Valstij jāvienojas, kas ir maza alga
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Darba grupa sociālās nevienlīdzības mazināšanai piedāvā arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014. gadā līdz 98 latiem jeb 140 eiro, kas pašlaik ir 70 latu, bet no šāgada 1. jūlija – 80 latu. Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka makroekonomikas līmenī valsts pārliecinoši virzās uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem, tāpēc politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Savukārt, pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, ar rosinātajām izmaiņām varēs ietekmēt to cilvēku finansiālo stāvokli, kuri šobrīd ir pakļauti vislielākajam nabadzības riskam – vientuļie vecāki ar bērniem un ģimenes, kurās aug vairāk nekā trīs bērni.
Darba grupa, kurā strādāja FM, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes, kā arī valdības sociālie partneri, rosina arī 2015. gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ziņo FM. Nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt 320 eiro, bet 2015. gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro. Neapliekamais minimums 2015. gadā varētu būt līdz 130 eiro. Paredzēts samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 22 procentiem 2014. gadā un 2015. gadā – līdz 20 procentiem. Pašlaik Latvijā ir lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, jo Igaunijā tā jau no 2008. gada ir 21 procents, ko drīzumā samazinās uz 20 procentiem, savukārt Lietuvā no 2009. gada tā ir vien 15 procentu.
Palielināt minimālo algu rosināja arī tiesībsargs, kas gan saskārās ar iebildēm, tostarp no politiķu vidus, ka minimālās algas celšana var kaitēt ekonomikai. No tiesībsarga viedokļa, ir vienalga, kādus tieši risinājumus piedāvā valdība, bet ir jāveic pasākumi, lai cilvēki saņemtu tādu ienākumu, kas nebūtu zemāks par iztikas minimumu valstī.
***
Piedāvātās algu un nodokļu izmaiņas
Ls Eiro
2013 2014 2014 2015
Minimālā darba alga 200 225 320 330
Atvieglojums par apgādībā esošām personām 80* 98 140 160
Neapliekamais minimums 45 līdz 84 līdz 120 līdz 130
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 24% 22% 22% 20%
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk