• Tweet

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas, un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

“Mums beidzot jāpāriet uz labāko pasaules meritokrātijas praksi, atbilstoši kurai valsts nozīmīgākos amatus iestādēs ieņem gudri, spēcīgi, nopelniem un pieredzes bagāti cilvēki, kurus nav iespējams ietekmēt ne no malas, ne ar ārēju finansiālu motivāciju, ne pierunāšanu, ne politisku spiedienu. Šajā gadījumā vienmēr jāatceras sakāmvārds, ka skopais maksā divreiz. Mēs vienkārši nevaram atļauties viduvēju vai sliktu VID vadītāju, jo no tā lielā mērā ir atkarīga ikviena valsts iedzīvotāja labklājība. Mums jāsaprot, ka tik valstiski nozīmīgam amatam, kā VID vadītājs, nepieciešamas milzīgas darbaspējas, zināšanas un kompetence”, saka LTRK Prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka jau ilgstoši tiek runāts par korupcijas riskiem un citiem aspektiem, kādēļ reformas VID ir tik nepieciešamas. Reformām jābūt atbalstītām no valdības vadītāja, finanšu ministres un pārējiem valdības locekļiem un jābūt sniegtam pilnam mandātam jaunajam vadītājam veidot savu komandu, to darot publiskā un caurspīdīgā veidā spējot izskaidrot savus lēmumus valdībai un sabiedrībai.

“Mēs visi vēlamies, lai valsts iestādēs nodarbināto skaits būtu optimāls, darbinieki profesionāli un piedāvātie pakalpojumi maksimāli kvalitatīvi. Ikviens saprot, ka par nelielu valsts pārvaldes aparātu ikvienam nodokļu maksātājam būtu jāmaksā mazāk. Tikai spējīgi, talantīgi un atbildīgi cilvēki spēs sakārtot sistēmu kopumā, tāpēc uzskatu, ka atalgojumam, kā vienam no motivātoriem, jābūt adekvātam esošajai tirgus situācijai ne tikai ņemot par pamatu Latviju, bet arī Baltijas reģionu kopumā,” saka LDDK Prezidents Vitālijs Gavrilovs, piebilstot, ka tikai no labi atalgota un atbildīga vadītāja var paprasīt izcili padarītu darbu.

Iepriekš panāktā vienošanās, ko parakstīja LTRK, LDDK, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Zinātņu akadēmija un Ministru prezidents Māris Kučinskis, paredz, ka VID kalpos kā pilotprojekts, kur būtiski tiks celta VID kompetence, nodrošināts konkurētspējīgs, motivējošs, uz rezultātu un sociāli atbildīgu uzņēmēju atbalstu orientēts personāla atalgojums, uzlabojot iestādes tēlu, lai tā būtu moderna un prestiža darba vieta. Dokumentā, ko parakstīja valdības vadītājs ar organizācijām paredzēts, ka par VID pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai no 193 stundām līdz 130 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai precīzi apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic ne tikai kontroles darbības, bet jāfokusējas uz preventīvo un skaidrojošo darbu, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu. Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā.

Foto: VID