• Tweet

Latviskās identitātes nostiprināšana Satversmes preambulā, Valsts prezidenta un premjerministra pilnvaras, uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons apvienošana, kā arī uzturēšanās atļauju sistēma. Līdz ar valdības maiņu daudzi būtiski jautājumi draud iestrēgt vismaz līdz oktobrim, kad darbu uzsāks jaunā sasaukuma Saeima.

Demisionējot Valda Dombrovska valdībai, gaisā palikuši pakārti vairāki būtiski jautājumi. Atsevišķos punktos līdzšinējie koalīcijas partneri jau bija spējuši panākt trauslus kompromisus, taču līdz ar jauna spēlētāja – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – ienākšanu valdībā politisko spēku samēri ir mainījušies.

Gatavi nodot nākamajam parlamentam

Liela jautājuma zīme pašlaik ir pielikta pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli, paredzot mainīt līdzšinējo Ministru prezidenta apstiprināšanu amatā, kam būtu nepieciešams 51 Saeimas deputāta atbalsts, kā arī valdības locekļu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat jau divus gadus – kopš referenduma par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā – politiskajā vidē virmo jautājums par negrozāmu valstiskuma pamatu definēšanu, ko nevarētu mainīt politisko iegribu dēļ. Sākotnēji šos principus tika piedāvāts nostiprināt Satversmē, un tieši ZZS nāca klajā ar attiecīgām likumdošanas izmaiņām. Taču ar laiku valstiskuma pamatu ideja pārauga tēzēs par latviešu identitāti un dzīvesziņu, ko pašlaik piedāvāts iekļaut Satversmes preambulā. Lai gan ideoloģiski abas šīs ieceres ir līdzīgas, ZZS tagad vairs nepauž nepārprotamu atbalstu preambulas izmaiņām. ZZS pārstāvis Uldis Augulis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka 12. Saeimas vēlēšanas ir pārāk tuvu, lai riskētu ar tik jutīgu tēmu atstāšanu: «Jāapzinās, ka visus būtiskos jautājumus partijas centīsies kā ieročus izmantot cita pret citu. Šobrīd nekas nav jāķer un jāgrābj. Pasaule nebeigs pastāvēt, ja šos jautājumus atstāsim 12. Saeimas izlemšanai.»

Var izrādīties neprognozējami

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība), kuras vadībā abi strīdīgie jautājumi tiktu skatīti parlamentā, sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra – ZZS argumenti nav pārliecinoši, jo «priekšvēlēšanu laikā vēlētājiem nevar stāstīt tikai par nodokļiem. Balsotājiem ir jāsaprot arī partiju attieksme pret ideoloģiskiem jautājumiem». I. Čepāne arī brīdina: ņemot vērā kreisā flanga augstos reitingus, 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti var izrādīties neprognozējami, tāpēc Satversmes preambulas grozīšanai tieši tagad ir patiesi piemērots laiks. Tieši tāpēc I. Čepāne uzskata, ka Satversmes preambulas jautājumu vispareizāk būtu iekļaut jaunās valdības deklarācijā, apņemoties jutīgo procesu izskatīt jau šīs Saeimas sasaukuma laikā.

Konflikts draud atjaunoties

Ne mazāk komplicēta var izrādīties arī diskusijas atsākšana par uzturēšanās atļauju sistēmu, kas rudenī jau radīja milzīgas domstarpības starp Nacionālo apvienību un partiju Vienotība. Pēc vairākiem ultimātiem un draudiem gāzt valdību nacionāļiem izdevās piespiest Vienotību paaugstināt trešo valstu pilsoņiem darījumu summu slieksni par nekustamā īpašuma iegādi apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām. Taču pēc Valsts prezidenta lēmuma nodot pieņemtos likuma grozījumus otrreizējai caurskatīšanai abas partijas atkal var tikt ierautas neatrisināmā strīdā. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka varbūtība uzjundīt vecos strīdus ir liela. Tāpat politiķis neslēpa, ka pagaidām neesot skaidrs, kā otrreiz ķerties klāt tik jutīgajam jautājumam. «Mēs no savas idejas neatkāpsimies, definējot to kā vienu no prioritātēm arī jaunajai valdībai. Tieši tāpēc savlaicīgi gribam dzirdēt gan zaļzemnieku, gan jo īpaši Vienotības viedokli,» klāstīja R. Dzintars.

Var izrādīties, ka arī nākamajā valdībā uzturēšanās atļaujas nav vienīgais strīdus ābols starp nacionāļiem un Vienotību. Indikācijas ļauj noprast, ka Nacionālā apvienība ir gatava iestāties arī pret uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons apvienošanu, kā arī neatbalstīt iesākto gāzes tirgus liberalizāciju.

Avots: nra.lv