Valstij jāvienojas, kas ir maza alga
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Darba grupa sociālās nevienlīdzības mazināšanai piedāvā arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014. gadā līdz 98 latiem jeb 140 eiro, kas pašlaik ir 70 latu, bet no šāgada 1. jūlija – 80 latu. Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka makroekonomikas līmenī valsts pārliecinoši virzās uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem, tāpēc politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Savukārt, pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, ar rosinātajām izmaiņām varēs ietekmēt to cilvēku finansiālo stāvokli, kuri šobrīd ir pakļauti vislielākajam nabadzības riskam – vientuļie vecāki ar bērniem un ģimenes, kurās aug vairāk nekā trīs bērni.
Darba grupa, kurā strādāja FM, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes, kā arī valdības sociālie partneri, rosina arī 2015. gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ziņo FM. Nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt 320 eiro, bet 2015. gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro. Neapliekamais minimums 2015. gadā varētu būt līdz 130 eiro. Paredzēts samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 22 procentiem 2014. gadā un 2015. gadā – līdz 20 procentiem. Pašlaik Latvijā ir lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, jo Igaunijā tā jau no 2008. gada ir 21 procents, ko drīzumā samazinās uz 20 procentiem, savukārt Lietuvā no 2009. gada tā ir vien 15 procentu.
Palielināt minimālo algu rosināja arī tiesībsargs, kas gan saskārās ar iebildēm, tostarp no politiķu vidus, ka minimālās algas celšana var kaitēt ekonomikai. No tiesībsarga viedokļa, ir vienalga, kādus tieši risinājumus piedāvā valdība, bet ir jāveic pasākumi, lai cilvēki saņemtu tādu ienākumu, kas nebūtu zemāks par iztikas minimumu valstī.
***
Piedāvātās algu un nodokļu izmaiņas
Ls Eiro
2013 2014 2014 2015
Minimālā darba alga 200 225 320 330
Atvieglojums par apgādībā esošām personām 80* 98 140 160
Neapliekamais minimums 45 līdz 84 līdz 120 līdz 130
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 24% 22% 22% 20%
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijas Tirgotāju asociācija: nepārdomāta politika iznīcina mazos un nacionālos uzņēmējus, apdraud legālo tirgu un veicina ēnu ekonomiku
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) brīdina, ka pārliekā un nepārdomātā uzņēmējdarbības regulēšana un nodokļu paaugstināšana rada smagas sekas legālajiem tirgotājiem un valsts budžetam.Plānotais...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākRažas apjoms un graudu gala cena šobrīd ir lielais nezināmais
Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākRīgas dome lems par nakts sabiedriskā transporta pilotprojekta pagarinājumu
Pirmdien, 8. septembrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu pagarināt nakts sabiedriskā transporta pilotprojektu līdz oktobra beigām. Šogad, pēc piecu...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālāk