• Tweet

Lai gan vairākums parlamentāro spēku, tostarp koalīcijas partijas, teorētiski būtu gatavi diskutēt par tautas vēlētu prezidentu, gala vārds šajā jautājumā piederēja Vienotībai, kura, izmantojot dominējošo stāvokli koalīcijā, radikālo ieceri nobremzēja.

Vakar koalīcijas sanāksmē tika nolemts neatbalstīt Saskaņas centra sagatavotos likumdošanas grozījumus par tautas vēlētu prezidentu.

 Līgums aizliedz atbalstīt

 Kā zināms, opozīcijā esošais Saskaņas centrs (SC) sagatavojis grozījumus Satversmē, kas Valsts prezidenta vēlēšanas nodotu tautas rokās. «Mēs uzmanīgi sekojam, kāds ir sabiedrības viedoklis, un zinām, ka šādai idejai ir atbalsts arī citu politisko spēku vēlētāju vidū. Tāpēc politiķiem beidzot no runām jāķeras pie darbiem,» norāda SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, aicinot visu frakciju deputātus ņemt vērā savu atbalstītāju vēlmes.

 Tautas vēlēta prezidenta ideju jau 10. Saeimas laikā akcentēja arī SC oponenti, Nacionālā apvienība, kura, neraugoties uz ideoloģiskām domstarpībām, būtu gatava diskutēt par kreisā flanga ierosmi. «No šīs ieceres neesam atteikušies, tā joprojām atrodama arī apvienības programmā, taču koalīcijas līgums mums aizliedz atbalstīt opozīcijas rosinātus grozījumus konstitūcijā, ja vien par to nevienojas visa koalīcija. Līdz ar to šobrīd gala vārds piederēja Vienotībai,» komentēja R. Dzintars.

 Saskata politisko greizsirdību

 Arī Reformu partija, kuru vada eksprezidents Valdis Zatlers, uzskata, ka iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu ir jānobriest un tai būtu jānāk no koalīcijas. Savukārt ārpus valdošā vairākuma esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau šobrīd būtu gatava atbalstīt SC ideju. Savienības līderis Augusts Brigmanis atgādina: savulaik Latvijas Zemnieku savienība šo jautājumu virzīja referendumam, tas ierakstīts arī savienības programmā, tāpēc ZZS būtu gatava sākt darbu pie attiecīgām likumdošanas izmaiņām. Tiesa, A. Brigmanis neslēpj: lai gan formāli visas partijas atbalsta tautas vēlēta prezidenta institūtu, Saeimas gaiteņos šī iecere vienmēr tiekot bremzēta. Viņaprāt, tam par iemeslu esot partiju savstarpējā greizsirdība, nevēloties zaudēt līderpozīcijas jautājumā, kas radītu plašu atbalstu sabiedrībā.

 Jārada jauns likums

 Vienotības pārstāve, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne Neatkarīgajai gan uzsver, ka tik kompleksu jautājumu nedrīkstot sasteigt, tāpēc vilcināšanās esot objektīva, nevis politisku motīvu vadīta. Gan A. Brigmanis, gan I. Čepāne norāda, ka pilnvaru nodošana tautai būtu saistīta ar plašām izmaiņām likumdošanā. «Kas varētu izvirzīt kandidātus, kādi būtu aģitācijas ierobežojumi, kādi kritēriji jāizvirza pretendentiem, kas finansētu priekšvēlēšanu kampaņu. Ir jāatrisina daudzi jautājumi, kam nepietiktu ar izmaiņām Satversmē. Tas nozīmē, ka nepieciešams radīt jaunu likumu,» komentē I. Čepāne. «Bēdīgā pieredze ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām pierāda, ka vēlētāji ir gatavi balsot par cilvēkiem, kurus viņi nepazīst. Valsts prezidenta gadījumā to nedrīkstētu pieļaut,» pārdomās dalījās Juridiskās komisijas vadītāja. Jāatgādina, ka pērn oktobrī Vienotība akcentēja nepieciešamību rīkot referendumu par tautas tiesībām vēlēt Valsts prezidentu, līdztekus skatot arī jautājumu par prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte