• Tweet

Lai arī stipra tiesu vara ir tiesiskas valsts stūrakmens, Temīdas kalpi bieži vien, runājot par savu neatkarību, ir noskaņoti kritiski – tie atzīst, ka lielu spiedienu izjūt no medijiem, un arī sabiedrībā arvien biežāk parādās izteikumi par to, ka tiesnešu spriedumi varētu tikt ietekmēti gan no mediju, gan politiķu puses. Iejaukšanās tiesu darbībā rada loģisku jautājumu – vai tiesa zem spiediena vispār spēj spriest taisnīgu tiesu? Un vai tieši atbildīgajām amatpersonām nevajadzētu būt tām, kas nodrošina tiesnešu autoritāti un neatkarību?

Spiediens no medijiem

Neraugoties uz to, ka pašā tiesu vidē tiek nodrošinātas iekšējas kritikas iespējas, tostarp augstāku instanču tiesu komentāri par zemākas instances tiesas spriedumu, tiesneša atsevišķās domas, publisku komentāru iespējas par tiesnešiem un viņu spriedumiem, par tiesām un tiesu varu, Rīgas apgabaltiesa asi reaģējusi uz atsevišķu mediju izteikto kritiku tiesnešiem par korupciju un tirgošanos ar ietekmi, nosaucot to par spiedienu uz tiesu.

Kritika publikāciju sērijā divu mēnešu garumā vienā no laikrakstiem un ar to saistītajos portālos ne pa jokam saniknojusi Rīgas apgabaltiesas tiesnešus.

“Nav šaubu, ka tiesnešiem ir daudz lielākas kritikas robežas jāpanes nekā jebkuram citam sabiedrības loceklim, bet šajā gadījumā tiesas sastāvs darīja zināmu, ka viņi to izjūt kā spiedienu,” konkrēto gadījumu TV3 raidījumā “Nekā personīga” komentējusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.

Rīgas apgabaltiesa ar šādu paziņojumu par spiedienu ir nākusi klajā pirmo reizi. Tomēr tiesāties par, viņuprāt, nepatieso ziņu atsaukumu tā nav gatava.

Spiediens no ministra

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs nesenā intervijā RīgaTV 24 neslēpa, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), visticamāk, ir izdarījis spiedienu uz tiesu saistībā ar viņa lietu, pieminot arī Daigas Vilsones vārdu. “No tām intervijām, ko sniedza Bordāns, izrietēja – tas spiediens ir konkrēti uz manu tiesas procesu. Viņš nenosauca mani vārdā, bet no tā konteksta varēja saprast. Viņš bija izsaucis pie sevis Rīgas apgabaltiesas tiesas priekšsēdētāju, kas vēlāk iejaucās, pieprasot, lai tiesas sēdes notiktu četras reizes nedēļā, kaut gan citas sēdes notiek maksimums 2 reizes nedēļā. Visu laiku šajā lietā notiek administratīva iejaukšanās, lai gan tas ir pretrunā ar likumu, kas nosaka, ka tiesu vara ir neatkarīga,” toreiz uzsvēra Lembergs, turpinot, ka skaidrs, ka viņa dēļ neviens tiesnesis ar savu karjeru neriskēs.

Jāatgādina, ka tieši tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2013. gadā iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā virzīja tiesnesi Daigu Vilsoni, lai gan kandidātu izvērtēšanas komisija šim amatam ieteica virzīt tiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci.

Skaidrs, ka spiediens uz tiesnešiem rada loģiskus jautājumus par to, vai tas, ka tiesnešiem nav nodrošināta maksimāla neatkarība, nemazina arī uzticību izskatāmās lietas spriedumam?

Jāatzīst, ka sabiedrības uzticība tiesu varai jau tā ir kritiski zema – kā liecina pērn veiktā SKDS aptauja, Latvijas iedzīvotāju uzticība tiesu sistēmai ir viena no zemākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū – Latvijā tiesu sistēmai netic 42% iedzīvotāju (no tiem nemaz neuzticas 14%). Tikai 39% respondentu uzticas Latvijas tiesu sistēmai (no tiem tikai 3% uzticas pilnībā).

Ja kritika ir objektīva, tad tai vienmēr ir labvēlīga ietekme uz tiesu darbu, tomēr daudzos gadījumos nevar izslēgt, ka tās mērķis ir vājināt tiesiskumu un ietekmēt lietas rezultātu. Un Temīdas kalpiem ietekmējoties no tās vai, vēl ļaunāk, – pakļaujoties dažādu lobiju vai amatpersonu spiedienam, neapšaubāmi vairs nevar būt ne runas par godīgu un taisnīgu tiesu.