• Rīga
    Cloudy
    3°C
     
05/08/2019, Kategorija: Sabiedrība, Svarīgākais

Tiesībsargs Juris Jansons valdībai devis laiku līdz šī gada 1. oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei.

Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro1 līdz 108,85 eiro mēnesī2, t.i., 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – no 117,39 eiro līdz 181,42 eiro mēnesī, t.i., 3,91 eiro līdz 6,05 eiro dienā.

Tiesībsarga ieskatā, vecuma pensijas minimālie apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, kas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Vienlaikus jānorāda, ka par personu ar invaliditāti pamatvajadzībām uzskatāmas arī tās vajadzības, kas saistītas ar šo personu īpašo veselības stāvokli.

Valsts garantēto vecuma pensiju minimālā apmērā saņem 64 004 personas jeb 14,3 % no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, no kurām personas ar invaliditāti ir 7 368, bet personas ar invaliditāti kopš bērnības tikai 397.

Atbilstoši Pasaules Bankas atzītajam absolūtās nabadzības līmenis 2015.gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,67 eiro dienā. Pamatvajadzību nodrošināšanu piesaistīt absolūtās nabadzības līmenim, nevis Eiropas Savienībā atzītiem principiem, parasti izvēlas jaunattīstības valstis.

“Acīmredzot, valsts uzskata – ja vecuma pensijas minimālais apmērs par nepilnu eiro dienā apsteidz absolūto nabadzības līmeni, tad Latvija uzskatāma par sociāli atbildīgu valsti. Savdabīga Satversmē garantētās sociāli atbildīgas valsts izpratne,” ironiski pauž tiesībsargs Juris Jansons.

[2] Tiesību aktos noteiktie koeficienti rada atšķirīgu attieksmi pret personām ar lielāku darba stāžu. Proti, personām, kurām darba stāžs ir 10 gadi, katrs darba stāža gads tiek novērtēts visaugstāk. Savukārt tām personām, kurām darba stāžs ir liels, piemēram, 45 gadi, katrs darba gads tiek novērtēts viszemāk.

Tātad, var secināt, ka persona, kura ir nostrādājusi ilgāku laiku, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā persona ar īsāku darba mūžu.

Likumdevēja griba, nosakot diferencētu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību, bija nodrošināt lielāku vecuma pensijas minimālo apmēru personām ar lielāku darba stāžu. Taču tiesību normas leģitīmais mērķis, tiesībsarga ieskatā, nesakrīt ar atšķirīgās attieksmes mērķi. Proti, lai arī absolūtos skaitļos vecuma pensijas minimālais apmērs pie lielāka darba stāža ir lielāks, tomēr katra nostrādātā gada vērtība samazinās. Un šādai atšķirīgai pieejai, tiesībsarga ieskatā, nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis. Turklāt valdība norāda, ka kopš 2011.gada ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, līdz ar to valstij ir pienākums pārskatīt vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanas kārtību, to paredz progresīvās attīstības princips.

“Ja valsts ir radījusi, tādu pensiju sistēmu, kas pieļauj, ka pietiekami ilga darba mūža laikā persona nevar uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu, lai nodrošinātu adekvātu vecuma pensiju, valsts pienākums ir radīt taisnīgu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību. Pensijas saņēmēju tiesiskās intereses nevar nesamērīgi ierobežot vienīgi pensijas sistēmas ilgtspējas vārdā,” uzskata tiesībsargs.

Tiesībsargs šobrīd strādā pie pieteikums sagatavošanas Satversmes tiesai par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) neatbilstību Satversmei, jo valdība noteiktajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus. Paredzams, ka šis pieteikums Satversmes tiesā tiks iesniegts septembrī. Savukārt pēc tam jau tiks gatavots nākamais pieteikums Satversmes tiesā – par trūcīgas personas ienākumu līmeņa apmēra neatbilstību Satversmei.

Lai tiesībsargs varētu vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu, saskaņā ar likumu tiesībsargam vispirms ir jāvēršas pie attiecīgā tiesību akta izdevēja ar aicinājumu novērst konstatētos trūkumus. Bet, ja tiesību aktu izdevējs to neveic, tad tiesībsargs var vērsties Satversmes tiesā.

 

1,152 skatījumi




Video

Valsts prezidents atklāti melo par ostu vājo pārvaldību

13/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai arī Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka Latvijas interesēs ir uzlabot ostu pārvaldību, kura līdz šim ir vāji funkcionējusi, Ventspils brīvostas darbs ekspertu vidū vienmēr...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: ASV sankciju piemērošana pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi

13/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ventspils mēram Aivaram Lembergam nav dota iespēja aizstāvēties pret ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, kas, kā uzskata pats politiķis, ir pretrunā ar Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Saeimu aicina saglabāt Ventspils pilsētai republikas pilsētas statusu

13/12/2019

Ceturtdien, 12. decembrī, Ventspils pilsētas dome pieņēma lēmumu aicināt Saeimu ievērot labas likumdošanas principu un likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Savienība pagarina sankcijas pret Krieviju

13/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eiropas Savienība (ES) vēl uz sešiem mēnešiem oficiāli pagarinājusi ekonomiskās sankcijas, kas Krievijai noteiktas, sodot to par agresiju Ukrainas austrumos un Krimā. Sankcijas pagarinātas...

Lasīt tālāk
Video

Burovs par ostu nodošanu valsts kontrolē: Ārzemēs par mums smejas

13/12/2019

  Valdība groza likumus par ostām, nekonsultējoties ne ar vienu iesaistīto pusi – mēs esam pietuvojušies diktatūrai, intervijā Neatkarīgajai sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Gobzems: JKP nodod savu valsti, lai sponsoru interesēs ieņemtu ostas

13/12/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Jaunā konservatīvā partija (JKP) vēlas pārņemt Latvijas ostas savu sponsoru interesēs un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc ASV ir noteikusi sankcijas, šādu viedokli pauda Saeimas deputāts...

Lasīt tālāk
Video

Urbanovičs par ASV sankcijām: Valdība ir savtīgi izmantojusi šo situāciju, lai pārņemtu ostas

13/12/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Pārņemot valsts pārvaldībā Rīgas un Ventspils brīvostas, valdošā vara, visticamāk, ir izmantojusi situāciju, lai iegūtu iespēju darboties, kā pašiem gribas, šorīt intervijā LTV raidījumā...

Lasīt tālāk
Video

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvar Konservatīvā partija

13/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielbritānijā ceturtdien, 12. decembrī, notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi pašlaik valdošā Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka "Brexit" tagad ir...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā gaidāms silts laiks

13/12/2019

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi. Brīvdienās un nedēļas sākumā saglabāsies silts laiks, bet...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta to, ka valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas

12/12/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Pēc garām diskusijām, Saeima šodien, 12. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils brīvostu pārņemšanu valsts pārvaldībā....

Lasīt tālāk