Uzņēmēji eiro ieviešanu vērtē kā ilgtspējīgas attīstības un drošības garantu
Pirmdien, 7. janvārī, finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes pārstāvjiem, lai pārrunātu eiro ieviešanas pozitīvās un negatīvās puses uzņēmējdarbības vidē. Latvijai kļūstot par eirozonas dalībvalsti, Latvijas uzņēmēji kļūs par vienu no lielākajām mērķgrupām, kas vistiešāk izjutīs eiro ieviešanas procesu. Tas saistīts ar preču pārcenošanu, kases aparātu, to programmu un grāmatvedības programmu pārprogrammēšanu.
Sarunās ar finanšu ministru uzņēmēji pauda pilnīgu atbalstu eiro ieviešanai, neskatoties uz skandalozi izskanējušajām izmaksu aplēsēm. LDDK padomes pārstāvji norādīja, ka izmaksas būs salīdzinoši nelielas un sniegs pozitīvu grūdienu turpmākai uzņēmējdarbībai. Nonākot vienotajā Eiropas valūtas tirgū, attīstīsies investīciju sektors, procentu likmes kredītiem kļūs pievilcīgākas, kā arī samazināsies konvertācijas izmaksas. Attīstoties uzņēmumu darbībai, ko nodrošinās pieaugošās ārvalstu investīcijas un papildu nodokļu ieņēmumi, būs iespēja radīt jaunas darba vietas.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda: „Kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un sinerģijai ar tās dalībvalstīm. Tā ir iespēja lemt par savu nākotni un ES nākotni. Iestāšanās eirozonā liecinās par valsts ekonomisko, politisko un nacionālo briedumu, kas nodrošinās Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un drošu nākotni. Darba devēji sagaida politisko vienotību par virzību uz eiro jau 2014. gada 1. janvāri, lai nezaudētu konkurences cīņā vispirms jau Baltijas Jūras reģiona valstu vidū.”
Uzņēmēji kopumā eiro saista ar izaugsmes iespējām un attīstību, kā arī ar vispārēju valsts labklājības līmeņa celšanos, kas pozitīvi iespaidos gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus.
Eiro ieviešanas Latvijā mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Valūtas maiņa notiks pēc oficiālā kursa, kuru apstiprinās Eiropas Savienības Padome 2013. gada jūlijā.
Vēl par tēmu:
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk