• Tweet

Šodien, 21. aprīlī, tiesas priekšā stājas 93 gadus vecais, kādreizējais nacistu koncentrācijas nometņu darbinieks, kas plašāk zināms ar iesaukumu “Aušvicas grāmatvedis”, vēsta ārvalstu mediji.

Oskars Grēnings no 1944. gada maija līdz jūnijam kalpoja Aušvicē, kad 425 000 ebreju no Ungārijas tika uz turieni aizvesti un vismaz 3000 000 no viņiem gāzes kamerās nogalināti.

Prokurori apgalvo, ka viņš Aušvicas koncentrācijas nometnē esot šķirojis un uzskaitījis nacistu upuriem atņemto naudu, kā dēļ arī ieguvis “Aušvicas grāmatveža” statusu.

Grēnings nenoliedz, ka konkrētajā laikā ir tur strādājis, taču apgalvo, ka nav nekādus noziegumus pastrādājis. Brīdī, kad viņš ieradās Līneburgā, kur norisinās tiesas prāva, Grēnings reportieriem pauda, ka sagaida attaisnošanu. Pašlaik gan tiek paredzēts, ka viņam tiks piešķirts 15 gadu cietumsods.

Grēninga prāva ir ir kā tests, lai Vācijas iedzīvotājiem pierādītu, ka jebkurš var tikt sodīts par nacistu pastrādātajiem noziegumiem, arī tajā gadījumā, ja konkrētā persona nav bijusi tieši iesaistīta slepkavībās.

“Viņš nacistiem palīdzējā gūt ekonomisku labumu,” norādīja apsūdzība, piekrītot, ka viņš ir ticis iejaukts sistemātiskās slepkavībās.

Pašlaik pret bijušajiem Aušvicas “sargiem” ir atvērtas 11 izmeklēšanas lietas, no kurām trīs ir pret minēto Grēningu.

Apmēram 60 holokaustā izdzīvojušie vai viņu radinieki no ASV, Kanādas, Izraēlas un citām valstīm ir pievienojušies prasībā par kriminālvajāšanu, kas saskaņā ar Vācijas likumiem ir viņiem ļauts.

Eva Pusztai-Fahidi, Aušvicas holokaustā izdzīvojusī un pret “Aušvicas grāmatvedi” apsūdzību cēlusī sieviete, kura arī ir ieradusies tiesā, lai liecinātu, pirms sēdes reportieriem stāstīja, ka pat 70 gadus pēc kara beigām nav par vēlu, lai mēģinātu atrast taisnīgumu.

“Mēs šo tiesas sēdi esam gaidījuši ļoti ilgu laiku.” viņa teica.

Savu šasuminošo pieredzi uz tiesu ir devusies pastāstīt arī Heidija Boma no Toronto, kurai tikko bija palicis 16, kad nacisti viņu un viņas vecākus 1944. gada maijā aizveda uz koncentrācijas nometni Polijā.

“Karavīri kliedza uz mums, nemitīgi uz mums tika tēmētas pistoles un šautenes,” viņa atstāstīja pieredzēto. “Milzīgi suņi uz mums rēja un vienīgie, kas viņus turēja atpakaļ, bija karavīri aiz to siksnām. Tā bija elle.”

Starp to cilvēku rindām, kas centās iekļūt tiesas ēkā, bija vairāki neonacisti un un anti-nacistu aktīvisti, kuri turēja plakātus ar tādiem uzrakstiem, kā: “Solidaritāti nacistu ēras upuriem!”

Grēnings ir viens no retajiem izbijušajiem nacistiem, kurš skaļi runā par holokausta noziegumiem. Viņš norādīja, ka jūtas spiests nākt klajā, lai stātos pretī holokausta noliedzējiem.

“Es gribu šiem noliedzējiem pastāstīt, ka esmu redzējis krematorijas, esmu redzējis degšanas bedres un vēlos jums apliecināt, ka šīs zvērības ir notikušas,” viņš atklāja. “Visus šos gadus es esmu dzirdējis raudam holokaustu upurus manā galvā, gandrīz katru manu nomoda brīdi. Es nekad no tā neatbrīvošos.”

Former Nazi guard will stand trial at age 93: http://t.co/0NsPvkWDlF pic.twitter.com/FHCLI3sjAM

— David Nelson (@DavidNelsonNews) April 21, 2015

Oskar Groening Q&A: Auschwitz expert calls delayed justice a ‘disaster’ – http://t.co/zh8LdH6vku http://t.co/PoI9hr1Eod

— SEO Service Corp (@seoservicec) April 21, 2015