• Tweet

Valdība iecerējusi atteikties no valsts apmaksātām brīvpusdienām 1.- 4. klašu skolēniem, nodot šo funkciju pašvaldību rokās. Bažas gan rada plāns brīvpusdienu nodrošināšanai paredzēto finansējumu gandrīz 20 miljonus eiro novirzīt nevis pašvaldībām, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām. Kā tad sanāk – valdība savus solījumus skolotājiem grasās pildīt zem sitiena pasviežot pašvaldības?

Šobrīd IZM nodrošina valsts budžeta līdzekļus 1.,2.,3. un 4.klašu skolēnu ēdināšanai neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. Pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu.

Tagad šo modeli iecerēts mainīt un brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju nodot pašvaldībām – visticamāk, gan bez finansējuma. Turklāt tas tiek darīts laikā, kad nākamgad savu funkciju izpildei visām pašvaldībām kopā ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk, nekā līdz šim, kas pašvaldības neapšaubāmi nostāda neizdevīgā stāvoklī.

Jāatgādina, ka 39% no pašvaldību izdevumiem tiek veltīti tieši izglītībai, taču tagad apdraudēts nav tikai pirmsskolas pedagogu atalgojums, kam tiek tērēti lielāko līdzekļi, bet arī brīvpusdienas bērniem.

Lai arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādījusi, ka pašvaldības varētu nodrošināt sākumskolas skolēnu ēdināšanu, ja valsts apņemtos finansēt bērnudārzu pedagogu algas, politiķi nav reaģējuši uz šādu ierosinājumu, kas liecina, ka valsts, visticamāk, negrasās veikt kādus kompensējošus pasākumus vai paredzēt finansējumu jaunās pašvaldību funkcijas finansēšanai.

Atsevišķas pašvaldības jau paziņojušas, ka neredz iespēju nodrošināt brīvpusdienas skolēniem – piemēram, bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanai Liepājas sākumskolās būtu nepieciešams aptuveni 1 miljons eiro.

“Liepājas budžetā nav lieka miljona, kurš stāvētu un gaidītu, kamēr saprotam, kur to tērēt, tādēļ, ja tiks īstenots IZM ierosinājums brīvpusdienu nodrošināšanu 1.-4. klašu skolēniem nodot pašvaldībām, Liepājā no skolēnu brīvpusdienām var nākties atteikties, “ žurnālistiem izteicies Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Arī biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība” (RACA) iebilst pret izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ieceri, norādot, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju RACA pašvaldībās ir zemāki nekā Rīgā un tās apkārtnē.

Savukārt Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire pauž neizpratni par pēkšņo valdības nostāju. “Esmu viennozīmīgi pret šādu iniciatīvu. Primārā pašvaldības funkcija ir izglītība, un, ja valsts kādā mirklī izvēlējusies dot papildu bonusu, tas jāturpina. Pašvaldību nevar nostādīt ķīlnieka lomā tikai tāpēc, ka valsts pēkšņi pārdomājusi,” paudusi Baire.

Tikmēr Ventspils mērs Aivars Lembergs pauž, ka šāda rīcība nebūtu likumiska un nav pieļaujama jaunu funkciju nodošana pašvaldībām bez finansējuma. “Konkrēti šajā gadījumā ir likums par budžetu un finanšu vadību, kas nosaka, ka, ja kādu jaunu funkciju nodod pašvaldībām, tad to drīkst darīt tikai tad, ja tiek nodoti arī finanšu resursi. Tātad, 1. – 4. klašu skolēnu brīvpusdienas kopā izmaksā 20 miljonus eiro. Valdība un Saeima var nodot šādu funkciju pašvaldībām, bet tad jānodod līdzi ir 20 miljoni eiro,” norādīja Lembergs.

Tā vien šķiet, ka šobrīd pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā un valdība mēģina ietaupīt 20 miljonus eiro tieši uz skolēnu rēķina. Savukārt pašvaldībām pat šajā jautājumā netiek prasīts viedoklis un to ieceres paliek nesadzirdētas.

Tā vietā, lai meklētu patiesi nelietderīgu tēriņu samazinājumu iespējas tiek vienkārši paņemta bērnu nauda un ķīlnieka lomā nonāk visa sabiedrība. Kāds būs nākamais šīs valdības solis?

Foto: F64