• Tweet

Krasi ierobežojot legālo tabakas izstrādājumu izvietošanas iespējas veikalos un ļaujot tos tirgot vien “zem letes”, kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, būtiski pieaugs kontrabandas apjomi. Līdz ar to ievērojamus zaudējumus cietīs gan mazumtirgotāji, īpaši reģionos, gan valsts budžets. Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), pret šiem grozījumiem ir parakstījušies vairāk nekā 600 tirgotāju no visas Latvijas, kas nodarbina vairākus tūkstošus strādājošo.

“Gaisā strāvo vēlēšanu tuvošanās un, kā ierasts, šādā brīdī atsevišķi deputāti nāk klajā ar nesaprātīgiem, pat absurdiem priekšlikumiem – šajā gadījumā un kārtējo reizi – aizliegt tabakas produktu un e-cigarešu izvietojumu mazumtirdzniecības vietās. LTA kategoriski iestājas pret šo priekšlikumu, tas ir pretrunā ar saprātīgu politiku un ekonomiski pamatotiem argumentiem. Tas arī spilgti atspoguļo priekšvēlēšanu populismu, kas vāji maskēts kā “rūpes par sabiedrības veselību”. Atbalstot šo iniciatīvu, uz “zelta paplātes” tiks pasniegta dāvana kontrabandistiem, bet cietēji būs gan legālie tirgotāji, īpaši reģionos, gan valsts budžets, tai skaitā valsts nodokļu politikas reforma. Valsts budžeta neiekasēto nodokļu daļa, atbalstot šos likuma grozījumus, pa taisno ieripos kontrabandistu kabatās,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusevičs.

LTA, kas pārstāv vairāk nekā 2000 tirdzniecības vietu un 20 tūkstošus strādājošo, uzskata, ka ierosinātais aizliegums ir tiešs apdraudējums mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas ar savu uzņēmējdarbību stiprina Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot darba vietas un iztiku simtiem ģimeņu reģionos.

LTA ir vērsusies Ekonomikas ministrijā, kas arī neatbalsta minēto priekšlikumu, norādot, ka šāds aizliegums “rada riskus, kas saistīti ar nelegālo tirdzniecību, nodokļu nemaksāšanu, negodīgu konkurenci un valsts budžeta ieņēmumu zaudējumiem.” EM uzsver, ka nodokļu reformas ietvaros jau plānots būtisks cigarešu un citu tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmju pieaugums, padarot šos izstrādājumus mazāk pieejamus patērētājiem, tādēļ citi papildu ierobežojoši pasākumi šobrīd nav nepieciešami.

LTA uzskata, ka valsts veiktajiem pasākumiem jābūt atbilstošiem valsts starptautiskajām saistībām, tabakas jomā tie galvenokārt balstās uz Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. Latvija ir pievienojusies konvencijai, un tajā paredzētie pasākumi vēl tiek ieviesti – tā, piemēram, 2019. gadā jāsāk darboties apjomīgai starptautiskai tabakas produktu izsekošanas sistēmai. Ņemot vērā, ka tas jau būs nozīmīgs papildu slogs tabakas tirdzniecības sektoram, par jauniem pasākumiem vajadzētu runāt tad, kad jau uzņemtās saistības un plānotie pasākumi ir ieviesti.

LTA norāda, ka tirgu regulējošiem pasākumiem ir jābūt pārdomātiem, rūpīgi izvērtētiem un samērīgiem. Analizējot citu valstu – Islandes, Kanādas, Austrijas, Norvēģijas – pieredzi, nav gūts apstiprinājums tabakas produktu izvietošanas aizlieguma efektivitātei sabiedrības veselības mērķu sasniegšanai un smēķēšanas izplatības mazināšanai. Šāds priekšlikums tika vērtēts arī ES Tabakas produktu direktīvas pārskatīšanas procesā un noraidīts, jo nebija gūts apstiprinājums šo pasākumu efektivitātei. Ietekmes novērtējuma procesa laikā produktu izvietošanas aizliegumu tirdzniecības vietās no projekta svītroja, jo Ietekmes novērtējuma padome kritizēja attiecīgo pierādījumu bāzi kā vāju.

Vienlaikus Rīgas Tehniskās universitātes Muitas konsultatīvā centra veiktajā tabakas produktu izvietošanas aizlieguma ekonomiskajā novērtējumā norādīti riski, ka, ieviešot šādu aizliegumu, varētu nepieaugt budžeta ieņēmumi – tas radīs gan papildu izmaksas tirgotājiem, gan samazinās legālās tirdzniecības apmēru. Novērtējumā prognozēts legālā tirgus kritums no 1,9 uz 1,5 miljardiem cigarešu 2020. gadā un nelegālā tirgus pieaugums līdz pat 28% 2020. gadā. Tādējādi, ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžets varētu zaudēt 17 miljonus EUR gadā.

Tam piekrīt arī biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) pārstāvji, uzsverot cigarešu kontrabandas rādītāju ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem. Kā liecina 16. maijā publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas ”Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi 2017. gadā, arī ēnu ekonomikas apjoms Latvijā aizvadītajā gadā ir palielinājies, kas izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta 2017. gadā Latvijā pieauga līdz 22%. Šobrīd ceturtā daļa no kopējā Latvijas cigarešu tirgus ir kontrabanda, par to, saskaņā ar KPMG aprēķiniem, valsts budžets nesaņem nodokļus apmēram 65 miljonu apmērā ik gadu. Aizliedzot pircējam redzamā veidā izvietot cigaretes mazumtirdzniecībā, nelegālais tirgus būtiski pieaugs un vienlaikus mazināsies valsts budžeta ieņēmumi no tabakas akcīzes.

Arī sabiedriskās domas pētījumu rezultāti liecina, ka izvietošanas aizlieguma priekšlikumi var veicināt kontrabandas pieaugumu. Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti” pagājušā gada oktobrī veica sabiedrības aptauju par attieksmi pret dažādiem tabakas tirdzniecības ierobežojumiem un to efektivitāti. Turpat katrs ceturtais jeb 23% aptaujāto norādīja, ka gadījumā, ja tabakas izstrādājumi būs mazāk pieejami, viņi, visticamāk, iegādāsies kontrabandas izcelsmes cigaretes. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijas sabiedrībā dominē priekšstats, ka legālo tabakas izstrādājumu pieejamības ierobežošana veicinātu kontrabandas cigarešu iegādi – tā uzskata 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vairāk nekā puse aptaujāto smēķētāju pauda viedokli, ka legālo tabakas izstrādājumu pieejamības ierobežošana vecinātu kontrabandas cigarešu iegādi, savukārt 23% smēķētāju atzina, ka iegādātos kontrabandas izstrādājumus, ja legālie tabakas izstrādājumi nebūtu redzami un nopērkami veikalos.

Šā gada 12. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpinās izskatīt deputāta V.Orlova priekšlikumu likumprojektam ,,Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā,” kas paredz aizliegt tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, e-cigarešu izvietojumu mazumtirdzniecības vietās. LTA un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija ir nosūtījusi komisijas deputātiem vēstuli ar aicinājumu neierobežot legālo uzņēmējdarbību un izskatīt citus, efektīvākus un pierādītākus veidus sabiedrības veselības veicināšanai un veselīga dzīvesveida stiprināšanai.