• Tweet

Videonovērošana ar katru gadu kļūst arvien populārāka un pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem strauji aug. Arī uzņēmējdarbībā tā kļūst pieprasītāka, sākot no ražošanas un uzņēmējdarbības automatizācijas, līdz pat tirdzniecības veiktspējas uzlabošanai, kā arī personu un privāto īpašumu uzraudzībai. Ar tās palīdzību daudz efektīvāk iespējams pārraudzīt arī uzņēmumā notiekošos procesus un organizēt to kontroli.

Attīstoties tehnoloģijām un to iespējām, videokameras kļūst daudz mūsdienīgākās un parocīgākas. Pielāgojoties dažādām patērētāju vajadzībām, kā arī videi, spējot veikt vairākus uzdevumus, tas automātiski attīsta arī uzņēmējdarbību, paredzot jaunus virzienus gan uzņēmējdarbības un citu iekārtu iekšējās struktūras attīstībā, gan arī publisko pakalpojumu sfērā.

Jaunās tendences videonovērošanas jomā mainījušas veidu, kā patērētāji, uzņēmumi, un citi iesaistīti mijiedarbojas, vienlaikus veidojot jaunu revolūciju drošības industrijas izaugsmē. Kā norāda uzņēmuma “BK Latvia” komercdirektore Natalja Akimova, videonovērošana ļauj kontrolēt klientus un darbiniekus, kā arī pārraudzīt situāciju telpās, taču runa neesot tikai par veikaliem vai ražotnēm.

“Modernās video tehnoloģijas izplatās daudzās uzņēmējdarbības jomās, tostarp ražošanas industrijā un pārvaldes sistēmā. Videonovērošana tiek galvenokārt izmantota drošības jautājumu dēļ – 85% gadījumu, lai samazinātu zādzības un līdz ar to arī uzņēmumu nozares zaudējumus – 61% gadījumu, kā arī lai ierobežotu vandālismu – 58% gadījumu. Ļoti svarīga loma videonovērošanas izmantošanai uzņēmumos ir tieši iekšējās struktūras veicināšanā, saistībā ar darbinieku darbspējas regulēšanu,” norāda “BK Latvia” pārstāve.

Kā liecina dati, šobrīd videonovērošana visvairāk tiek izmantota banku un finanšu nozarē – 21%, „mākoņservisa” datu glabāšanas pakalpojumu sniedzēju nozarē – 18%, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē – 8%, ražošanas industrijā – 7%, pārvaldes sistēmā – 7%, auto nozarē – 5%, mediju un izklaides nozarē – 5%, un citur (telekomunikācija, komunikācija, transports, profesionālais serviss – 3%, izmantotā enerģija, spēļu industrija un izglītība – 2%).

“Jāņem vērā, ka šī attīstība ir ļoti strauja un mainīga. Galvenokārt videonovērošanu palīdz attīstīt uzņēmumu iekšējo un ārējo struktūru, spējot daudz efektīvāk pārvaldīt uzņēmumā notiekošos procesus un veiksmīgāk organizējot darbu,” par videonovērošanas priekšrocībām stāsta Akimova.

Nākotnes perspektīva videonovērošanas jomā saistīta gan ar tās attīstības turpmākām tendencēm un ietekmējošiem faktoriem, gan arī ar likumdošanu un regulu izmaiņu. Paredzams, ka arvien vairāk attīstīsies mākslīgā intelekta sfērā – jau ir un joprojām tiek izstrādāti dziļi mācīšanās video analītiskie algoritmi, kuri saistīti ar pieejamajiem videonovērošanas objektiem, un kas ir saprotami lietotājam un orientēti uz dažādu vajadzību risināšanu. Viens no tiem ir saistīts ar sejas atpazīšanas algoritmiem, kurus izmanto, lai no videomateriāliem atrastu pazudušos cilvēkus, likuma pārkāpējus u.c.