā trīs bērni.
Darba grupa, kurā strādāja FM, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes, kā arī valdības sociālie partneri, rosina arī 2015. gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ziņo FM. Nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt 320 eiro, bet 2015. gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro. Neapliekamais minimums 2015. gadā varētu būt līdz 130 eiro. Paredzēts samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 22 procentiem 2014. gadā un 2015. gadā – līdz 20 procentiem. Pašlaik Latvijā ir lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, jo Igaunijā tā jau no 2008. gada ir 21 procents, ko drīzumā samazinās uz 20 procentiem, savukārt Lietuvā no 2009. gada tā ir vien 15 procentu.
Palielināt minimālo algu rosināja arī tiesībsargs, kas gan saskārās ar iebildēm, tostarp no politiķu vidus, ka minimālās algas celšana var kaitēt ekonomikai. No tiesībsarga viedokļa, ir vienalga, kādus tieši risinājumus piedāvā valdība, bet ir jāveic pasākumi, lai cilvēki saņemtu tādu ienākumu, kas nebūtu zemāks par iztikas minimumu valstī.
***
Piedāvātās algu un nodokļu izmaiņas
Ls Eiro
2013 2014 2014 2015
Minimālā darba alga 200 225 320 330
Atvieglojums par apgādībā esošām personām 80* 98 140 160
Neapliekamais minimums 45 līdz 84 līdz 120 līdz 130
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 24% 22% 22% 20%
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk