• Rīga
    Mostly cloudy
    19°C
     
08/02/2019, Kategorija: Ekonomika

Piektdien, 8. februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.

“Neraugoties uz novēlotu un diskusijām pilnu budžeta sagatavošanas procesu, 2019. gada valsts budžets būs līdzsvarots un nepārkāps noteiktās fiskālās disciplīnas robežas. Ir atrasts būtisks finansējums dažādu nozaru neatliekamo mērķu īstenošanai, vienlaikus nodrošinot solīto stabilitāti nodokļu jomā iedzīvotājiem un uzņēmējiem,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidošanai atbalstīts finansējums 3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā sabiedrisko mediju nozīmi norišu atspoguļošanā, valdība lēma tiem piešķirt papildu 765 000 eiro. Kapacitātes stiprināšanai, vides pieejamības uzlabošanai un drošības sistēmu pilnveidošanai papildus piešķirti 330 000 eiro Valsts kontrolei, 350 000 eiro Satversmes tiesai, 285 000 eiro Prokuratūrai, kā arī nepilni 40 000 Tiesībsarga birojam.

Sniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, atsevišķas ministrijas, pārskatot un rūpīgi izvērtējot to budžetu iespējas, ir sagatavojušas fiskālo telpu palielinošus pasākumus. Tie ir gan ieņēmumus palielinoši, gan izdevumus samazinoši pasākumi, resursus pilnībā vai daļēji paredzot novirzīt savu ministriju prioritārajiem pasākumiem. Kopā papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem veido 28,5 miljonus eiro.

Ārlietu ministrijas prioritāro pasākumu nodrošināšanai, piemēram, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšanai Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai, kā arī Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai un citiem pasākumiem atbalstīti 1,3 miljoni eiro.

Zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, atbalsta nodrošināšanai jaunatnes organizācijām, kā arī sporta, tai skaitā nacionālas nozīmes starptautiskiem pasākumiem, kas izvirzīti kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes, atvēlēti 938 151 eiro.

Zemkopības ministrijas zivju resursu aizsardzības pasākumiem paredzēti 207 723 eiro.

Labklājības jomā atbalstīti pasākumi 8,6 miljoni eiro apmērā. Ar 4,8 miljoniem lemts atbalstīt ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas pasākumus, savukārt adopcijas atbalstam piešķirti 927 225 eiro. Īpašas kopšanas pabalsta bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pilnveidošanai novirzīti 2,7 miljoni eiro.

Apstiprināts arī tieslietu jomas funkciju un procesu izvērtējums 0,5 miljonu eiro apmērā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai atvēlēti 0,5 miljoni eiro, savukārt “Lielās talkas” aktivitātei papildu 40 000 eiro.

Veselības ministrijas prioritātei par medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem atvēlēti 3 miljoni eiro. Tāpat paredzēts nodrošināt papildu finansējumu onkoloģijas ārstēšanai no Eiropas Komisijas budžeta deficīta atkāpes.

Atbalstam kultūras, labklājības un citu jomu nevalstiskajām organizācijām paredzēts piešķirt 0,5 miljonus eiro.

Savukārt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēts piešķirt nepieciešamo finansējumu, lai novērstu avārijas situācijas kultūras un veselības nozares iestādēs.

Pašvaldībām finansējums nodrošināts pilnvērtīgai funkciju pildīšanai no 1. janvāra, 2019. gadā pieaugot izdevumiem pret 2018. gadu, lai stabili nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās funkcijas.

Citus nozaru pasākumus nolemts skatīt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, ko valdība plāno sākt jau 2019. gada aprīlī.

Foto: Valsts kanceleja

907 skatījumi




Video

Lembergs: Akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai ietekmēs visus

19/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Plānotais akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai negatīvi ietekmēs gan publiskā, gan privātā sektora izmaksas, gan samazinās vietējo ražotāju konkurētspēju, žurnālistiem sacīja...

Lasīt tālāk
Video

Pārskatot budžeta izdevumus, jauniem tēriņiem nākamgad rasti 93,7 miljoni eiro

19/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts budžeta pārskatīšanas rezultātā jauniem tēriņiem nākamgad rasti 93,7 miljoni eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais...

Lasīt tālāk
Video

Pēc Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas pašvaldības ietaupa ap miljonu eiro gadā

19/08/2019

Ieviests 101 Valsts kontroles ieteikums un kopumā viena gada laikā ietaupīts gandrīz miljons eiro. Šāda ir bilance vienpadsmit pašvaldībās, kuras divu gadu laikā pēc Valsts kontroles revīzijas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Latvijā maina nodokļus, daudz nedomājot, kā tie ietekmēs tautsaimniecību

14/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijā kļuvis populāri mainīt nodokļu likmes, neveicot aprēķinus izmaiņu ietekmei uz tautsaimniecību, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Kučinska valdība sastādīja...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Nākamā gada budžets būs lielākais vēsturē

14/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nākamā gada budžetā paredzēts 500 miljonu eiro pieaugums, kā rezultātā tas būs vēsturiski lielākais valsts budžets, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atklāja Ministru prezidents...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Jāceļ ne tikai minimālā, bet arī pārējās algas

13/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Minimālās algas celšana ir atbalstāma iecere, tomēr svarīgi, lai līdz ar to pieaugtu arī pārējās algas, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Ja minimālo algu palielina, tad no pašvaldību...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro par minimālās algas celšanu: Vispirms jāaizbrauc uz reģioniem un jāparunā ar uzņēmējiem

13/08/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iesaka nesteigties ar minimālās algas celšanu, bet koncentrēties uz neapliekamo minimumu. Pēc viņa sacītā, pirms runāt par minimālās algas celšanu,...

Lasīt tālāk
Video

Reizniece – Ozola: Minimālo algu vajadzētu piesaistīt vidējai algai

13/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijā vajadzētu ieviest sistēmu, kad minimālā alga ir saistīta ar vidējo algu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda bijusī finanšu ministre, pašreizējā Saeimas...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: OIK atcelšana varētu notikt 2021. gadā

13/08/2019

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) no patērētāju rēkiņiem varētu pazust ar 2021. gadu, kas būs jauna nodokļu pakete, intervijā Neatkarīgajai atzina ekonomikas ministrs...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Stingro banku prasību pret nerezidentiem dēļ, no Latvijas aizgājuši spēcīgi industriālie investori

12/08/2019

Nerezidentu naudas aizplūšana no Latvijas nelabvēlīgi ir ietekmējusi visas valsts un arī Ventspils uzņēmējdarbības vidi, īpaši ārvalstu investīciju piesaistes ziņā, intervijā “Neatkarīgajai”...

Lasīt tālāk