Tiesa atkal ignorē līdztiesības principu

Kārtējo spilgto piemēru, kā tiesa ignorē Satversmē un likumos nostiprināto līdztiesības principu kriminālprocesā, šonedēļ varēja novērot t.s. Lemberga prāvā.
Tiesa šajā prāvā ir noraidījusi gandrīz visus aizstāvības puses lūgumus par pierādījumu pievienošanu krimināllietai, kā arī aizstāvībai svarīgu liecinieku nopratināšanu. Turpretī faktiski visi apsūdzības puses lūgumi ir tikuši apmierināti – lietas materiāliem ir pievienoti prokuroru pieteiktie papildu pierādījumu kalni daudzu sējumu apmērā. Arī visi prokuroru pieteiktie papildu liecinieki, tostarp tādi, kuriem nemaz nevarēja būt nekādu zināšanu par krimināllietā vērtējamajiem faktiem (piemēram, bijušais Ventspils domes preses sekretārs), tika aicināti uz tiesu. Kopumā ir pratināti vairāk nekā 100 apsūdzības liecinieku. Tupretī ir nopratināti tikai trīs (!) aizstāvības puses pieteiktie liecinieki, raksta NRA.lv.
2015. gada vasarā uz tiesu tika aicināti arī miljonāri Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš, kuru pratināšanu prokurori jau bija pabeiguši pirms gadiem, bet kuriem savus jautājumus bija tiesīga uzdot arī aizstāvības puse. Miljonāri uz tiesu nenāca. Tika uzrīkots acīm redzami formāls abu piespiedu atvešanas process, bet policija nespēja atrast ne tikai ārzemēs mītošo A. Gulbi, par kura mīlas dēkām varēja lasīt presē, bet pat miljonāru Jūliju Krūmiņu, kura možo garu regulāri fiksēt nebija nekādu problēmu dzeltenās preses žurnālistiem un fotogrāfiem. Tiesa J. Krūmiņu nepaaicināja uz nopratināšanu pat tad, kad viņa uzturēšanās vieta visai valstij bija zināma pat ļoti precīzi – viņš dažas diennaktis uzturējās īslaicīgās aizturēšanas izolatorā sakarā ar aizdomām par nelikumīgu partiju finansēšanu.
Tā vietā, lai nāktu uz tiesu un sniegtu liecības tiešā mutvārdu procesā, gan J. Krūmiņš, gan A. Gulbis, gan arī Šveices advokāts Rudolfs Meroni tiesas kancelejā iesniedza rakstveida liecības. Neskatoties uz iebildumiem, tiesa šīs liecības pievienoja krimināllietas materiāliem.
Pilnīgi pretēji tiesa rīkojās situācijā, kad krimināllietas materiāliem rakstveida liecības lūdza pievienot aizstāvība. Proti, šā gada 11. oktobrī Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke pieteica lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem liecinieka Māra Forsta rakstveida liecības. Laikā, kad M. Forstu tiesa aicināja sniegt liecības tiesas zālē, viņš ilgstoši slimoja. Lai gan A. Lembergs un viņa aizstāvji vairākkārt lūdza tiesu nepiemirst par M. Forsta uzaicināšanu liecību sniegšanai, tiesai tas nešķita svarīgi. Tā kā tiesa A. Lembergam neļāva pratināt savulaik varenās SWH uzņēmumu grupas vadītāju A. Gulbi, aizstāvībai īpaši svarīgas bija A. Gulbja savulaik tuvākā biznesa partnera, SWH viceprezidenta M. Forsta liecības. Tāpēc aizstāvība M. Forstam nosūtīja jautājumus, uz kuriem viņš rakstiski sniedza atbildes. Tās aizstāvība lūdza pievienot krimināllietas materiāliem.
Par šo lūgumu tiesnesis Boriss Geimans šo pirmdien paziņoja tiesas kolēģijas lēmumu: «Tiesas kolēģija nolēma noraidīt šo lūgumu, ņemot vērā to, ka liecinieks vairākkārt tika aicināts uz tiesu, viņam tika piemērota arī piespiedu atvešana, taču šīm procesuālajām darbībām nebija rezultāta. Sakarā ar to tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. pantu, nolasīja viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības – paskaidrojumus. Kriminālprocesa likuma 500. panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, noklausoties cietušā liecību un prokuroru norādīto liecinieku liecības, kā arī pārbauda citus prokuroru iesniegtos pierādījumus. Minētā norma nosaka, ka liecinieku pratināšana notiek klātienē, šajā gadījumā tiesā, izņemot videokonferences režīmu. Kriminālprocesa likuma 455. panta 1prim daļa nosaka, ka aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Minētajā normā nav ietverta tiesība aizstāvim un prokuroram pašiem ārpus tiesas pratināt lieciniekus, sūtīt viņiem jautājumus un lūdzot uz tiem sniegt atbildes. Turklāt tiesai nav pārliecības, ka šādas liecības ir sniedzis un rakstījis pats Māris Forsts.»
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk