• Tweet

Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums nr. 2, kā rezultātā atlaista Saeima un rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kalpo par brīdinājumu politiķiem, kas līdz šim, nokļūstot Saeimā, atļāvušies pilnībā ignorēt priekšvēlēšanu solījumus.

Tā uzskata bijušais premjerministrs un partijas Jaunais laiks dibinātājs Einars Repše. Savukārt 71% valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav tik optimistiski un gadu pēc vēsturiskā rīkojuma uzskata, ka tas nav devis gaidītos rezultātus.

Aizvadītā gada 28. maijā Valsts prezidents televīzijas uzrunā paziņoja par savu rīkojumu numur divi, ar kuru viņš rosināja rīkot referendumu par parlamenta atlaišanu. Savu lēmumu viņš skaidroja ar faktu, ka Saeima nebija devusi atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. V. Zatlers runā brīdināja par interešu grupu patvaļu un «demokrātijas privatizāciju» un savu lēmumu pamatoja ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā.

23. jūlijā notikušajā referendumā iedzīvotāji pārliecinoši nobalsoja par parlamenta atlaišanu, bet rudenī notikušajās ārkārtas vēlēšanās ar 22 mandātiem otro vietu ieguva tieši Zatlera Reformu partija (ZRP), kas sevi pieteica kā nežēlīgus oligarhu nīdējus un kategorisku attieksmi pret to ietekmē esošajām partijām.

Taču jau drīz pēc vēlēšanām V. Zatlera atbalstītāju skaits strauji sāka rukt, un tagad viņa partijas reitingi nespēj pārliecinoši pārrausties pāri maģiskajai 5% barjerai, apliecinot, ka V. Zatlera atbalstītāju sajūsma par reformatoru ir krietni noplakusi.

Tomēr pieredzējušais politiķis Einars Repše nešaubās, ka V. Zatlera rosinātā parlamenta atlaišana sevi ir attaisnojusi un Latvijas politikai devusi vairākus pozitīvus impulsus.

«Ir lauzts tas viedoklis, kas dominēja politiķos visas iepriekšējās Saeimas, par to, ka Saeimas atlaišana ir neiespējama un ka tā starp vēlēšanām var darīt gandrīz jebko, kas deputātiem ienāk prātā. Iepriekšējās Saeimās bija vērojama tāda tendence, ka pēc vēlēšanām var darīt jebkādas cūcības,» uzskata E. Repše, kas pozitīvi vērtē arī dažus ZRP piesaistītos ministrus, piemēram, ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.

Arī Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra uzskata, ka V. Zatleram izdevies piesaistīt dažus labus ministrus, piemēram, izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Taču no Reformu partijas dienaskārtības esot pazudis veiksmīgi izmantotais sauklis par cīņu ar oligarhiem, kas transformējies un tiek attiecināts vairs tikai uz konkrētām personām, nevis ar tām saistītajām partijām. Savukārt savus personīgos mērķus, atkal nokļūstot pie varas, ir realizējis pats V. Zatlers, uzskata profesors.

Ekonomiste Margarita Dunska domā, ka Saeimas atlaišana daļēji ir attaisnojusies, jo parlamentā neiekļuva vairāki par oligarhiem dēvētie politiķi. Taču neesot bijusi nepieciešamība rīkoties tik radikāli, jo Saeimas sastāvs pilnībā tā arī nemainījās. «Bet pateikt, ka esošie strādā labi, arī nevar,» saka M. Dunska.

Pilnīgi nekādu labumu parlamenta atlaišanā nesaskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. «Droši vien tiem, kas to rīkojumu izdeva, tas ir nesis cerētos augļus. Nekādus uzlabojumus neesmu redzējis,» saka arodbiedrību līderis un piebilst, ka pienācis laiks mainīt vēlēšanu sistēmu, lai uz politiskās skatuves varētu parādīties jauni nevalstisko organizāciju un pašu vēlētāju atbalstīti kandidāti.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte