• Tweet

Pēc pusotra mēneša Administratīvā apgabaltiesa apelācijas instancē izskatīs strīdu starp Dobeles dzirnavnieku un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). VID vairākus uzņēmuma 2012., 13 un 14.gada darījumus atzinis par fiktīviem, liekot maksāt vairāk nekā pusotru miljonu eiro.

Uzņēmums VID lēmumu pārsūdzēja tiesā. Parasti šādās prāvās uzvar VID, taču šoreiz tiesa Valsts ieņēmumu dienesta argumentus atzina par nepamatotiem. Spriedums parāda, ka VID auditā tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus Dobeles dzirnavnieka darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Turklāt par vienu no Dzirnavnieka darījumu partneriem Finanšu policijā jau 2013.gadā uzsākts kriminālprocess, taču VID ļāvis aizdomīgajam uzņēmumam vēl gadu darboties un nepatikšanās ievilkt arvien jaunas firmas.

AS “Dobeles dzirnavnieks” ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. Tam ir simtiem piegādātāju un darījumu partneru. Dzirnavnieka apgrozījums pēdējos trīs gados 80 – 90 miljoni eiro, tas dod darbu ap 200 strādājošajiem.

2016.gadā Valsts ieņēmumu dienests Doebeles dzirnavniekā pabeidza gadu ilgušu auditu. Lēmums bija skarbs – Dzirnavnieks vairākos 2013. un 2014. gadā slēgtos darījumos esot piedalījies PVN shēmās. Tāpēc jāmaksā divu miljonu eiro uzrēķins. Dzirnavnieka vadībai tas bija pārsteigums.

A/S ”Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāsta: “Vienā jaukā rītā pēc lēmuma pamodāmies, kad arī medijos bija parādījusies informācija, ka uzņēmumam apķīlāta manta, kas vispār ir kaut kāds absurds, ka lēmumu neesi saņēmis, bet medijos izlasi, ka kaut kas ir apķīlāts. Pirmā doma vispār bija, tas ir reiderisms, vai kas tas ir?”

Dobeles dzirnavnieks uzrēķinu pārsūdzēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei. Toreiz šo amatu ieņēma Ināra Pētersone. Daļu uzrēķina ģenerāldirektore atcēla.

“Mums arvien nav saprotams, kādēļ ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu par vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības viņš ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem mums šis uzrēķins palika spēkā,” norāda Amsils.

Dobeles dzirnavnieks uzrēķinu apstrīdēja Administratīvajā tiesā. Tiesa atzina, ka Dobeles dzirnavniekam nav jāmaksā uzrēķinātie miljoni. Spriedumā ir neglaimojoši secinājumi par VID auditoru darbu. Savukārt Ieņēmumu dienests uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis.

Parasti tiesās par nodokļu uzrēķiniem uzvar VID. 83% gadījumu tiesas atstāj spēkā ieņēmumu dienesta lēmumus. Šoreiz tiesa saskatīja, ka VID manipulē ar datiem. Piemēram auditā daudzkārt atsaucas uz normālo graudu tirgus komercpraksi, taču nekur neapraksta kāda tieši tā ir. Dienests neņem vērā, ka ka graudi un citas izejvielas ir biržas prece un to cena nemitīgi mainās, tāpēc firmas neslēdz ilgtermiņa līgumus un izvēlas vairākus piegādātājus. Ieņēmumu diensts šādā pieejā saskatījis krāpšanas pazīmes:

“Dienests konkrētajā gadījumā nav noskaidrojis attiecīgās nozares darījumu raksturojošos apstākļus un ekonomisko saturu, kā arī nav definējis konkrētajā tirgū pastāvošo komercpraksi un vienlaikus nav sniedzis nekādus pārbaudāmus un novērtējamus faktus, kas ļautu novērtēt pieteicējas darbības atbilstību vai neatbilstību tiem.”

Daži darījumi, ko VID atzinis par nenotikušiem, auditēti arī no otras puses- kad VID pētīja Dzirnavnieka partneri – firmu Satiksme K. Satiksms auditos tie atzīti par atbilstošiem, bet Dzirnavnieka auditā- par fiktīviem.

“Tā būtība jau ir arī tajā audita lēmumā, tā spēle, ko spēlē Valsts ieņēmumu dienests, kad viņi ir salikuši uzbūvējuši mazu trilleri no kaut kādiem faktiem, kas ir pēc tam konstatējami, pēc darījumiem, pēkšņi uzņēmumiem nav tas, nav kaut ko iesnieguši,” klāsta ”Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa – Ādmine norāda, ka tas ir stāsts, ka vienā gadījumā auditori droši vien auditējot šo konkrēto uzņēmumu skatījās to informāciju kas ir uzņēmumu rīcībā un kas ir VID rīcībā un tur, iespējams, nepietika pierādījumu, lai apgāztu darījuma esību vai būtību. Savukārt, ja tu aizej pie nākošā uzņēmuma, tur iegūsti citus pierādījumus, tie ir dažādi auditi divas dažādas administratīvās lietas.

Nepatikšanas ar ieņēmumu dienestu Dzirnavniekam un vēl citiem graudu nozares uzņēmumiem sagādājis uzņēmējs no Tukuma- Armands Grīnbergs. Viņš pārstāvēja Satiksme K un vēl citas firmas, kas darbojās graudu tirdzniecībā. Tieši viņa uzņēmumi nav samaksājuši valstij pienākošos pievienotās vērtības nodokli. Grīnbergs noliedz, ka būtu plānojis krāpšanu, tā vienkārši bijusi biznesa neveiksme.

“Mēs nespējām nomaksāt mašīnām līzingu, tad mums atņēma mašīnas, mums pietrūka nauda visam pārējam un tad mums iesniedza maksātnespēju. Un tā mums tas uzņēmums likvidējās. Biju palicis parādā Dobeles dzirnavniekam, es pārņēmu uz jauno uzņēmumu InterEstate saistības un turpināju pildīt līgumus un atmaksāt parādus. Satiksme K nekāds liels parāds nebija. Savukārt InterEstate bija audits, uztaisīja uzrēķinu diezgan lielu,” norāda Grīnbergs.

Grīnberga uzņēmumiem VID ir apturējis saimniecisko darbību, bet naudu nav atguvis. Jo uzņēmumiem nekas nepieder.

Par vēl citu firmu ZRS Baltija VID finanšu policija jau 2013.gadā uzsākusi kriminālizmeklēšanu. Uzņēmums darbojies vēl divus gadus, veicis darījumus ar Dobeles dzirnavnieku. Arī par šiem darījumiem Dizrnavnieks saņēmis uzrēķinu, jo VID uzskata, ka Dzirnavniekam bija jāzina, ka partneris ir šaubīgs. Savā rīcībā esošo informāciju VID nevienam nav darījis zināmu.

Informācija par kriminālprocesiem ir vēl atsevišķs stāsts un to informācijas pieejamību reglamentē kriminālprocess, līdz ar ko tā nav un nebūs publiski pieejama informācija.

“Nekā personīga” rīcība ir ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienesta auditiem, pie vairākiem graudu pārstrādātājiem un lopbarības tirgotājiem ieradušies ļaudis, kas brīdinājuši, ka būs iespaidīgi uzrēķini, un piedāvājuši tos novērst.

“Nu ziniet kā, tirgū runā daudz ko dažādi signāli ir bijuši vai ko, bet mēs neiesaistāmies nekādās avantūrās. Vai nereaģējam uz kaut kādiem signāliem no malas. Bet kopumā, ja lietu mēs skatāmies, tad kā jūs redzat tad darbības un šī te lieta man nepavisam nav saprotama no Valsts ieņēmumu dienesta puses,” stāsta Amsils.

Vaicāta, vai dzirdējusi tādas baumas, ka tādi cilvēki, pirms auditu veikšanas apstaigā uzņēmumus, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore norāda, ka aicina par tādam situācijā ziņot. “Nav nekādas garantijas, šis konkrētais personāžs, kas piedāvā šos pakalpojumus pirmām kārtām ir spējīgs kaut ko ietekmēt, tas ir viens stāsts. Otrām kārtām, ja tur ir iesaistīts kāds VID darbinieks, tas vispār nav pieļaujams, tad ir jāveic rūpīga izpēte.”

Dobeles dzirnavnieks bija viens no tiem uzņēmumiem, kas jau no 2014 gada sākuma pieprasīja, lai darījumos ar graudiem ieviestu reverso PVN, kas izslēdz iespējas shēmot nodokļu krāpniekiem. Bija jāpaiet diviem gadiem, lai Finanšu ministrija un valdība uzņēmējos ieklausītos.

Foto: VID