• Tweet

Esam pārāk daudz diskutējuši, kā atrast perfekto risinājumu katastrofālajam darbaspēka deficītam, bet maz darījuši, lai to samazinātu. Tāpēc steidzami jāizstrādā reāli virzieni darbaspēka deficīta problemātikas risināšanā, pat ja tie ir nepopulāri un apdraud atsevišķu partiju reitingus.

Ārvalstu darbaspēka ievešana un vietējā kvalifikācijas celšana

Situācijas nopietnību apliecina pēdējā pusgada laikā veiktie un aktualizētie pētījumi. Piemēram, pērnā gada beigās publiskotās “Citadele Index” aptaujas rezultāti (750 respondenti – Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji) liecina, ka 66% aptaujātie novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu.

Uzskatu, ka primārais un galvenais solis ir situācijas izpētes veikšana. Valsts pasūtīts pētījums, kura rezultātā jābūt konkrēti definētām nozarēm, kurās trūkst darbaspēka un tieši kāds darbaspēks tām trūkst (kvalificēts, mazkvalificēts, ieskaitot konkrētas profesijas u.tml.); kāds ir šī deficīta iemesls, nākotnes riski un piedāvātie risinājumi.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, būs iespēja izstrādāt rīcības plānu. Savukārt visas šī brīža darbības bez izpētes un valstiska rīcības plāna vairāk līdzinās haotiskai izejas meklēšanai no labirinta.

Lai mūsu valsts sasniegtu tādu ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, ka aizbraucēji vēlētos atgriezties, jānodrošina Latvijas uzņēmējiem iespēju strādāt bez galvas sāpēm par “darba roku” deficītu. Šādā gadījumā spēsim palīdzēt nodrošināt valsts ekonomisko augšupeju un tad aizbraucēji būs ieinteresēti atgriezties. Iespējams, viens no reālākajiem risinājumiem ir atviegloti nosacījumi ārvalstu darbaspēka ievešanai. Un tam jau nepieciešams politisks lēmums, mainot birokrātiskos procesus un likumdošanu.

Protams, nozīmīga ir arī mazkvalificēta darbaspēka pārkvalificēšana, sniedzot cilvēkiem reālu iespēju mācīties, gūstot papildu zināšanas un profesionālās prasmes, lai viņi spētu izmantot karjeras izaugsmes sniegtās iespējas. Tas nozīmē, ka mums jāsniedz reāla iespēja vietējam mazkvalificētajam darbaspēkam, paaugstināt savu kvalifikāciju.

Tātad – mums jāpiesaista mazkvalificēts ārvalstu darbaspēks lauksaimniecības, pārtikas, transporta un būvniecības nozarēm, kuras šobrīd vārda tiešā nozīmē smok no cilvēku deficīta, vienlaikus motivējot un atbalstot vietējos strādniekus gūt papildu profesionālās zināšanas un veidot karjeru.

Ja darbaspēka problēmas netiks risinātas valstiskā līmenī, ir risks, ka uzņēmumi sāks pārcelt ražotnes uz kaimiņvalstīm. Tas var ļoti negatīvi ietekmēt eksporta apjomus un samazināt investīciju apjomu uzņēmumos, jo uzņēmēji nav gatavi investēt uzņēmumos un valstī, kas saskaras ar milzīgām darbaspēka problēmām. Rezultātā tas var radīt uzņēmumu darbības apjomu samazināšanos vai pat dīkstāvi, kas automātiski nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un sociālekonomiskās problēmas vairākos Latvijas reģionos.

Reemigrācija, dzimstības palielināšana, robotizācija – desmitiem gadu, bet risinājums nepieciešams šodien!

Tā dēvētajās “zināšanu ietilpīgajās” nozarēs trūkst gan inženieru, gan informācijas tehnoloģiju speciālistu, gan zinātnieku. Izmaiņas slimnīcu līmeņos radījis darbaspēka trūkums veselības nozarē. Turpretim lauksaimniecības, transporta un būvniecības nozarēs trūkst tieši mazkvalificēts darbaspēks.

Esam diskutējuši par dzimstības veicināšanu, robotizāciju, reemigrāciju, pārkvalifikāciju un viesstrādnieku ievešanu kā potenciālajiem risinājumiem darbaspēka trūkumam. Taču uzskatu, ka esam pārāk daudz diskutējuši, kā atrast perfekto risinājumu, bet maz darījuši, lai virzītu procesus.

Raudzīsimies uz situāciju bez utopiskām gaidām – dzimstības palielināšana, reemigrācija, robotizācija ir ilgstoši procesi. Turklāt, lai tie veiksmīgi noritētu, nepieciešams sagatavot augsni, paveicot virkni pārmaiņu sociālajā un izglītības sistēmā, kā arī biznesa vidē.”

Acīmredzams piemērs darba imigrācijā un līdzīgas situācijas risināšanā ir tepat Lietuvā un Polijā. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2017. gadā uz Lietuvu atbraukuši strādāt divreiz vairāk ārvalstnieku nekā 2016. gadā. Tur 2017. gadā darba vīzas vai ar darbu saistītas uzturēšanās atļaujas izdotas aptuveni 34 500 ārvalstniekiem, tostarp apmēram 20 000 Ukrainas pilsoņiem. Ukraiņus doties uz Lietuvu pamudina lielākas algas un atviegloti noteikumi attiecībā uz pieņemšanu darbā. Līdzīga situācija ir Polijā, kur pēc aplēsēm strādā aptuveni 1 miljons ukraiņu.