Valstij jāvienojas, kas ir maza alga
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Darba grupa sociālās nevienlīdzības mazināšanai piedāvā arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014. gadā līdz 98 latiem jeb 140 eiro, kas pašlaik ir 70 latu, bet no šāgada 1. jūlija – 80 latu. Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka makroekonomikas līmenī valsts pārliecinoši virzās uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem, tāpēc politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Savukārt, pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, ar rosinātajām izmaiņām varēs ietekmēt to cilvēku finansiālo stāvokli, kuri šobrīd ir pakļauti vislielākajam nabadzības riskam – vientuļie vecāki ar bērniem un ģimenes, kurās aug vairāk nekā trīs bērni.
Darba grupa, kurā strādāja FM, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes, kā arī valdības sociālie partneri, rosina arī 2015. gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ziņo FM. Nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt 320 eiro, bet 2015. gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro. Neapliekamais minimums 2015. gadā varētu būt līdz 130 eiro. Paredzēts samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 22 procentiem 2014. gadā un 2015. gadā – līdz 20 procentiem. Pašlaik Latvijā ir lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, jo Igaunijā tā jau no 2008. gada ir 21 procents, ko drīzumā samazinās uz 20 procentiem, savukārt Lietuvā no 2009. gada tā ir vien 15 procentu.
Palielināt minimālo algu rosināja arī tiesībsargs, kas gan saskārās ar iebildēm, tostarp no politiķu vidus, ka minimālās algas celšana var kaitēt ekonomikai. No tiesībsarga viedokļa, ir vienalga, kādus tieši risinājumus piedāvā valdība, bet ir jāveic pasākumi, lai cilvēki saņemtu tādu ienākumu, kas nebūtu zemāks par iztikas minimumu valstī.
***
Piedāvātās algu un nodokļu izmaiņas
Ls Eiro
2013 2014 2014 2015
Minimālā darba alga 200 225 320 330
Atvieglojums par apgādībā esošām personām 80* 98 140 160
Neapliekamais minimums 45 līdz 84 līdz 120 līdz 130
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 24% 22% 22% 20%
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk