Valstij jāvienojas, kas ir maza alga
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Darba grupa sociālās nevienlīdzības mazināšanai piedāvā arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014. gadā līdz 98 latiem jeb 140 eiro, kas pašlaik ir 70 latu, bet no šāgada 1. jūlija – 80 latu. Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka makroekonomikas līmenī valsts pārliecinoši virzās uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem, tāpēc politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Savukārt, pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, ar rosinātajām izmaiņām varēs ietekmēt to cilvēku finansiālo stāvokli, kuri šobrīd ir pakļauti vislielākajam nabadzības riskam – vientuļie vecāki ar bērniem un ģimenes, kurās aug vairāk nekā trīs bērni.
Darba grupa, kurā strādāja FM, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes, kā arī valdības sociālie partneri, rosina arī 2015. gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ziņo FM. Nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt 320 eiro, bet 2015. gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro. Neapliekamais minimums 2015. gadā varētu būt līdz 130 eiro. Paredzēts samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 22 procentiem 2014. gadā un 2015. gadā – līdz 20 procentiem. Pašlaik Latvijā ir lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, jo Igaunijā tā jau no 2008. gada ir 21 procents, ko drīzumā samazinās uz 20 procentiem, savukārt Lietuvā no 2009. gada tā ir vien 15 procentu.
Palielināt minimālo algu rosināja arī tiesībsargs, kas gan saskārās ar iebildēm, tostarp no politiķu vidus, ka minimālās algas celšana var kaitēt ekonomikai. No tiesībsarga viedokļa, ir vienalga, kādus tieši risinājumus piedāvā valdība, bet ir jāveic pasākumi, lai cilvēki saņemtu tādu ienākumu, kas nebūtu zemāks par iztikas minimumu valstī.
***
Piedāvātās algu un nodokļu izmaiņas
Ls Eiro
2013 2014 2014 2015
Minimālā darba alga 200 225 320 330
Atvieglojums par apgādībā esošām personām 80* 98 140 160
Neapliekamais minimums 45 līdz 84 līdz 120 līdz 130
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 24% 22% 22% 20%
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākFM: maijā eksporta izaugsmi turpināja balstīt minerālprodukti, lauksaimniecības un rūpniecības preces
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk –...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākPTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu
Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...
Lasīt tālākJūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...
Lasīt tālākRail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālāk