28/10/2019, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība
Autors: nra.lv

laptop-3196481_960_720

Aizbildinoties ar bezmaksas pieejamību, iespējams, virknei līdz šim viegli apskatāmu dokumentu saņemšana kļūs apgrūtināta, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Uzņēmumu reģistrs ieplānojis izveidot apjomīgu dokumentu datu bāzi, daļu padarot publiski nepieejamu. Tas nozīmēs, ka gan uzņēmējiem savu klientu pārbaude, gan žurnālistiem savu pētījumu veikšana turpmāk varētu būt krietni sarežģītāka.

Līdz šim informāciju par uzņēmumiem un ar tiem saistīto dokumentāciju par maksu varēja saņemt kādā no četriem Latvijā esošajiem datu atkalizmantotājiem: firmas.lv, lursoft.lv, creditreform.lv, kib.lv. No nākamā gada šo funkciju vēlas pārņemt valsts iestāde – Uzņēmumu reģistrs.

Viņu iecere – visu informāciju sadalīt publiskajā un nepubliskajā daļā. Pirmā būtu pieejama visiem bez maksas. Tajā būtu atrodama pamatinformācija par uzņēmumiem un ar to saistītie dokumenti. Savukārt nepubliskajā daļā iekļautos dokumentus varētu saņemt tiesībsargājošās iestādes un pārējie interesenti tikai īpaši pierādot nepieciešamību. Kā noprotams, problēmas ir tieši ar šo otro daļu. Pastāv pamatotas bažas, ka rezultātā dokumentus vienkārši noslēps no sabiedrības. “Mums ir bijusi tiesvedība par šiem jautājumiem. Tiesas atziņa bija skaidra – ne viss, kas tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā, ir izplatāms tālāk. Tātad Uzņēmumu reģistram ir jākalpo kā filtram,” ieceri pamato galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Iemesls šādam tiesas spriedumam meklējams pirms četriem gadiem. Toreiz publisks kļuva ierobežotas pieejamības dokuments no “pedofilijas lietas”. Uzņēmumu reģistrs automātiski šo dokumentu nosūtīja tālāk informācijas atkalizmantotājiem. Rezultātā ikviens varēja tajā atrast no seksuālās vardarbības cietušā bērna vārdu. Toreiz Datu valsts inspekcija sodīja Paideri “par pārāk plašas informācijas nodošanu informācijas atkalizmantotājiem”. Saeimas opozīcija pat pieprasīja tā brīža tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) demisiju. Rezultātā tapa šī inciatīva. Par tās karognesēju nu kļuvis arī pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Viņš gan norāda, ka “šeit ir pamatīgs pārpratums. Tam vispār nav nekāda saistība. Tas mani, Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra darbiniekus pamatoti aizvaino. Ar laiku varbūt nebūs šāda papīra formāta vispār. Tad mums pārmetīs, kāpēc jūs neražojat papīrus un tos nepublicējat?”

Lielākie pretinieki pārmaiņām ir informācijas atkalizmantotāji, uzņēmēji un žurnālisti. Publiski Bordāns un Paidere uzsver, ka informācija kļūs pieejama bez maksas visiem. Taču jau šobrīd secināms, ka dokumenti ir pieejami, bet uzņēmēji, iespējams, nezina, kur tos meklēt.

Pērn stingrākas kļuva prasības daļai uzņēmēju pārbaudīt savus klientus. Tas nepieciešams naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma ietvaros. Tajā pašā laikā dokumentus, kas nepieciešami šādai pārbaudei atkalizmantotājiem vairs nesūtīja. Tos, speciāli pieprasot, varēja saņemt vienīgi Uzņēmumu reģistrā.

Rezultātā šā gada deviņos mēnešos par klientu pienācīgu nepārbaudīšanu Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis jau 155 lēmumus, sodos iekasējot 301 675 eiro. Salīdzinoši, pērn kopējā iekasētā soda nauda nesasniedza pat 14 tūkstošus eiro. “Lursoft” līdzīpašnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Ainars Brūvelis uzskata, ka iemesls sodiem ir tieši dokumentu nepieejamība publiskās datu bāzēs: “Mums pasaka, jums vajag pārbaudīt, vai ir īsts patiesā labuma guvējs, bet vienlaikus pasaka, nē, jums nebūs pieejami dokumenti, kuros jūs varat redzēt reālos parakstus. Proti, ja šie dokumenti arī turpmāk būt pieejami publiski, kā tas bija līdz pagājušā gada augustam, visticamāk, nekādas problēmas īsti nebūtu.”

Pat ja dokumentus izsniegs pēc īpaša pieprasījuma, to ieguves laiks, visticamāk, kļūs krietni ilgāks. Nepubliskajā daļā esošie dokumenti vairs nebūs “viena klikšķa” attālumā. Turklāt, personai būs jāzina, ko tā meklē. “Solījums, ka tas būs pieejams nepubliskajā daļā, ir tikai solījums. Kā tas īsti darbosies pēc tam praksē, cik būs jāpierāda, ka tu tiešām esi žurnālists, ka tu grasījies rakstīt un ko tieši rakstīt? Cik liels būs tas administratīvais slogs, lai varētu piekļūt pat tad, ja tu esi iedomājies, ko tu tur grib ieraudzīt, tas ļoti apgrūtinās darbu,” bažas pauž Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.

Turklāt arī pašiem sistēmas ieviesējiem šobrīd nav skaidrs, kā informācijas pieprasīšana – nodošana notiks. “Pašlaik tam nav tehnoloģiska risinājuma. Tā būtu sarakste, bet Uzņēmumu reģistrs dokumentus pieņem arī elektroniski. Tas nenozīmē obligāti ierasties klātienē vai obligāti sūtīt papīra vēstuli,” skaidro Paidere.

Arī šoreiz dokumentu noslēpšanā aizbildinās ar indivīda tiesībām uz privātumu un datu aizsardzības regulu. Paidere uzskaita, kuri dokumenti turpmāk nebūs publiski pieejami: “nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas reģistrēt uzņēmumu konkrētā adresē, notāra lēmumi par ieraksta izdarīšanu, dalībnieku sapulču protokoli un vēl virkne citu dokumentu.” Taču “de facto” pieredze parāda, ka tieši tie dokumenti, ko plānots noslēpt, ir nepieciešami pētījumu veikšanai. Piemēram, pirms vairākiem gadiem atklājām fiktīvo firmu perēkļus. Tieši publiski pieejamie dokumenti par nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu uzņēmumu reģistrēšanai savās adresēs ļāva secināt, ka, visticamāk, virkne parakstu ir viltoti. Savukārt pagājušās nedēļas “de facto” sižetā skenētie dokumenti bija nepieciešami, lai atklātu “Rīgas kartes” slēgtā līguma saistību ar valdes locekļa biznesa partneriem.

Turklāt dokumenti, kuru pieejamību grib apgrūtināt, nepieciešami ne tikai žurnālistiem, bet arī uzņēmējiem. ,,Ja es būtu uzņēmuma valdē un man ir negodīgs kompanjons, kurš vienkārši grib iztukšot firmas kasi, viņš var iesniegt Uzņēmumu reģistrā viltotu protokolu, ja vajag, viltot lēmumu par to, ka viņš mani atceļ no amata, iztukšot kasi un vēl pat tās pašas dienas laikā reģistrēt jaunas izmaiņas, pasakot, ka tiek iecelts atpakaļ. Es, kurš šajā gadījumā ir palicis iztukšotu firmas kasi, neredzu, kāpēc vispār Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu mani atcelt no valdes,” piemēru min Brūvelis.

Iebildumi par dokumentu noslepenošanu ir arī no Konkurences padomes. Tā uzskata, ka “nav veikts pilnīgs izvērtējums konkrētajiem ierobežojumiem”. ,,Mums pastāv šaubas, vai tiešām ir lietderīgi noteikt likuma aizliegumu, pasakot, kas ir izslēdzams no atkaizmantošanas,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Račko.

Jaunās sistēmas izveidei un uzturēšanai būs nepieciešami 1,2 miljoni eiro gadā. Lai finansējumu nodrošinātu, likumprojektu Saeimā skatīs steidzamības kārtā kopā ar nākamā gada valsts budžetu.

1,025 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

Jau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs

19/11/2026

Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību

17/11/2026

Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...

Lasīt tālāk
Video

PTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības

17/11/2026

Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...

Lasīt tālāk
Video

Liepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem

16/11/2026

Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...

Lasīt tālāk
Video

Gaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa

16/11/2026

Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu

13/11/2026

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus

13/11/2026

Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk